Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips, informē Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst.

Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem aicina nekavējoties rīkoties jeb rast samērīgus risinājumus, pilnveidojot normatīvos aktus, lai tiktu novērsti pamattiesību aizskārumi un pilnveidota Latvijas tiesību sistēma.

2021. gada februāra vidū Saeimas deputāti saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka valstī ir nepieciešama tāda mehānisma radīšana, kuras ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Taču 2020. gada vasarā Tieslietu ministrija atbildes vēstulē tiesībsargam norādīja, ka labticīgā īpašuma ieguvēja aizsardzības jautājums kriminālprocesā šobrīd nav ministrijas prioritāte.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Tiesībsargs norāda, ka "saturiski atšķirīgās ministrijas atbildes par vienu un to pašu jautājumu īsā laika periodā nerada pārliecību par mērķtiecīgu tiesībpolitikas plānošanas iestādes darbību".

Tiesībsargs vērš apakškomisijas uzmanību, ka par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību ir zināms jau kopš 2017. gada. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Dzirnis pret Latviju pēc būtībā tika atzīts, ka “labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas vai tiesību aizsardzības mehānismi ir neiespējamā misija” pārfrāzē tiesībsargs. No sprieduma izriet, ka labticīgo īpašuma ieguvēju tiesību aizsardzības mehānismiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina tūlītēju un atbilstošu atlīdzību vai cita veida atbilstošu atlīdzinājumu, ja tie ir paļāvušies uz zemesgrāmatas publisko ticamību.

Tiesībsargs apakškomisijas deputātiem piedāvā vairākus risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, papildus tam norādot, ka Latvijā nepastāv stingra preventīvā tiesībaizsardzības sistēma un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu.

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina. Paralēli būtu risināms jautājums par samērīgām izmaksām par notāra pakalpojumiem.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Veiktā nodokļu reforma potenciāli nostāda ķīlnieka lomā jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc viņa teiktā, solītie reformas rezultāti nesakrīt ar izveidojušos situāciju. «Ar vienu roku dod un ar otru paņem atpakaļ,» klāstīja tiesībsargs.

Nodokļu reforma neveicinot mazo algu saņēmēju ienākumus vairošanos, jo liela daļa pat nekvalificējas atvieglojumiem. Savukārt lielo algu saņēmējiem, kas pērn piedzīvojuši nelielu ienākumu kritumu, tas reformas iespaidā šogad kompensēšoties.

Kā pauda Jansons, faktiski arī izveidojusies situācija, jo vairāk bērnu, jo mazāki atvieglojumi.

Potenciāli problēmas varot būt arī jaunajām māmiņām, atgriežoties darbā. Faktiski viņām būs jāveic nodokļu piemaksa, teica Jansons, to skaidrojot ar Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinu metodēm.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19 vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību.

Tiesībsargs uzsver, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, informēja Tiesībsarga birojā.

Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.

Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.

Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Igaunijā dibinātā Eiropas transporta pakalpojumu platforma “Bolt” pirmajos divos gados meklēja pareizo biznesa modeli vienā valstī un tikai tad attīstījās starptautiski

“Fokusējāmies, lai viss labi strādā Tallinā un tikai tad sākām attīstīties citās valstīs. Kopbraukšana nav monopola tirgus, kur dominēs viens spēlētājs kā e-komercijā. Mēs izvēlējāmies lēnāku pieeju, kas atmaksājusies,” šodien Helsinkos notiekošajā konferencē “Slush” norādīja “Bolt” līdzdibinātājs Markuss Villigs (Markus Villig) diskusijā ar “Stripe” līdzdibinātāju Džonu Kolisonu (John Collison). M. Villigs atzīst, ka ieiet jaunā tirgū ir sarežģīti, tomēr uzskata, ka tas, ka kompānija sāka biznesu visai sarežģītās Austrumeiropas valstīs, vēlāk noderēja arī citur. M. Villigs spriež, ka konkurentiem no ASV šajā ziņā nav tik viegli pielāgoties un izprast visas nianses saistībā ar drošību, pieredzi norēķināties skaidrā naudā u.tml.