No 31. oktobra Krievijas aviokompānija Transaero uzsāks lidojumus starp Rīgu un Maskavu.

Kā informē Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvis Mārtiņš Langrāts, lidsabiedrība veiks lidojumus trīs reizes nedēļā. Tā Rīgas lidostā šogad ir sestā jaunā aviokompānija.

Lidojumi starp Rīgu un Domodedovo lidostu būs pirmdienās rīta pusē un piektdienās un svētdienās - vakarā.

Turpmāk starp Rīgu un Maskavu regulāru aviosatiksmi nodrošinās četras lidsabiedrības – airBaltic un Aeroflot uz Šeremetjevo lidostu, Utair Aviation uz Vnukovo lidostu – un Transaero uz Domodedovo lidostu

Transaero no Maskavas nodrošina lidojumus uz dažādiem galamērķiem Āzijā, Ziemeļamerikā un Eiropā. 2009. gadā Transaero pārvadāja vairāk nekā piecus miljonus pasažieru un šobrīd tā ir otra lielākā lidsabiedrība Krievijā. Transaero veic lidojumus uz 67 tiešajiem galamērķiem visu gadu. Kopējais Transaero maršrutu skaits atkarībā no vasaras vai ziemas lidojumu saraksta sasniedz teju 100.

Krievijas otra lielākā aviokompānija Transaero vēl izpilda tikai atsevišķus lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Tomēr pārsvarā Krievijas lidsabiedrības reisi tiekot atcelti un pasažieri tiekot pārformēti uz citu kompāniju reisiem, skaidro lidostā.

Arī šodien atcelti reisi uz un no Rīgas, liecina informācija lidsabiedrības mājaslapā.

Kā ziņots, Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs paziņojis, ka bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot.

«Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja,» norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs.

Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja, norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Taču Aeroflot nespēja vienoties ar Transaero kreditoriem par aviokompānijas 250 miljardu rubļu (3,4 miljardu eiro) parādsaistību restrukturizāciju un nepaguva noteiktajā termiņā iegādāties 75% akciju daļu.

Aeroflot ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka neplāno izteikt atkārtotu piedāvājumu Transaero pārņemšanai.

Krievijas transports ministrs Maksims Sokolovs norādīja, ka Transaero vairs nespēj pilnībā pildīt savas finansiālās saistības un civilās aviācijas dienests licis aviokompānijai pārtraukt biļešu tirdzniecību.

Parādos nonākusī Krievijas lielākā privātā aviokompānija Transaero lūgusi palīdzību valstij un kreditoriem, atsaucoties uz informētiem avotiem, svētdien ziņo aģentūra TASS.

Parādu dēļ aviokompānijai var nākties apturēt lidojumus jau pirms Jaunā gada, ziņo TASS.

Līdz novembra beigām aviokompānijas parādi Krievijas naftas gigantam Rosneft bija sasnieguši 2,5 miljardus rubļu, bet uzņēmumam Gazprom Aero - gandrīz divus miljardus rubļu.

Transaero ir parādā arī Maskavas Vnukovas lidostai.

Kāda Transporta ministrijai tuvu stāvoša amatpersona TASS atklāja, ka varasiestādes dara visu iespējamo, lai lidojumi netiktu apturēti, un palīdzība tiks sniegta. Par kādu un cik lielu palīdzību ir runa, amatpersona neatklāja.

Transaero nodrošina lidojumus arī starp Latviju un Krieviju. Vakaros Transaero reisi abos virzienos starp Maskavas Vnukovas lidostu uz Rīgu ir visu nedēļu, izņemot sestdienas, bet no rīta - piektdienās un sestdienās, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Ņemot vērā aktīvo ceļošanas sezonu un Pasaules koru olimpiādes dalībnieku došanos prom, starptautiskā lidosta Rīga šonedēļ, īpaši nedēļas nogalē aicina ceļotājus lidostā ierasties laikus – airBaltic pasažierus vismaz trīs stundas pirms plānotā reisa, bet pārējo aviokompāniju pasažierus vismaz divas stundas pirms plānotā reisa, lai savlaicīgi nokārtotu nepieciešamās formalitātes.

Aviokompānijas airBaltic pasažieriem pieejama arī vakara reģistrācija – sākot no pulksten 19 līdz pulksten 22 reģistrācija iepriekšējā vakarā notiek reģistrēšanās sektorā pie reģistrācijas galda ar norādi Vakara reģistrācija. Turpat var nodot arī bagāžu. Pēc reģistrēšanās pasažieris saņem iekāpšanas karti, ar kuru nākamajā dienā lidostā jāierodas savlaicīgi, paredzot laiku kontroles procedūru veikšanai.

Papildu klasiskajai reģistrācijai lidostā pieejamas arī šādas iespējas:

- pašreģistrēšanās automāti lidostā - tajos var reģistrēties aviokompāniju airBaltic, Lufthansa, Finnair, LOT, Transaero klienti;

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Aviokompānija airBaltic noslēgusi sadarbības līgumu ar aviokompāniju Transaero, lai nodrošinātu nokļūšanu caur starptautisko lidostu Domodedova Maskavā uz galamērķiem Krievijā, Centrālāzijā un Tālajos Austrumos.

airBaltic komercdirektors Tero Taskila norāda, ka savukārt Transaero pasažieri caur Rīgu varēs ceļot uz Eiropu, Skandināviju un Tuvajiem Austrumiem.

Līdz ar sadarbības līguma parasktīsānu airBaltic pasažieri varēs nokļūt tādos galmērķos kā Samara, Kazaņa, Ufa, Krasnodara, Magņitogorska, Soči, Anapa, Novosibirska, Omska, Dienvidu Sahalīna, Vladivostoka, Almati, Kostanaja, Šimkenta, Aktau, Uraļska, Buhāra un citos.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 80 galamērķiem. airBaltic ir dibināta 1995.gadā. Galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju, SIA Baltijas aviācijas sistēmas – 47,2% akciju. airBaltic flotē ir trīsdesmit četras lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50, un astoņas Bombardier Q400Next Gen.

Latvijas aviokompānija airBaltic uz ziemas sezonas lidojumu sarakstu pāries svētdien, 27. oktobrī, līdz ar ko tiks uzsākti jauni lidojumi maršrutos uz Abu Dabī (AAE) un Larnaku (Kipra).

Latvijas lidsabiedrības komercdirektors Mihaels Grimme (Michael Grimme) norāda, ka sadarbība ar Etihad Airways jaunajā Rīga - Abu Dabī maršrutā samazinās lidojumu ilgumu starp abām galvaspilsētām un tālākiem galamērķiem Austrālijā, Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

Jaunākais tiešais lidojums Rīga–Abu Dabī ir sākums airBaltic un Ethiad Airways sadarbībai un pirmo reizi starp abu valstu galvaspilsētām ir izveidota aviosatiksme. Larnaka (Kiprā) ir airBaltic ziemas sezonas jaunais galamērķis, informē lidsabiedrība.

Ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu skaitu no Rīgas uz Kijevu līdz 3 reizēm dienā.

Ja starptautiskā lidosta Rīga nepagarinās līgumu ar taksometru kompāniju Riga Taxi (ar lidostu gan tiešais līgums slēgts kā ar uzņēmumu SIA Apvienība Taxi), uzņēmumam radīsies zaudējumi 13 000 latu apmērā, savukārt lidostai zaudējumi būs 8 100 latu mēnesī jeb gandrīz 100 000 latu gadā, skaidro Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

8 100 lati mēnesī tiekot maksāti tikai par to, ka ir atļauts iebraukt lidostas teritorijā.

Viņš gan uzsver, ka lidosta uzņēmumu vēl nav informējusi par to, ka līgums netiks pagarināts, tāpēc uzņēmuma vadība esot nosūtījusi vēstuli ar lūgumu pagarināt līgumu, kurš beidzas 14.septembrī, un sniegt komentāru pa izveidojušos situāciju. Par to, ka līgums netiks pagarināts, uzņēmums uzzinājis tikai no masu medijiem.

Ja uzņēmumam neļaušot lidostā strādāt, tikšot izmantotas visas likumīgās iespējas, lai to apstrīdētu. Netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā. Uzņēmumā uzsver, ka sākusies asa konkurences cīņa, tāpat arī likumdošana nav sakārtota. «Ir skaidri redzams, ka tā ir cīņa par vietu lidostā, jo trim kompānijām, kas strādā lidotā, ir kļuvis par šauru,» uzsver uzņēmumā.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Starptautiskā lidosta Rīga 2014.gadā apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,4% ceļotāju vairāk nekā iepriekš. Savukārt šogad lidostā darbu uzsāks vairākas jaunas aviosabiedrības, kā arī jau esošās paplašinās galamērķu skaitu, informē Rīgas lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Šogad lidostā plānota vairāku jaunu aviosabiedrību ienākšana (Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Swiss International Airlines) un jaunu reisu atklāšana. Savukārt aviosabiedrība Wizz Air šogad pavasarī plāno paplašināties Rīgā, izvietojot otru gaisa kuģi un atklājot trīs jaunus galamērķus.

«Esam lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 46% šī reģiona aviopasažieru. Arī šogad turpināsim strādāt pie plaša galamērķu skaita nodrošināšanas un jaunu aviopārvadātāju piesaistes,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Viļņas starptautiskā lidosta nākamajam gadam izstrādājusi ambiciozu plānu – pasažieru pārvadājumus paredzēts palielināt par vienu ceturto daļu, tāpat plānots pievienot septiņus jaunus lidojumu galamērķus, citējot Viļņas lidostas pārstāvi Sandru Šiaulieni (Sandra Šiauliene), vēsta baltic-course.com.

2011. gadā Baltijas lidostu aviācijas izaugsme ir bijusi straujākā Eiropā – kopumā pārvadāto pasažieru skaits pērnā gada 11 mēnešos piecās Baltijas valstu lielākajās lidostās Rīgā, Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā pieaudzis par 15%. Tas ir krietni vairāk nekā Eiropas lidsotās kopumā, kur pasažieru pārvadājumu apjoms pieaudzis vidēji par 4,5%.

Pasažieru skaits Lietuvas lidostās kopumā minētajā periodā ir pieaudzis par 17%, bet Viļņas starptautiskajā lidostā – par 22%.

«Pasažieru skaits sāka pieaugt pērnā gada aprīlī, un turpinājās visu gadu,» stāstīja Viļņas lidostas pārstāvis Tomass Vaišvila (Tomass Vaišvila). Viņš skaidro pasažieru skaita pieaugumu ar jaunas «zemo cenu» sistēmas ieviešanu, kā arī pasākumu veikšanu lidsotas izmaksu samazināšanā. «Veiktās izmaiņas palīdzēja mums piedāvāt izdevīgus nosacījumus aviokompānijām,» stāsīja T. Vaišvilla.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Šā gada pirmajā pusgadā no kopējā Viļņas, Tallinas un Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaita 60% jeb 2,38 milj. apkalpojusi starptautiskā lidosta Rīga. Salīdzinoši Tallinā apkalpoti 870,05 tūkst. un Viļņā – 715,3 tūkst. pasažieru.

No janvāra līdz jūnijam uz 65 no 86 lidostas Rīga galamērķiem pieaudzis pārvadāto pasažieru apjoms, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka. Pasažieru skaits pieaudzis par aptuveni 200 tūkst. uz tādiem galamērķiem kā Maskava, Viļņa, Helsinki, Oslo, Londona, Kijeva, Roma, Antālija, Tallina un Amsterdama.

«Pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka vairākos galamērķos pērn darbu ir uzsākušas jaunas aviokompānijas, kā arī jau esošās palielinājušas lidojumu skaitu,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Piemēram, ja pērn pirmajā pusgadā uz Maskavu lidoja airBaltic un Aeroflot, tad šogad uz/no Krievijas galvaspilsētas lidojumus veic četras aviokompānijas – jau abas minētās, kā arī Transaero un UTair. Savukārt uz/no Viļņas ceļojošo pasažieru apjoms pieaudzis, jo aviokompānija airBaltic palielinājusi lidojumu skaitu uz kaimiņvalsts galvaspilsētu.