26% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā ir jaunu uzņēmējdarbību atbalstoša vide, liecina EY šī gada septembrī veiktā Snapshots socioloģiskā aptauja.
Kā galvenie šķēršļi veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai tiek minēti pārāk augsti darbaspēka nodokļi, kā domā 55% aptaujāto, nodokļu sistēmas pārāk lielā sarežģītība (48%), kā arī kapitāla trūkums biznesa uzsākšanai (45%). Vien 15% aptaujāto domā, ka cilvēkiem jaunu uzņēmumu veidošanai trūktu ideju. Aptaujas dalībnieki kā īpaši nozīmīgu uzņēmējdarbības šķērsli arī nevērtē atbilstoša darbaspēka trūkumu – to par izaugsmes kavēkli uzskata vien 17% aptaujāto.
Minēto aptauju EY veica, lai papildinātu EY jaunās uzņēmējdarbības starptautisko pētījumu From Classroom to Boardroom, kas izcēla uzņēmējdarbībai atbalstošu sabiedrības kultūru un viedokli kā kritiski svarīgus elementus uzņēmumu izaugsmei.
«Šī aptauja lielā mērā atspoguļo publisko diskusiju par uzņēmējdarbības vidi, proti, cilvēku atbildēs mēs redzam to, kas ir publiskajā dienaskārtībā. Šajā gadījumā nav svarīgi, ka Latvijā, piemēram, maksimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme patiesībā ir viena no zemākajām Eiropā un nodokļu sistēma nav sarežģītāka par to, kas ir vairumā Eiropas valstu. Svarīgi ir tas, ka Latvijā cilvēki saskata nozīmīgus šķēršļus biznesa attīstībai un kopumā negatīvu vidi, kas eventuāli atstāj noteiktu, faktisku ietekmi uz cilvēku iniciatīvu, motivāciju un uzņēmējdarbības izaugsmi,» saka EY Konsultāciju departamenta direktore Renāte Strazdiņa.
Gados jaunāki cilvēki vairāk Latvijā saskata uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi – tā uzskata 40% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. EY veiktais pētījums parāda, ka, jo vecāki kļūst respondenti, jo negatīvāks kļūst viņu viedoklis par biznesa vidi Latvijā.
EY aptauja parāda būtisku atšķirību attieksmē starp rīdziniekiem un laukos dzīvojošajiem cilvēkiem jautājumā par to, vai Latvijā ir pietiekams tirgus, kur īstenot biznesa idejas – 43% rīdzinieku domā, ka nav, pretēji vien 19% laukos dzīvojošajiem.
«Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests it sevišķi pēdējos gados ir veicis daudz pozitīvu centienu nodokļu vides vienkāršošanā un attieksmē pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem, taču kopējai iedzīvotāju attieksmei ar to acīmredzot nepietiek – Latvijā trūkst pozitīvu uzņēmējdarbības piemēru, iedvesmojošu līderu un, iespējams, pozitīvākas politiskās vides attieksmes pret uzņēmējdarbības veiksmēm. Kultūras un attieksmes maiņa pret biznesa izaugsmi ir grūti tverams, komplicēts, taču ļoti nozīmīgs ekonomikas izaugsmes faktors, kas ir pelnījis valsts nozaru līderu mērķtiecīgu uzmanību,» uzskata R. Strazdiņa.