Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" aprīļa beigās sāks piedāvāt čarterlidojumus, informē uzņēmumā.

Vasaras sezonu, kas plānota līdz oktobra beigām, "Tez Tour" sāks 24.aprīlī ar čarterreisu no Rīgas uz Antalju Turcijā. Savukārt no 16.maija "Tez Tour" piedāvās čarterreisus uz Krētas salu Grieķijā, bet no 30.maija - čarterreisus uz Rodas salu Grieķijā.

"Tez Tour" vasaras sezonā uz Turciju un Grieķiju plāno nogādāt kopumā apmēram 60 000 ceļotāju. Kopumā vasaras sezonā paredzēts veikt 398 avioreisus, tostarp uz Turciju plānotais lidojumu skaits ir 260, savukārt uz Grieķiju - 138.

Kompānijas vadītājs Konstantīns Paļgovs uzsver, ka "Tez Tour" apzinās - situācija Latvijā un pasaulē, palielinoties Covid-19 izplatībai, var mainīties valstu valdību pieņemtu lēmumu iespaidā, tāpēc "Tez Tour" padziļināti sekos situācijai un nepieciešamības gadījumā ieviesīs attiecīgas izmaiņas programmā.

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.

Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" pēc vairāku gadu pārtraukuma atsācis ceļojumus uz Rimini, Itālijā, informēja uzņēmumā.

"Tez Tour" Latvijas vadītājs Konstantīns Paļgovs norāda, ka, beidzoties Covid-19 pandēmijai, redzams, ka 2022./2023.gada tūrisma sezonas ietvaros ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc Eiropas valstu, kā arī tuvākiem galamērķiem. Vienlaikus pašreizējās ekonomiskās un politiskas situācijas dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas galamērķus Eiropā, līdz ar to "Tez Tour" uz to ir reaģējis un šogad ceļotājiem piedāvā vairākus jaunus galamērķus, tostarp Halkidiki salu Grieķijā, kā arī Rimini un Sardīnijas salu Itālijā.

Pirmais čarterreiss uz Rimini veikts 25.jūnijā un turpmāk katru svētdienu līdz augusta beigām.

Šajā vasaras sezonā tūroperators nodrošina ceļojumus uz 12 galamērķiem tādās valstīs kā Turcija, Grieķija, Itālija, Bulgārija, Gruzija un citur. Šogad vasaras sezonā "Tez Tour" plāno apkalpot aptuveni 30 000 tūristu, kas būs par 15% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, attiecīgi plānots arī kāpināt apgrozījumu - par 30% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar vairāk nekā 25 miljonu eiro apgrozījumu un guva viena miljona eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs skaidro, ka aizvadītā gada vasaras un ziemas sezonas kļuva par pirmajām pilnvērtīgajām masu tūrisma sezonām pēc pēdējo gadu dažāda veida satricinājumiem pasaulē. Tostarp uzņēmumam pērn izdevās sasniegt visus nospraustos mērķus.

Pēc kompānijā vēstītā, 2022.gadā "Tez Tour" nodrošināja ceļojumus vairāk nekā 37 000 tūristu, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tūrisma galamērķu izvēle pērn saglabājās līdzīga kā iepriekšējos gados - vasaras sezonā klienti pārsvarā izvēlējās atpūtu Turcijā, Grieķijā, Bulgārijā un Itālijā, savukārt ziemas ceļojumu sezonas galvenie galamērķi bija Ēģipte, Kanāriju salas un Apvienotie Arābu Emirāti, informē kompānijā.

Latvijā arvien vairāk cilvēku ceļojumus iegādājas ļoti laicīgi, tāpēc pēdējā brīža ceļojumu segmentā šobrīd teju nav ko piedāvāt, intervijā norādīja tūroperatora «Tez Tour» valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs.

Pēc viņa teiktā, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ceļojumus iegādājas ļoti laicīgi. Šāda tendence Eiropā gan esot vērojama jau pēdējos 5-7 gadus.

«Dažus gadus cilvēki deva priekšroku pēdējā brīža ceļojumiem, bet šobrīd situācija ir tāda, ka praktiski nav ko piedāvāt šajā segmentā. Attiecīgi tie, kuri ceļojuma iegādi atliks uz pēdējo brīdi, var arī palikt bez tā. Savā ziņā tā ir loterija,» sacīja Paļgovs.

Šā gada vasaras sezonā, kas ilgs līdz oktobra beigām, «Tez Tour» plāno veikt vairāk nekā 550 lidojumus, un lielākā daļa ceļojumu jau ir rezervēti. «Tez Tour» vadītājs piebilda, ka lielā pieprasījuma dēļ šogad vasaras programma pat palielināta par teju trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un tūrisma kompānija SIA "Tez Tour" turpinās un paplašinās pašreizējo sadarbību, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" norāda, ka sadarbības laikā "Tez Tour" nodrošina lidojumus no Latvijas uz 12 galamērķiem, tostarp Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Turciju, Bulgāriju, Kipru un Gruziju.

Esošo galamērķu klāstu papildinās "airBaltic" izziņotie 17 jaunie maršruti gaidāmajā vasaras sezonā.

"Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs prognozē, ka lielākā tūrisma plūsma gaidāma uz Antaljas reģiona kūrortiem Turcijā, tādēļ no šī gada aprīļa līdz novembrim uz Antalju ieplānoti līdz pieciem avioreisiem nedēļa, savukārt sestdienās uz Antalju veiks divus lidojumus dienā.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" 2022.gadā strādāja ar 32,469 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 61,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 1,202 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" pagājušajā gadā strādāja ar 39,446 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,1 reizi - līdz 569 030 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka pērn kompānija koncentrējās uz peļņas gūšanu, tostarp vadības ieskatā 2023.gads bijis samērā veiksmīgs.

Tomēr uzņēmuma vadība norāda, ka pērn "Tez Tour" darbību un finanšu rezultātus ietekmēja virkne ārējo faktoru, piemēram, augstais inflācijas līmenis, kā arī konflikts starp Izraēlu un Gazas joslu, kā rezultātā samazinājās ieņēmumi no ceļojumiem Ēģiptē.

Šogad "Tez Tour" vadība plāno turpināt attīstīt ilgtspējīgas stratēģijas darbību, kā arī ceļojumu piedāvājuma klāstam pievienot jaunus galamērķus, piemēram, Maroku un Malagu.

"Jau šobrīd var apgalvot, ka, balstoties uz šodienas tendencēm, un, ja nenotiks ārēji, nozari ietekmējoši notikumi, tad 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, pieaugs gan apgrozījums, gan peļņa," norādīts ziņojumā.

Tūroperatoram SIA "Tez Tour" reģistrēta viena miljona eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati. Par labu komercķīlas devējam AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Kā rāda Lursoft pieejamā informācija, vakar reģistrētā komercķīla ir pirmā ķīla uzņēmuma 18 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā.

Spāņu Germesinvest SL piederošā SIA "Tez Tour" darbiniekiem vairākkārt veikta atlīdzības izmaksa par dīkstāvi, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Pērn uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 537,59 tūkstošus eiro. Ja salīdzina SIA "Tez Tour" veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku ar citu tūrisma operatoru pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu iemaksām, jānorāda, ka SIA "Tez Tour" gadījumā tās ir vairāk nekā divas reizes lielākas.

Ienākušā tūrisma segmentā pagaidām ir krīze, intervijā sacīja tūrisma operatora SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs.

"Es teikšu, kā ir, biznesa segmentā, kas strādā ar ienākošo tūrismu, ar ceļotājiem, kuri grib atpūsties Latvijā, pagaidām ir krīze," norādīja Paļgovs, piebilstot, ka nevajag gaidīt, ka pieprasījuma kāpums notiks uzreiz, jo, lai tirgus segments atkal atkoptos pēc pandēmijas un karadarbības Ukrainā ietekmes, ir vajadzīgs laiks.

Viņš skaidroja, ka pirms pandēmijas "Tez Tour" ienākošā tūrisma segmentā galvenokārt strādāja ar diviem tirgiem - tūristiem no Kipras un Spānijas, kā arī tūristiem no Krievijas. Vēl viens neliels ienākošā tūrisma virziens pirms Covid-19 bija arī kaimiņvalstis - Igaunija, Lietuva, Baltkrievija.

Taujāts par pašreizējo situāciju, Paļgovs norādīja, ka Latvijā vairs nav tūristu no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, bet ceļotājiem no tālām zemēm, piemēram, ASV vai Kanādas, Latvija nešķiet gana interesanta. Tikmēr Latviju apmeklē ceļotāji no Vācijas un Skandināvijas.

Latvijas tūrisma operators Tez Tour līdz esošās ārkārtējās situācijas beigām neplāno atsākt lidojumus uz "trešajām valstīm", lai gan formāli pastāv iespēja organizēt lidojumus vairākos tūrisma virzienos.

Uzņēmumā atzīst, ka nepacietīgi tiek gaidīts 2021. gada tūrisma vasaras sezonas sākums un tiklīdz epidemioloģiskā situācija Latvijā pilnībā atbildīs drošas ceļošanas un atpūtas kritērijiem, nekavējoties tiks atklāta lidojumu programma uz populāriem tūrisma galamērķiem.

"Patlaban, laikā, kad valstī joprojām turpinās ārkārtējā situācija, spēkā ir Latvijas valdības pieņemtie stingrie drošas ceļošanas noteikumi uz "trešajām valstīm" un Ārlietu ministrijas ieteikums pilnībā atturēties no nesvarīgiem braucieniem/ceļojumiem uz ārvalstīm – atbildīgi novērtējot to nepieciešamību. Tūristu drošība – tā nedrīkst būt apdraudēta nekādā gadījumā. Tāda ir mūsu viennozīmīga un strikta nostāja šajā jautājumā. Pat tagad, kad formāli pastāv iespēja organizēt lidojumus vairākos tūrisma virzienos, mēs skaidri apzināmies visus ar ceļošanu saistītos iespējamos riskus un to varbūtējās sekas, jo COVID 19 vīrusa izplatība Latvijā un Eiropas Savienībā joprojām ir sabiedrību apdraudoša," uzsver Tez Tour Latvija vadītājs Konstantīns Paļgovs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija 26. un 27. oktobrī sāks čarterlidojumus no Rīgas uz attiecīgi Hurgadu un Šarm eš Šeihu Ēģiptē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) skaidro: «Pēc ilgāka pārtraukuma mēs sadarbībā ar Tez Tour Latvija atsākam lidojumus uz Ēģipti.»

«Visi lidojumi no Rīgas uz Ēģipti tiks veikti ar Airbus A220-300. Čarterlidojumu programma no Rīgas uz Ēģipti tiks atklāta ar lidojumu uz Hurgadu 2019. gada 26. oktobrī. Ziemas sezona ilgs līdz 2020. gada aprīļa beigām,» informē Tez Tour Latvija direktors Konstantīns Paļgovs.

2019. gada ziemas sezonā airBaltic un Tez Tour Latvija piedāvās vienu lidojumu nedēļā no Rīgas uz Hurgadu un Šarm eš Šeihu.

airBaltic nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

"Luminor Bank" piešķīrusi 1,88 miljonu eiro garantiju tūroperatoram "Tez Tour", informē bankas pārstāvji.

Bankā atzīmē, ka, tūrisma pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes garantiju.

Šāda nodrošinājuma piesaiste nepieciešama, lai uzlabotu patērētāju tiesības un aizsardzības mehānismus, kā arī nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniedzēju pārraudzību. Nepieciešamās garantijas apmērs ir mainīgs un lielā mērā ir atkarīgs no tūrisma sezonas, kā arī pakalpojumu sniedzēja apgrozījuma un kopējā naudas apmēra, kas noteiktā darbības periodā tiek saņemts no ceļotājiem.

"Tez Tour" klientiem nodrošina pilna servisa ceļojumu plānošanu un organizēšanu.

Jau vēstīts, ka "Tez Tour" pagājušajā gadā strādāja ar 39,446 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,1 reizi - līdz 569 030 eiro.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija gaidāmajā vasaras sezonā no Rīgas piedāvās čarterlidojumus uz Antāliju Turcijā, Burgasu Bulgārijā, kā arī Araksosu Peloponesā, Grieķijā.

"Tuvojoties vasaras sezonai, mēs izstrādājam mūsu čarterlidojumu programmu kopīgi ar mūsu ilggadējo partneri Tez Tour Latvija. Mēs esam priecīgi šajā vasarā Latvijas pasažieriem piedāvāt aizvien plašākas ceļošanas iespējas," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Pieprasījums pēc lidojumiem uz tūristu iecienītajiem galamērķiem pēc divu gadu ilgiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir ļoti liels," piebilst Tez Tour Latvija vadītājs Konstantīns Paļgovs.

"Vidējās izmaksas šādiem ceļojumiem ir krietni lielākas salīdzinājumā ar cenu tikai par aviobiļeti. Šādos ceļojumos ir iekļautas arī izmaksas par vismaz 7 naktīm viesnīcā, ēdināšanu, transporta izmaksām kūrortos un tamlīdzīgi. Protams, daudziem Latvijas iedzīvotājiem šī ir ievērojama daļa no ģimenes budžeta, pret kuru apmaiņā viņi sagaida kvalitatīvāko, drošāko un pieejamāko augsta līmeņa produktu," piebilst K.Paļgovs.

Viena no Lietuvā lielākajiem tūroperatoriem «Tez Tour» vadītājs Aleksandrs Sukovs, kā arī tās partneri «VIP Viesosios Informacijos Partneriai», «Aza Tours» un vairākas citas kompānijas tiek turētas aizdomās par dokumentu viltošanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, cita starpā izmantojot Latvijā reģistrētas kompānijas.

Par to trešdien vēstīja lietišķais laikraksts «Verslo žinios».

Latvijas «Aza Tours» direktore Anna Holodova norādīja, ka Latvijas uzņēmums «Aza Tours» nav saistīts ar šo lietu.

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta Viļņas reģionālās nodaļas izmeklētāji ir konstatējuši 13 personu grupu, kas izmantojusi vairāk nekā desmit tūrisma pakalpojumu kompāniju, lai slēptu ienākumus vismaz divu miljonu eiro vērtībā.

Izmeklētāji paziņojumā oktobra sākumā norādījuši, ka grupa tiek turēta aizdomās par krāpniecību, īpašuma piesavināšanos, nepatiesu ienākumu, peļņas vai aktīvu datu iesniegšanu, krāpniecisku grāmatvedību un grāmatvedības dokumentu viltošanu.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.