Pēdējos trīs gadus esam pavadījuši ekonomikas nenoteiktības zīmē. Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bija jāpielāgojas izejvielu cenu un pieejamības svārstībām, darbam attālināti un citiem ierobežojumiem, kas ietekmēja biznesu.

Arī nākamais gads uzņēmējiem nebūs viegls, jo augstā inflācija turpinās ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un, kopā ar augošajām personāla un finansējuma izmaksām, spiedīs meklēt risinājumus ne tikai biznesa noturēšanai, bet arī attīstīšanai. Neskatoties uz nelabvēlīgo makroekonomisko situāciju, 2023. gadā uzņēmumu ieguldījumiem tehnoloģijās un digitalizācijā nevajadzētu samazināties - gan pieejamā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dēļ, gan arī tādēļ, ka tehnoloģiju intensīvāka izmantošana šobrīd ir vienīgais reālais veids krīzes pārvarēšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Krievijas īstenotā karadarbība pasaulei jau izmaksājusi 2,8 triljonus ASV dolāru, kas citādi varētu tikt investēta biznesa izaugsmē. Tā kā ģeopolitiskās situācija joprojām ir ļoti saspīlēta, resursu cenas ir augstas un trūkst darba roku, kas spiež celt atalgojumu, arī nākamgad būs nepieciešama ļoti pārdomāta finanšu plānošana. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), Latvijas uzņēmumos ir ļoti zema tehnoloģiju intensitāte, un šādos apstākļos ekonomika var darboties un augt tikai pie zemām darba algām, taču tas vairs nav iespējams. Lai celtu atalgojumu, uzņēmumiem būs mazāk jāizmanto roku darbs un plašāk jāievieš tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ paredzu, ka nākamgad arvien vairāk uzņēmumu izvērtēs biznesa tehnoloģijas un lems par ieguldījumiem inovācijās, lai celtu produktivitāti un pārvarētu šos sarežģītos ekonomiskos apstākļus.

Latvijas uzņēmumiem noderīgākie būs dažādi viedās procesu automatizācijas (RPA) risinājumi, ļaujot ietaupīt gan laika, gan cilvēkresursus. Tāpat redzēsim plašāku pielietojumu tā saucamajām zema koda (angliski - low-code) tehnoloģijām, kas ļauj veikt biznesa procesu automatizāciju arī darbiniekiem bez programmēšanas pieredzes un ļoti specifiskām zināšanām. Piemēram, tādi rīki kā Microsoft PowerApps vai Google AppSheet lietotņu radīšanu padara daudz vienkāršāku un lētāku, jo nodrošina iespēju biznesa lietotājiem patstāvīgi ieviest un testēt dažādus datu apstrādes risinājumus.

Sagaidāms, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk izmantos arī mākoņpakalpojumus, jo to ieviešanai nav nepieciešami ievērojami sākotnējie kapitālieguldījumi. Šādi risinājumi ir pieejami lietošanai uzreiz, un tie ļauj ātri sasniegt cerēto produktivitātes pieaugumu. Saskaņā ar pētījumu kompānijas “Gartner” prognozēm, mākoņskaitļošanas tirgus apjoms nākamgad pieaugs par teju piekto daļu.

Nav pamata domāt, ka 2023. gads uzņēmējiem būs viegls. Tomēr tas ir labvēlīgs ieguldījumiem tehnoloģijās arī pateicoties Eiropas Savienības atbalstam. Uzņēmējiem būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, kur 125 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmējdarbības digitalizācijai. Tas paredzēts digitālo tehnoloģiju ieviešanai, e-komercijas risinājumiem, inovāciju un jaunu produktu ieviešanai un digitālai mentorēšanai.

Papildu līdzekļi atvēlēti arī uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju apguvei. Līdzfinansējums uzņēmumu digitalizācijai paredzēts arī citu Eiropas Savienības programmu ietvaros.

Krīzes vienmēr ir arī jaunu iespēju laiks!