Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

«Nevar apgalvot, ka kāds no tirgotājiem ignorē pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušās spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Likuma normas piemērošanas interpretācija ir pietiekoši plaša. Tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, paiet nedaudz laika līdz likuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara tiek iedzīvinātas,» mierina Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors.

Asociācijā ietilpst lielie tirdzniecības tīkli Maxima, Rimi un Narvesen.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane. LTA informēja, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces. Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, uzsvēra LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) saņēmusi no tirgotājiem reģionos viedokļus, ka, iespējams, apritē netiek iepludināts pietiekami daudz eiro, norāda LTA.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka daudzviet iedzīvotājiem vairs nav iespējams iegādāties eiro sākuma komplektus, un uzņēmējiem par eiro monētu saņemšanu banku nodaļās komerciestādes ir noteikušas komisijas maksu. Eiro ieviešanas plānā bija paredzēts - katra nozare sedz izmaksas atbilstoši savai kompetencei, bet bankas vēlas nopelnīt, iepludinot eiro Latvijas tautsaimniecībā, savukārt tirgotāji neņem komisijas maksu par izsniegtām eiro monētām pircējiem, norāda LTA.

Mazie tirgotāji ar dienā ietirgoto dodas uz banku, lai saņemtu sīknaudu un varētu turpināt apkalpot pircējus, bet tas rada papildus izdevumus. Par to LTA saņem satrauktus tirgotāju zvanus, kā rezultātā rodas pretruna ar eiro ieviešanas plānā paredzēto, un bankām nevajadzētu noteikt komisijas maksu par eiro monētu iepludināšanu apritē. Tā būtu patiesa līdzatbildība eiro ieviešanas procesā, uzsver LTA.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Valdības plānotās nodokļu izmaiņas mazajiem uzņēmumiem būtiski palielinās nodokļu maksājumu slogu, norāda Latvijas Tirgotāju asociacija (LTA).

Visgrūtāk klāsies mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 1000 latiem, kuriem jau šobrīd nodokļu īpatsvars apgrozījumā sasniedz 50%, norāda tirgotāji.

LTA uzsver, ka pasliktināsies arī konkurences apstākļi starp maziem un lieliem tirdzniecības uzņēmumiem, kur mazajiem (līdz 1 miljonam latu apgroz.) nodokļi jau sasniedz 9 – 12% no gada apgrozījuma. Savukārt lielajiem uzņēmumiem tie ir mazāk par 5%.

Mazajiem uzņēmumiem būs sliktāk, jo bagātajiem ir paredzētas lielākas nodokļu atlaides. Tā darba devējs, kas maksā darbiniekam algu 300 latu, nodokļos iegūst 0,50 latu ietaupījumu, savukārt tie, kas maksā 1000 latu, ietaupa uz katru strādājošo desmit reizes vairāk. Visgrūtāk būs uzņēmumiem, kuri var atļauties strādājošiem maksāt tikai minimālo algu, norāda LTA.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pilnībā izprot radušās problēmas kases aparātu reformā un uzdevusi Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, tostarp, kā sociāli atbildīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem realizēt jauno kases noteikumu prasības, neapturot uzņēmuma darbību un neveicot šobrīd liekus ieguldījumus nepiemērotas tehnikas iegādei, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Finanšu ministrijā šodien notika darba tikšanās - finanšu ministre un VID ierēdņi tikās ar LTA un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA), kā arī ar Nozīmīgo tirgotāju savienības pārstāvjiem. LTA atzīmē, ka ilgi gaidītā saruna devusi labu rezultātu.

Cita starpā tika spriests arī par to, ka jau iegādātos jaunos 14 000 sertificētos un VID uzskaitē reģistrētos kasu aparātus, par kuru atbilstību noteikumiem VID izteicis šaubas, uzņēmēji tomēr varēs turpināt lietot un tirgotājus nesodīs. Tāpat tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka VID konsultatīvajā padomē izskatīs priekšlikumus par esošās kārtības vienkāršošanu, saglabājot pamatprincipu, ka pirkuma reģistrēšanas fakts kases aparātā nav dzēšams.

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

«Veikalu darba laiku kopumā nosaka pircējs, un mums, kā mazumtirgotājam, jābūt spējīgiem pielāgoties pircēju paradumiem un atbildēt uz viņu pieprasījumu un iespējām,» atbildot uz ierosinājumu noteikt, ka veikali svētkos nestrādās, norāda SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Viņa skaidro, ka attiecīgi šis jautājums lielā mērā atkarīgs arī no kopējām tendencēm sabiedrībā un ekonomikā – darba režīmu, dzīvesstila paradumiem, brīvā laika pieejamību utt. Ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves tempu, iedzīvotāji iepirkšanos bieži vien atliek uz brīvāku laiku, tostarp nedēļas nogali un svētku dienām, jo pa nedēļu tam neatliek laika. «Jau šobrīd svētku dienās saīsinām Maxima Latvija veikalu darba laiku, lai darbinieki vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimenēm un arī turpmāk plānojam izvērtēt veikalu darba laiku svētkos,» atzīmē K. Āboltiņa.

Jāatgādina, ka Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver: «Lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. LTA uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju.»

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Ar katru dienu arvien vairāk tirgotāji izjūt lielāko kļūdu, ko eiro ieviešanā ir pieļāvusi Latvijas Banka un Latvijas valdība. Tā ir nepareizi saplānotā sīknaudas masa apritē, kas pārpludinājusi veikalu kases un pircēju makus. Ja šī Latvijas Bankas kļūda vēl nebūtu nekas traģisks, tad to papildina komercbanku augstie tarifi par sīknaudas iemaksāšanu kontā.

Tā savā paziņojumā medijiem norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), piebilstot, ka katrs var veikt eksperimentu un pamēģināt lūgt samainīt sīknaudu pret banknoti veikalā vai doties monētas iemaksāt savā bankas kontā.

Asociācija atgādina, ka jau pirms nepilna gada tā piedāvāja Latvijas Bankai līdzdarboties eiro ieviešanas plānošanā. Toreiz banka esot atteikusi atteica. Līdzīgi rīkojusies arī valdība, kad LTA pirms pusgada vērsās pie tās pārrunāt komercbanku līdzatbildību eiro ieviešanas procesā, konkrēti – neņemt komisijas maksu par monētu ieskaitīšanu kontā.

Līdz ar to LTA atkārtoti aicina, tagad jau jauno valdību, «novērst eiro ieviešanas kļūdu un neērtības gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem».

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Latvijas mazajiem veikalniekiem minimālās algas palielināšana no nākamā gada būtiski sadārdzinās izmaksas un liks celt preču cenas par 10%, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielinās par 40 eiro? LTA tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas, atzina Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai, uzskata LTA.

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

Tirgotāji ir sašutuši par jauno nodevu un izmaksu vilni, kas šobrīd gāžas un turpināsies 2014.gadā gāzties pār maziem un vidējiem tirgotājiem, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Neskatoties uz to, ka valsts tāpat plāno milzīgu nodokļu ieņēmumu pieaugumu nākamajam gadam, kas būs augstāks par 55 %, papildus tam atsevišķas ministrijas iesniedz savus priekšlikumus, kā «izģērbt» uzņēmējus, skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

LTA aplēsusi, ka tirgotājiem uz nākamo gadu vien, rēķinot uz vienu mazo veikalu, noteikti sekojoši papildu izdevumi: eiro ieviešanas izmaksas – vismaz Ls 400, obligātā videonovērošana – vismaz Ls 500, depozīta taras pieņemšanas punktu izveidei – vismaz Ls 300, tam klāt vēl mēnesī nāk Ls 120 uz veikalu, kas jāparedz sakarā ar minimālās algas palielināšanu un papildus nodokļa slogu saistībā ar mazajām algām – tas viss jāizņem no savas jau tā tukšās kabatas. Savukārt VARAM un ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums paredz, ka katram mazajiem veikaliem jāpiemaksā vēl 85 lati gadā par to, ka veikalu apvienības, kurās tie ietilpst, izdod avīzi, tā informējot pircējus par mazo nacionālo tirgotāju piedāvājumu un kaut cik spējot konkurēt ar globālajiem, Latvijas pārtikas tirgū dominējošajiem tirgotājiem.

Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorāts sācis izskatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vasarā iesniegto sūdzību par kases aparātu reformu, un lūdzis papildu informāciju asociācijai par kases aparātu sertifikācijas īpatnībām Latvijā, kā arī par sertifikācijas augstajām izmaksām, informē LTA.

Asociācija pieļauj, ka skaidrojumi par dažādiem ar kases aparātu saistītiem jautājumiem EK būs jāsniedz arī tām Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par kases aparātu reformas izstrādāšanu un ieviešanu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs vasarā EK Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē skaidroja tirgotāju nostāju par to, ka kases aparātu reformai jābūt efektīvai un tādai, kas neapgrūtinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību Latvijā, kā arī tehnoloģiju ieviešana jāveic par saprātīgām izmaksām. Toreiz LTA informēja Eiropas Komisiju, ka patlaban prasības par kases aparātu nomaiņu pilnībā attiecas tikai uz MVU, bet lielie uzņēmumi uz laiku no tā ir atbrīvoti. Savukārt EK Iekšējā tirgus politikas un pārraudzības daļas vadītājs toreiz konstatēja, ka Latvijas valdība nav informējusi EK par privātās komercsertifikācijas ieviešanu un par atšķirīgas attieksmes noteikšanu atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Tirgus ekonomikā nevar regulēt pārtikas preču piecenojumu un situāciju var atrisināt divos veidos - pircējam izvēloties citu veikalu vai tirgotājiem piemērojot virspeļņas nodokli, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka LTA 26.jūlijā tikās ar Konkurences padomi (KP), lai pārrunātu pēdējā laika diskusijas par piecenojumiem dažādām precēm un dažādos veikalu tīklos.

Tirgotāju asociācija vienojusies par pētījuma metodikas risinājumiem, kas atvieglos piecenojuma struktūras aprēķinu, it sevišķi mazajos uzņēmumos, tādējādi ietaupot līdz 20 000 eiro aprēķinu veikšanā.

Danusēvičs skaidroja, ka cenu līmeni dažādos veikalos nosaka veikala attīstības fāze, proti tas, vai kompānija vēl investē vai investīcijas jau atgūtas, kā arī piedāvāto preču kvalitāte un servisa līmenis, tostarp apkalpošanas vide un preču atlase.

"Skaidrs, ka "Sky" vai "MC2" būtiski atšķirsies cenās no "Maxima"," sacīja LTA vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus pārdomas raisa vienādu preču būtiskās cenu atšķirības dažādos veikalos, piemēram, vietējā ražotāja prece, kas piegādāta veikalam par trim eiro, "LaTS" veikalā maksā četrus eiro, "TOP!" veikalā piecus eiro, bet "Rimi" - 6,5 eiro.

Lai apspriestu jautājumus par administratīvo izmaksu samazināšanu un runātu par šobrīd paredzamo jauno izmaksu sloga novēršanu, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji tikās ar Finanšu ministrijas vadību.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu. Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie prakses paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, nevis paredzēt masveidīgu kases aparātu nomaiņu ar 1.janvāri.

Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts katru gadu nozarei uzliek par pienākumu veikt jaunus ieguldījumus, šogad tā bija minimālās algas pacelšana. Tas nozīmē, ka mēnesī par katru strādājošo klāt nāk izmaksas 65 eiro apmērā. Tirdzniecība ir tā nozare, kur daudzās tirdzniecības vietās minimālā alga patiešām arī ir reāli saņemtā. Tāpēc, nepalielinot neapliekamo minimumu, šajās tirdzniecības vietās pieaugošās izmaksas radīja nepieciešamību palielināt preču cenas līdz pat 10%. LTA uzsvēra neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālu pielikumu pie algas zemu atalgotajiem darba ņēmējiem.

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.