Lai gan šodien, 26.oktobrī, bija plānots paziņot tiesas lēmumu saistībā ar konditorejas Daile maksātnespēju, tas būs zināms tieši pēc nedēļas – 2.novembrī.

Tas ir saistīts ar to, ka Daile tiesai iesniegusi laboto bilanci, tāpēc tiesa atjaunojusi tiesvedību, DB pastāstīja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Jāatgādina, ka iepriekš tiesa atlika Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmums 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.»

Konditoreju Daile, kura ilgstoši cīnijusies ar finansiālām problēmām un kurai pieteikta maksātnespēja, šorīt piemeklējusi vēl viena liksta - tajā izcēlies ugunsgrēks, kura iemesli šobrīd vēl nav zināmi.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāves Ingas Veteres sniegto informāciju ugunsgrēks izcēlies Blaumaņa ielā 15, telpās, kur atrodas kafejnīca un ceptuve, un degšanas platība bijusi 15 kvadrātmetri.

Maija Dzenovska, kas iepriekš bija konditorejas Daile īpašniece, uz db.lv jautājumu par ugunsgrēku vien atbildēja, ka viņai ar Blaumaņa ielu 15 vairs nav nekāda sakara, tur tagad saimniekojot SIA 5AV.

Uzņēmumā 5AV informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi, šobrīd ugunsgrēks ir nodzēsts. Pagaidām ugunsgrēka cēlonis vēl neesot noskaidrots, pie šī jautājuma šobrīd strādājot apdrošinātāji un speciālisti. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Nessot arī vēl aprēķināts, cik lieli zaudējumi uzņēmumam radušies. Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Konditoreja Daile pēc triju mēnešu pārtraukuma atsākusi darbu.

Uzņēmumā DB uzzināja, ka konditoreja atvērta jau divarpus dienas un šobrīd tajā strādā daļa bijušo darbinieku – pārdevējas un konditores. Ar uzņēmuma saimnieku DB pagaidām neizdevās sazināties. Kā novēroja DB, konditorejā veikts kosmētiskais remonts, produkcijas sortiments saglabājies līdzšinējais.

Jau ziņots, ka Daile darbu pārtrauca februāra pirmajā pusē pēc uzņēmuma īpašnieces Maijas Dzenovskas nesaskaņām ar sadarbības partneri, kura vārdu viņa nenosauca.

DB jau ziņoja, ka Dailes darbinieki bija lielā neskaidrībā par turpmāko. Lai gan īpašniece solīja darbu atsākt, tas nenotika. Daļa Dailes darbinieku aprīļa beigās jau vērsušies tiesā, jo nav saņēmuši samaksu par padarīto un dīkstāvi, parāds kopumā pārsniedzis 14 tūkstošus Ls.

Rīgas Centra rajona tiesa atlikusi konditorejas Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz šodien 4.oktobrī paredzēto sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis.

Lietas izskatīšana pārcelta uz 19.oktobri plkst.12, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Jāatgādina, ka Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmumā 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Iepriekšējā konditorejas īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls

Pret konditoreju Daile ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Rīgas pilsētas centra rajona tiesa lietu ierosinājusi 2. septembrī, par uzņēmuma administratoru rosināts iecelt Normundu Šlitki.

Lursoft dati vēsta, ka pērno gadu Daile noslēdza ar 14,7 tūkstošu Ls zaudējumiem, kas ir par aptuveni 12 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču apgrozījums saruka no 168 tūkstošiem Ls 2008. gadā uz 124,7 tūkstošiem pērn.

DB jau vēstīja, ka Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Uzņēmuma īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls.

Netālu no Maskavas esošajā Žukovska lidostā sācies starptautisks aviošovs MAKS (Международный авиационно-космический салон, МАКС), kurš no izklaides pasākuma laika gaitā izaudzis par vietu, kur Krievijas lidaparātu ražotāji slēdz eksporta līgumus un gūst ārvalstu kontaktus.

MAKS galvenā ideja ir demonstrēt Krievijas augstās tehnoloģijas un vietējā tirgus atvērtību, kā arī sadarbības ar ārvalstu parteriem rezultātu, teikts aviošova mājas lapā.

Biļešu tirgošana uz pasākumu sākās 25. aprīlī, un to cena, iegādājoties iepriekšpārdošanā uz vienu vai vairākām dienām, svārstās no 550 līdz 9000 Krievijas rubļiem (no 8,7 Ls līdz 143 Ls).

Kā liecina MAKS programma, 27., 28. un 29. augustā paredzētas izstādes un biznesa tikšanās, kā arī Starptautiskais Aviācijas kongress, un atklāšanas dienā notika arī speciāla lidmašīnu demonstrējumu programma. Savukārt plašākai sabiedrībai paredzētā izklaides programma paralēli izstādēm notiks 30., 31. augustā un 1. septembrī. Šajās dienās lidojumu programma ilgs sešas stundas.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Tā divos vārdos varētu raksturot uzlabotā VW Touareg svarīgākos ieguvumus, kas šī gada oktobrī piezemēsies arī Latvijas tirgū

Kopš 2002. gada VW Touareg ir ielauzies uz palikšanu t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7, Mercedes ML vai Porsche Cayenne. Touareg esošais modelis pasaulē joprojām ir pieprasīts un cienīts, tādēļ uzlabojumi modelim ir veikti drīzāk, lai «piedzītu» jauno izskatu VW Golf 7 stūrainajam šablonam. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka uz Touareg ārējās čaulas hroma ir kļuvis ievērojami vairāk. Tas ir attiecināms uz pamatbāzes modeli, bet vēl blīvāk piesātinātākā daudzumā tas skars glaunākās R line pakotnes Touareg. Iestrādājot auto purngalā jauno optiku, Touareg ir pilnībā atvadījies no halogēna lampām, tā vietā turpmāk priekšroku dos modernajiem biksenona lukturiem. LED gaismas diodes joprojām būs papildaprīkojuma listē. Arī salonā izmaiņu pirmajā acu uzmetienā nav, un tikai pēc rafinētas izpētes nākas konstatēt dažus noderīgus sīkumus, kas sildīs nākamo Touareg īpašnieku sirdis. Piemēram, jauni apdares un ādas paraugu salikumi, salona apgaismojumam izmantotas LED spuldzītes. Visbeidzot stūres apsildes un priekšējā vējstikla apsildes funkcijas aktivizēšanu vairs nevajadzēs meklēt, rakņājoties multimediju sistēmas dzīlēs, jo turpmāk šo funkciju pogas ir izceltas uz viduskonsoles augšējās daļas. Sīkums, bet patīkami.

Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam ministru, tostarp arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicinājumu uzņemties iniciatīvu un izmantot valsts un ES atbalstu siltuma patēriņa mazināšanai daudzdzīvokļu namos un privātmājās, raksta laikraksts Latvijas Avīze. Tas centies noskaidrot, kā siltumu taupa Ministru prezidenta ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no tirdzniecības centra Alfa.

Nams esot uzbūvēts 1982. gadā. Dombrovsku ģimene gan 78 kvadrātmetrus lielo trīsistabu dzīvokli ar divām lodžijām – vienu virtuvē un vienu istabā – nopirkusi un ievākusies tajā vēlāk. Kāda nama iedzīvotāja šā gada janvārī izrakstītajā rēķinā esot redzams, ka maksa par apkuri decembrī bija Ls 1,3905 par kvadrātmetru. «Tātad, reizinot šo skaitli ar Dombrovska kunga dzīvokļa platību, iegūsim Ls 108,45, bet, pieskaitot 12% lielo PVN, iegūsim Ls 121,46 – tik liels ir Ministru prezidenta rēķins par apkuri. Kopējam rēķinam par siltumenerģiju vēl jāpieskaita maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju (Ls 5,08), kas kopā varētu būt Ls 18 – 20,» rēķina medijs.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) februārī pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA OC finance īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli Tavs otrais maks, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, informē PTAC.

PTAC konstatēja, ka SIA OC finance, izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu.

Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Ar SIA Rīgas satiksme (RS) elektroniskām biļetēm jeb e-taloniem nākotnē varēs apmaksāt braucienus AS Pasažieru vilciens (PV) vilcienos pa visu Latviju un pastāvīgos (zilos) talonus izmantot kā elektroniskus makus, lai veiktu nelielus pirkumus veikalos un kioskos, kas atrodas dzelzceļa staciju un RS maršrutu pieturu tuvumā, norāda SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs.

«Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir «maks vilcienā». Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās «uzpildīt» ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu,» intervijā portālam Nozare.lv skaidroja Morizurs.

Intervijas laikā Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko «maku», varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.

Finanšu krīze neskar Vācijas bagātāko iedzīvotāju daļu – gluži otrādi viņu naudas maks top arvien biezāks, raksta thelocal.de.

Vācieši, kuru algas jau ir lielākas, krīzē nereti saņem vēl vairāk, savukārt 40% pilna laika zemāk atalgoto darbinieku krīzē strādājošo saņem vēl mazāk, turklāt to ietekmē arī inflācija.

Šāda samaksas attiecība «pārkāpj taisnīgumu», norādīts Vācijas valdības ziņojumā par nabadzību.

Bagātākajiem 10% Vācijas mājsaimniecību pieder vairāk nekā puse no kopējiem aktīviem, ieskaitot nekustamo īpašumu, investīcijas, zemi u.c. Savukārt nabadzīgākajiem 50% mājsaimniecību pieder mazāk nekā 1% no kopējās neto bagātības.

Pēdējo divu desmitgažu laikā Vācijas mājsaimniecību neto bagātība ir dubultojusies – no 4,6 miljardiem eiro līdz desmit miljardiem eiro.

Sašutuma vētru Vācijā izraisījis Berlīnē izvietots milzīgs priekšvēlēšanu plakāts, kurā tuvplānā attēlotas kancleres Angelas Merkeles rokas. Opozicionāri plakātu nosaukuši par daļu no «monstroza personības kulta».

Aptuveni 2,4 tūkstošus kvadrātmetru lielais plakāts izvietots uz ēkas fasādes netālu pie Berlīnes galvenās dzelzceļa stacijas. «Vācija atrodas labās rokās,» teikts plakātā, kurā attēlotas A. Merkeles rokas. Plakāts tapis no A. Merkeles atbalstītāju attēlu mozaīkas.

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija kritizējusi šādu vēlēšanas kampaņas sastāvdaļu. Sociāldemokrātu Berlīnes nodaļas vadītājs Jans Stošs sarunā ar laikrakstu Tagesspiegel plakātu nosaucis par monstrozu, tukšu personības kultu un norādījis, ka valdošās Kristīgo demokrātu apvienības priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav saistīta ar politiku, bet gan tikai ar kandidātu reklamēšanu.

«Man ir lielas aizdomas, ka šī situācija tiek izmantota, lai pārstrādātāji mazāk maksātu par pienu. It kā jau tam atrodas argumenti, jo biržas cena kritusies gan piena pulverim, gan sviestam un dažiem citiem piena produktiem. Bet šis cenu kritums sasniedz 30%, kas ir ļoti daudz,» žurnālam Agro Tops stāstījusi Rūjienas novada Jeru pagasta z/s Pērles saimniece un LPKS Māršava valdes priekšsēdētāja Dace Pastare.

«Un lietuvieši atteikušies iepirkt Latvijā pienu jau no 11. augusta. Nu jau arī Food Union jeb bijušais Valmieras piens un Rīgas piena kombināts samazinājuši cenu, turklāt piena naudas izmaksas tiek kavētas, nepaskaidrojot, kāpēc un cik ilgi tā turpināsies.

Saprotu, ka kauliņi pārbīdīsies; ja neiepērk vieni, būs citi, kas piedāvās pirkt. Intensīvi cenšos saprast - tā kā esam svaigpiena ražošanas kooperatīvs, pārstrādātāji par izejvielu maksās mazāk, bet par produktiem prasīs augstāku cenu? Jau ir jūtams, ka uzdarbojas starpniekfirmas no Baltkrievijas - uzpircēji jūt naudas smaku. Bet es negribu atdot mūsu pienu, kam pagadās. Cik saprotu, mazākie pārstrādātāji jutīsies drošāk, jo viņiem mazāks risks. Tomēr stipri šaubos, vai šajā juceklī ieguvējs būs zemnieks, visdrīzāk gan pārstrādātājs un tirgotājs. Ir pazīmes, kas par to liecina, piemēram, bankas pauzē uz apgrozāmo līdzekļu rēķina, it kā nogaida, kā situācija attīstīsies tālāk. Ja ilgāku laiku turpināsies, kā pašlaik redzams, atkal nonāksim pie tiešās tirdzniecības. Pieredze jau mums ir. Jā, ir pareizi, ka valdība mudina pirkt Latvijas produktus, bet, ja maks neļauj? Jānogaida divi trīs mēneši, lai varētu kaut ko nopietni secināt.»

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Norises pasaules preču biržās un darbaspēka sadārdzināšanās Latvijā liek domāt, ka patēriņa cenu pieauguma temps tuvākajos mēnešos varētu paātrināties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan vēl salīdzinoši nesen pasaules, tostarp Latvijas, ekonomikas attīstību apdraudēja ieslīgšana ilgstošā deflācijā un ar to saistītā naudas plūsmas ātruma samazināšanās, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Vēl aprīlī un maijā Latvijā bija 0,8% gada deflācija, uzrādot straujāko cenu samazināšanos kopš pagājušās desmitgades beigām, kad pasauli un Latviju vajāja iepriekšējās finanšu krīzes likstas. Savukārt oktobrī patēriņa cenas gada izteiksmē palielinājušās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

SIA Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins skaidro, ka cenas precēm ir atkarīgas no ļoti daudziem un dažādiem faktoriem – gan laika apstākļiem, kas ietekmē ražu, gan izejvielu un ražošanas izmaksām, gan situācijas biržās, gan piegādes izmaksām un vēl vairākiem faktoriem. Viena no precēm, kam pagājušās sezonas sliktās ražas dēļ pieaugusi cena, ir cukurs. Tiklīdz pasaules preču biržas saņem ziņu par kādas preces deficītu, tā tirgus dalībnieki cenšas strauji palielināt pirkšanas apjomus, tādējādi veicinot cenas palielināšanos, kas atspoguļojas ne tikai biržas tabulās, bet galu galā arī veikalu plauktos. Tas attiecas ne tikai uz cukuru. Šobrīd visu galveno izejvielu cenas neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar pārtiku, rūpniecību vai enerģētiku, tiek noteiktas preču biržās un pēc kotāciju rezultātiem, mainās arī tas, cik plaši tiek atvērts iedzīvotāju maks, norēķinoties par kādām precēm un pakalpojumiem. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka kopš 2013. gada inflāciju Latvijā pamatā noteica pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā rezultātā šī gada sākumā Latvijā bija vērojama pat deflācija. «Taču šobrīd naftas un pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās, un kopš šī gada sākuma, kad naftas un pārtikas cenas nokritās līdz to zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā, naftas cenas augušas par aptuveni 50%, savukārt pārtikas cenas par vairāk nekā 10%. Rezultātā inflācija Latvijā sāk pakāpeniski palielināties,» secina tautsaimniecības eksperts.

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.