Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Lietuvas plāns celt sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, termināļa būvniecību Latvijā neietekmēs, pārliecināts bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Tas neietekmēs Latvijas plānu, jo stāsts ir par to, kā paņemt ES naudu, kas paredzēta šādai programmai. Lietuvieši gājuši citu ceļu – būvēsim par savu naudu un punkts,» sarunā ar radio 101 izteicās K. Miķelsons.

Taču Latvija rīkosies savādāk, uzsver bijušais Latvenergo vadītājs. «Paņemsim ES naudu, uzbūvēsim termināli un tad mums būs ierocis, lai regulētu gāzes cenu».

Bijušais Latvenergo vadītājs arī norādīja, ka, piemēram, Japānā ir vairāki gāzes termināļi kuri savā starpā konkurē, bet Latvijā nav gāzes brīvā tirgus un tāpēc privātais kapitāls nevar iesaistīties termināļu celtniecībā.

Latvijai ieguldot Lietuvā topošajā Visaginas atomelektrostacijā (AES), vajadzētu domāt, ko dabūsim pretī, uzskata bijušais AS Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons.

Viņš norāda, ka «ir jāizvērtē, kur to miljardu ieguldīt». Kā teica Miķelsons, tā nav nieka nauda un tā jāiegulda citas valsts ekonomikā. Viņš atzina, ka runa ir par drošuma pakāpes paaugstināšanu Baltijas teritorijā, taču tā tomēr ir Lietuva, «tā ir cita ķēniņvalsts, un tad tomēr vajadzētu domāt, ko dabūsim pretī». Viņš piebilda, ka tas būs finanšu ieguldījums un kontrole pār uzņēmumu būs Lietuvas pusei.

Vaicāts, vai Latvija var cerēt uz lētāku elektrību, Miķelsons pauda viedokli, ka lētākas elektrības nav, ir tirgus cena. Viņš izteicās skeptiski par Lietuvas puses solīto, ka elektrības cena būs konkurētspējīga.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Bijušais Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons ar sievu Lailu Miķelsoni ir nodibinājuši uzņēmumu KLM Consilia, liecina Lursoft dati.

K. Miķelsons ar sievu ir KLM Consilia valdes locekļi, bet uzņēmuma vienīgā īpašniece ir L. Miķelsone. Uzņēmums ir reģistrēts pagājušā gada 15. decembrī. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 1000 Ls, bet parakstītais – 2 tūkst. Ls.

Lai gan pērnā gada decembra sākumā tika prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus, tikmēr K. Miķelsons paziņoja, ka gatavojas sākt privāto biznesu, ziņoja LNT.

«Jaunajā uzņēmumā pārdošu padomus. Ir cilvēki, kam ir nepieciešami mani padomi – tas ir tas, ko es varu dot. Ja vēl kāds par to maksā, tad viss ir kārtībā. Tas ir normāls bizness, esmu darbā, darbojos, viss ir kārtībā.»

Savulaik un arī patlaban var pārmest AS Latvenergo, ka uzņēmums pārāk maz pievēršas zaļajai enerģijai, atzīst bijušais ASLatvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Tomēr, viņaprāt, tas nemaz nav vajadzīgs. Pēc viņa domām, «nevar paņemt visu» - jādara tas, ko labāk māki un ir lielāka pieredze, un jāļauj arī kādam citam darīt.

«Jāsaprot, ka Latvenergo paralēli arī jānopelna kāda naudiņa, un, ja zaļās enerģijas īpatsvars tā jau ir pietiekami liels, tad uzmanība tai varbūt nav jāvelta tik daudz, kā tas ir igauņiem un lietuviešiem. Varam teikt, ka šī zaļā enerģija ir būvēta padomju laikos, bet kāda starpība - tā ir. Nevajag bērt pelnus sev uz galvas. Narvas spēkstaciju arī radījuši padomju inženieri,» vērtēja Miķelsons.

Viņš atzina, ka Latvijā notika koncentrēšanās uz citām jaudām un tika rekonstruētas esošās - abas termoelektrostacijas. Neattīstījās vēja enerģētika, taču, viņaprāt, tas ir politiskas dabas, nevis Latvenergo jautājums.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu - gāzes, degvielas, enerģijas - pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Elektroenerģijas tarifi Latvijā varētu palielināties, ātrākais, nākamā gada maijā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Domāju, ka drīzākās [elektroenerģijas] tarifu izmaiņas varētu notikt 2011.gada maijā. Vismaz es tehniski neredzu iespējas tarifus mainīt ātrāk. Drīzāk gan pašlaik ir jālieto termins «tehniski politiski», jo, ja kādreiz tarifu maiņa notika tehniski ekonomiski, tagad tā notiek tehniski politiski. Tarifu maiņa nebūt nav mūsu pašmērķis,» viņš teica.

Miķelsons atturējās prognozēt, kādā apmērā elektrības tarifi 2011.gadā varētu palielināties. «Es to negribu prognozēt. Daudz kas vēl var mainīties - var mainīties elektroenerģijas cena reģionā, var mainīties gāzes cena. Ir daudzas komponentes, ar kurām pašlaik nevajag spekulēt. Tomēr būtiskākais ir izturēt vēl šo vienu ziemu - domāju, ka tas ekonomikai un iedzīvotājiem ir svarīgākais,» viņš klāstīja.

«Es nedomāju, ka es esmu saņēmis atbildi uz to, par ko,» ceturtdien vakarā intervijā LNT sacīja nupat no apcietinājuma atbrīvotais bijušais Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons. Viņš atzina, ka tagad pirmais uzdevums viņam ir atrast jaunu darbu.

K. Miķelsons atzina, ka sajūtas, iznākot no cietuma, protams, esot tās labākās, taču viņš joprojām neesot saņēmis atbildi uz jautājumu: «Par ko?»

«Es kā inženieris gribu skaidrību, man ir jābūt skaidrībai, kas ir izdarīts nepareizi, pretlikumīgi, ko es tādu esmu izdarījis - kad, kurā brīdī, kāpēc, un tad man varbūt būs skaidrs, līdz šim brīdim man tas nav skaidrs,» sacīja Miķelsons.

Viņaprāt, daļa no viņam piemērotajiem ierobežojumiem pēc iznākšanas no cietuma ir absurdi: «Kaut vai viens. Es nedrīkstu tikties ar saviem bijušajiem darbiniekiem, kuri kopumā valstī ir 4700 uz šo brīdi aptuveni. Man ir ārkārtīgi grūti zināt, kurā brīdī, ar kuru es varu satikties.»

Latvijas energokompānijā Latvenergo darba algas ir atbilstošas un tās nav pārforsētas, norāda Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Kas attiecas uz Latvenergo, tad es uzskatu, ka darba algas pašlaik ir atbilstošas, nepārforsētas, tās ir tirgus mediānai ļoti tuvu - algas nav tās lielākās, bet mēs esam viens no uzņēmumiem, kas samaksā nodokļus līdz pēdējam santīmam. Mēs neesam no tiem, kas kaut kādā veidā stutē ēnu ekonomiku,» viņš sacīja aģentūrai BNS.

Miķelsons klāstīja, ka Latvenergo ir darba devējs 4700 darbiniekiem, tāpat kompānija ir darba devējs ražotājiem un citiem uzņēmumiem un, pēc Miķelsona teiktā, ne pārāk slikts. «Mēs esam darba devējs lielai sabiedrības daļai, starp citu - vēlētājiem. Mēs esam tie, kas atbalsta budžetu gan ar savu peļņu, gan ar nodokļiem - tā kā īpašnieks lai vērtē,» uzsvēra Miķelsons.

Tiek prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus; tikmēr bijušais energokompānijas vadītājs Kārlis Miķelsons gatavojas sākt privāto biznesu, sestdien ziņoja telekompānija LNT.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco - aģents.

Arodbiedrības Enerģija valde šodienas sēdē vienojusies par priekšlikumiem jauno Latvenergo valdes locekļu starptautiskā konkursa kritērijiem, taču šie priekšlikumi neparedz reālu iespēju piesaistīt ārvalstu speciālistu.

Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja arodbiedrības Enerģija priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne, Enerģijas valde nolēmusi, ka potenciālajam Latvenergo valdes priekšsēdētājam jābūt inženiertehniskajai, ekonomiskajai vai biznesa vadības izglītībai maģistra līmenī, kā arī valsts valodas prasmei augstākajā līmenī un ļoti labām angļu un krievu valodas zināšanām.

Arodbiedrība arī izvirzījusi kritēriju, lai potenciālajam valdes priekšsēdētājam būtu piecu vai vairāk gadu pieredze vadošā amatā enerģētikas nozares uzņēmumā, kā arī lai būtu izpratne par Latvenergo darbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē.

Uzņēmuma Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons savā piektdienas uzrunā ticis pārprasts, DB norādīja a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

K. Miķelsons Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā organizētajā pasākumā uzrunā angļu valodā norādīja «We are not civil servant» un «we are business not social oriented», ar to domājot nevis, ka «mēs neesam sabiedrības kalps», bet gan, ka «kompānijas menedžmentu nedrīkst jaukt ar ierēdniecību.

Mēs esam uz uzņēmējdarbību orientēts uzņēmums, kas rūpējas par sava akcionāra - valsts – ienākumiem,» uzsvērdams Latvenergo skatu konkurētspējīgas uzņēmējdarbības virzienā.

Latvenergo vadītājs, skaidrodams uzņēmējiem situāciju enerģētikā un valstij piederošā uzņēmuma darbību. Kaut arī valstij piederošs, uzņēmums a/s Latvenergo ir orientēts tā, lai tas nestu peļņu, skaidroja K. Miķelsons. Viņš uzsvēra nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, kas nozīmē aizpildīt 400 MW pašmāju energojaudas iztrūkumu, un padarīt uzņēmumu konkurētspējīgu Baltijas un pat ziemeļu enerģijas tirgus mērogā.

Elektroenerģijas cenas Latvijā ir sestās zemākās Eiropas Savienībā, bet starp Baltijas valstīm visaugstākās, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati par 2009. gada otro pusi.

Eurostat izveidojis sarakstu, ņemot vērā, cik maksā 100 kWh katrā valstī. Vislētākā elektroenerģija ir Bulgārijā, kur 100 kWh maksā 8,16 eiro. Otra lētākā elektroenerģija ir Igaunijā (9,2 eiro par 100 kWh), bet trešajā vietā ir Lietuva (9,26 eiro par 100 kWh).

Latvija ierindojusies sestajā vietā ar 10,54 eiro par 100 kWh.

Savukārt visvairāk par elektroenerģiju tērē Dānijas iedzīvotāji. 100 kWh Dānijā maksā 25,53 eiro. Otra dārgākā elektroenerģija ir Vācijā (22,94 eiro par 100 kWh), bet trešā dārgākā elektroenerģija ir Itālijā - 19,97 eiro par 100 kWh.

Jāatzīmē, ka informācija Latvenergo mājaslapā norāda, ka šobrīd, 2010. gada martā, Baltijas valstīs mājsaimniecībām piegādātās elektroenerģijas tarifi (ar pievienotās vērtības nodokli) ir:

Ģenerālprokuratūra uzticējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izlemt, vai ir pamats sākt kriminālprocesu pret personu, uz kuras sniegtajām liecībām balstoties bijušais Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons tika aizturēts un vēlāk arī apcietināts.

Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai BNS sacīja, ka Miķelsona iesniegums nosūtīts pēc piekritības KNAB.

Raidījums LNT ziņas iepriekš vēstīja, ka Miķelsons vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret personu, uz kuras sniegtajām liecībām balstoties viņš tika aizturēts un vēlāk arī apcietināts. Kriminālprocesu lūgts sākt par apzināti nepatiesu ziņojumu par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

Miķelsona advokāts Egons Rusanovs aģentūrai BNS sacīja, ka Miķelsona iesniegums ir par nekonkrētu personu.

Jau vēstīts, ka Miķelsons 19.augustā pret 50 tūkstošu latu drošības naudu tika atbrīvots no cietuma, kur viņš atradās kopš jūnija vidus.

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji AS "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām, pastāstīja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš teica, ka šogad 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Viņš arī norādīja, ka attīstītāji aicinās valdību izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu tālāk kopīgi virzīties uz priekšu projekta realizēšanā.