Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorāts sācis izskatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vasarā iesniegto sūdzību par kases aparātu reformu, un lūdzis papildu informāciju asociācijai par kases aparātu sertifikācijas īpatnībām Latvijā, kā arī par sertifikācijas augstajām izmaksām, informē LTA.

Asociācija pieļauj, ka skaidrojumi par dažādiem ar kases aparātu saistītiem jautājumiem EK būs jāsniedz arī tām Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par kases aparātu reformas izstrādāšanu un ieviešanu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs vasarā EK Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē skaidroja tirgotāju nostāju par to, ka kases aparātu reformai jābūt efektīvai un tādai, kas neapgrūtinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību Latvijā, kā arī tehnoloģiju ieviešana jāveic par saprātīgām izmaksām. Toreiz LTA informēja Eiropas Komisiju, ka patlaban prasības par kases aparātu nomaiņu pilnībā attiecas tikai uz MVU, bet lielie uzņēmumi uz laiku no tā ir atbrīvoti. Savukārt EK Iekšējā tirgus politikas un pārraudzības daļas vadītājs toreiz konstatēja, ka Latvijas valdība nav informējusi EK par privātās komercsertifikācijas ieviešanu un par atšķirīgas attieksmes noteikšanu atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Latvijā apmēram 90% no uzņēmumiem, kuriem bija nepieciešams nomainīt kases aparātus, to ir izdarījuši, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Jau apmēram 90% no uzņēmumiem, kuriem kases aparāti būtu jānomaina, to ir izdarījuši,» teica Pelēkā.

Viņa arī atzīmēja, ka VID nedodas pie uzņēmumiem īpašās pārbaudēs, lai pārbaudītu kases aparātus, kā tas izskanējis publiskajā telpā. «Ja mēs esam aizgājuši pārbaudē pie konkrētā uzņēmuma, tad šim uzņēmumam tiek pārbaudīts ne tikai kases aparāts - ir vai nu bijuši aplokšņu algu riski, vai arī VID rīcībā ir bijusi cita riska informācija,» pauda Pelēkā.

Jau ziņots, 2017.gadā stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, bija jāsāk 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, tika vērtēta kā zema, VID noteica pārejas periodu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

Jauno kases aparātu reformas ieviešana joprojām rada satraukumu to lietotāju vidū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stājās spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jābūt ieviestiem tām atbilstošiem kases aparātiem. Jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot ne vēlāk kā pagājušā gada 1. jūlijā. Tomēr vēl pagājušā gada rudenī ne visi uzņēmumi bija ieviesuši prasībām atbilstošos aparātus.

Tik tikko VID paziņojis, ka ir konstatētas neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos. Dienests, veicot kontroles pasākumus, jaunajos kases aparātu modeļos CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 atklājis vairākas būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudes institūcija SIA Ernst & Young Baltic minētajiem kases aparātiem ir atsaukusi izsniegtos atbilstības apliecinājumus. VID mierina, ka lietotāji, kuri jau ir iegādājušies un uzstādījuši šos kases aparātus, varēs turpināt tos lietot, tostarp pārvietot uz citu struktūrvienību vai pastāvīgo darbības vietu līdz jaunas atbilstības pārbaudes pabeigšanai un apliecinājuma par atbilstību tehniskajām prasībām izsniegšanai. Bet reģistrēt jaunus kases aparātus, kas atbilst šiem modeļiem, uz sava lietotājvārda nebūs iespējams. Tiklīdz neatbilstības tiks novērstas, apkalpojošiem dienestiem būs jāveic šo kases aparātu modeļu uzlabojumi. Līdz ar šo paziņojumu publiskajā telpā parādījās dažādi minējumi un spriedumi, ko tas varētu nozīmēt tiem, kas šos aparātus ir iegādājušies. Tomēr VID uzsver, ka saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem sāk parādīties maldinoša informācija, kas rada nepamatotu satraukumu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Visi seši uzņēmuma «Vairāk saules» restorāni sestdien atsākuši darbu atbilstoši tam, kā bija plānots, pavēstīja restorānu tīkla pārstāve Laura Minskere.

Ņemot vērā, ka jaunu kases aparātu piegādāšana prasa laiku, līdzšinējo trīs līdz četru kases aparātu vietā vienā restorānā strādā viens vai divi. Minskere atturējās prognozēt, kad restorānos varētu tikt nodrošināts iepriekšējais kases aparātu skaits.

Piektdienas vakarā jau bija atvērti «Vairāk saules» restorāni tirdzniecības centros «Mols» un «Spice». Uzņēmuma pārstāve izsaka pateicību klientiem, kuri pauda atbalstu un bija ieradušies ar simboliskām dāvaniņām viesmīļiem.

Uzņēmuma darbiniekiem tiesībsargu noņemtās mantas nebija atdotas vēl līdz piektdienas vakaram plkst.18, norādīja Minskere. Šo jautājumu uzņēmums risina ar advokāta palīdzību. «Vairāk saules» birojā lielākā daļa nepieciešamo lietu ir atjaunotas, lai gan viss bija jāsāk «no nulles», jo ir konfiscēti visi datori, interneta sistēma un pārējās lietas. Nepieciešamie darbi, lai atjaunotu biroja darbību, vēl turpinās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos, vēsta LNT Ziņas.

Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.

«Veicot pārbaudes, piemēram, pie kases aparātu lietotājiem, kuri tos nemaina, mēs diemžēl secinām, ka lietojot vecos kases aparātus pat diezgan zināmi un populāri Latvijas mazumtirgotāji ir dzēsuši veco kases aparātu datus,» LNT Ziņām atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

No pusgadā veiktajām 60 padziļinātajām pārbaudēm VID problēmas konstatējis 18 gadījumos - visos lietoti vecie kases aparāti. Tikmēr ar nomainītajām iekārtām dienests nav konstatējis nevienu iejaukšanās gadījumu, pavēstīja VID eksperte.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir saņemts atbilstības apliecinājums kases aparātu modelim ar elektronisko kontrollenti Daisy Perfect M. Nelielā izmēra iekārta ir piemērota mazam un vidējam biznesam, informē VID.

Daisy Perfect M ir Bulgārijā ražots modelis, kura apkalpojošais dienests ir SIA Elicom. Kases aparāts nav aprīkots ar fiskālās atmiņas moduli, tādējādi nav saslēdzams ar datoru.

VID atgādina, ka vēl pavisam nesen tik saņemts atbilstības apliecinājums pirmajam kases sistēmas etalonmodelim, kurš nodrošina pirmčeku sagatavošanas funkciju. Kases sistēma R Keeper7- R atbilst Ministru kabineta noteiktajām jaunajām prasībām un ir piemērota gan maziem, gan lieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kam pirms čeka nepieciešams sagatavot starprēķinu jeb tā saukto pirmčeku.

Patlaban ir pieejami astoņi kases aparātu un seši kases sistēmu modeļi.

Kā zināms, līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID turpinās veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. VID jauno iekārtu nomaiņas procesā ievēros «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēsies, sniegs atbalstu un konsultēs tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.