Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.