Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.
Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.
Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.
"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Centrālo banku nostāja
Tradicionāli kopējo omu vērtspapīru tirgū izteikti ietekmē tas, ko saka un potenciāli domā darīt pasaules ietekmīgākās centrālās bankas. Tās pēdējā laikā sākušas izteikt mājienus par to, ka vērienīgajiem stimuliem, kas ieviesti atbildot uz pandēmiju, varētu tuvoties beigas. Arī A. Krūmiņš teic, ka preču un pakalpojumu cenu pieaugums var pamudināt Eiropas Centrālo banku (ECB) un ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) veikt pasākumus inflācijas ierobežošanai. Centrālo banku vadība gan apzinoties, ka mājieni par finanšu stimulu apsīkumu var izprovocēt nopietnas korekcijas tirgū, tāpēc viņi esot ļoti piesardzīgi savos izteikumos.
"Pēc 18 mēnešu ilgas stratēģijas pārskatīšanas, ECB paziņoja, ka mērķa inflācija vidējā termiņā būs 2%. Līdz ar to ECB ir atteikusies no sava iepriekšējā formulējuma par mērķa inflāciju "tuvu 2%, bet nepārsniedzot šo slieksni". ECB izvairījās definēt situāciju, cik ilgs un būtisks šo 2% "pārsniegums" tiktu uzskatīts par pieņemamu, taču ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka cenas varētu pakāpties augstāk par izvirzīto mērķa slieksni. Viņa arī norādīja, ka ECB pašreizējā obligāciju iepirkšanas programma 1,85 triljonu eiro apmērā turpināsies līdz 2022. gada martam, bet pēc tam varētu iegūt jaunu formātu. ECB arī sacīja, ka šobrīd riski, kas varētu apdraudēt izaugsmi, ir "lielā mērā līdzsvaroti", nevis lejupvērsti. Tikmēr ASV cenas, ko patērētāji maksā par precēm un pakalpojumiem, jūnijā uzrādīja visaugstāko kāpumu kopš 2008. gada, pārsniedzot prognozes un pārbaudot FRS apņēmību atbalstīt ekonomiku. Bāzes patēriņa cenu indekss (PCI), ko plaši izmanto inflācijas mērīšanai ASV un kurā nav iekļautas cenas, kam raksturīgas izteiktas svārstības (piemēram, pārtika un nafta), šī gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju palielinājās par 4,5%, kas ir lielākais kāpums 12 mēnešu skatījumā kopš 1991. gada novembra. Tomēr, spriežot pēc investoru reakcijas, tirgus dalībnieki joprojām tic FRS prognozei par to, ka inflācijas izrāviens ir pārejoša parādība," situāciju centrālo banku frontē ieskicē A. Krūmiņš.
Pietiekami daudznozīmīga
Kopumā viņš norāda, ka patlaban tirgu ietekmē gan pozitīvu, gan negatīvu faktoru kopums. "Piemēram, uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu rezultāti ietekmēja akciju indeksus pozitīvi, jo vairumam kompāniju izdevās pārsniegt plānotos rezultātus. Saskaņā ar Bloomberg datiem šī apskata tapšanas laikā 87% no S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem bija paziņojuši, ka to faktiskā peļņa ir augstāka par iepriekš prognozēto. Atslāba arī tirgus dalībnieku sākotnējais uztraukums par Covid-19 vīrusa delta varianta izplatību, jo vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars aug un arī pilnīgas mājsēdes atjaunošanas iespējamība vairs nešķiet tik ticama. No otras puses, varam novērot pavājināšanos tirgus līdzdalības indikatoros, kas mēra to, cik lielā mērā indeksu līmeņa cenu virzību (šobrīd tuvu rekordiem) atbalsta plašs akciju diapazons pretstatā pāris vadošo uzņēmumu dominancei. Piemēram, indikators, kas mēra S&P 500 indeksā ietverto uzņēmumu īpatsvaru, kuru cenas ir augstākas par pēdējo 50 dienu vidējo cenu, no 85% aprīļa beigās noslīdēja zem 50% jūlija beigās. Turklāt tāda pati tendence vērojama arī Pasaules (MSCI ACWI) indeksā iekļauto akciju cenās. Jūlija beigās mazāk nekā pusei no MSCI ACWI akcijām cenas bija augstākas par to vidējo cenu iepriekšējo 50 dienu laikā, lai gan dažus mēnešus iepriekš cenu kāpums bija novērots vairāk nekā 60% šo akciju. Lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ar tirgu viss ir kārtībā, minētie fakti liecina, ka "zem virsmas" tirgus virzības tendences pavājinās," atzīst Luminor eksperts.
Viņš vēl piebilst, ka vēl viens no ilgtermiņa riskiem, kas apdraud IT nozares līderus un citus globālos uzņēmumus, esot nodokļu sloga palielināšana. Saskaņā ar plānu, ko ir atbalstījuši finanšu ministri no G20 organizācijas, kurā ietilpst 19 lielākās pasaules ekonomikas un Eiropas Savienība, starptautiskajiem uzņēmumiem visā pasaulē būs jāmaksā minimālais globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apmērā. Plāns, kura mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļiem, ietekmēs tādus milzīgus uzņēmumus kā Amazon, Facebook, Google u.c.
"Pēc laba pieauguma gada pirmajā pusē, jūlijā pastiprinājās cenu svārstības, un mūsu finanšu tirgus modeļa signāli pavājinājās. Tas atbalsta piesardzīgāku skatu uz tirgiem, un mēs pieņēmām lēmumu normalizēt riskus pārvaldītajos investīciju portfeļos. Pamatā mēs samazinājām akciju ieguldījumus enerģētikas nozarē, rūpniecībā un tā sauktajā value segmentā. Iegūtos naudas līdzekļus izmantojām, lai palielinātu ieguldījumus fiksēta ienākuma aktīvos. Kopumā investīciju portfeļos riska līmeni samazinām līdz stratēģiju neitrālam," atklāj A. Krūmiņš.
