Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad daudziem ir iespēja izvēlēties, kā turpināt strādāt - dot priekšroku darbam birojā, turpināt darbu mājas apstākļos vai tomēr apvienot labāko no abiem variantiem plānojot darbdienas, kuras pavadām birojā un kuras mājās. Lai kādu darba režīmu mēs izvēlētos, ir nepieciešams padomāt par tādām ierīcēm, kas būs piemērotas visiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot efektivitāti neatkarīgi no apkārtējās vides.

Darbs birojā - paliekoša vērtība

Pilsētas troksnis un kolēģu sarunas ir neatņemama biroja ikdienas sastāvdaļa, tāpēc programmētāji entuziasti ir ķērušies pie darba, lai izveidotu biroja skaņu ģeneratorus, kas strādājot mājās, radīs biroja atmosfēru – ar īpaši izvēlētām čalām un birojam raksturīgajām skaņām.

Taču tikpat liela nozīme, lai nodrošinātu patīkamus darba apstākļus, ir arī ierīču savstarpējai sinerģijai. Tādas ikdienas situācijas, kā failu pārsūtīšana no vienas ierīces uz otru vai iesākto darbu turpināšana citā ierīcē, var aizņemt ilgāku laiku un pieprasa papildu darbības, kamēr tiek pārnesti faili no vienas ierīces otrā. Pie tam, daži jaunākie tehnoloģiju izstrādājumi pat neatbalsta USB zibatmiņas pievienošanu, tāpēc ir nepieciešama speciāla pāreja, lai ievietotu zibatmiņas nesēju datorā vai citā ierīcē. Šīm laikietilpīgajām darbībām bija nepieciešams ātrs un ērts risinājums.

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Ekonomikas ministrija informē, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.

Bet kā zināms, pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā no 2019. gada. Diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav indikāciju par iespējamo apstiprināšanas laiku. Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais 2019. gads sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Latvijas zīmoli un dizaineri starptautiskā arēnā izvēlas dažādus attīstības ceļus, katram ir savi sasniegumi; pēdējos gados īpaši skaļu sensāciju nav bijis

«Pēc Mareunrol’s uzvaras gājiena, iegūstot starptautisko atpazīstamību, pagājuši jau desmit gadi, un šobrīd neviena tik «skaļa» viņu aizstājēja nav. Potenciāli tādi ir vairāki, tomēr ir jautājums – vai būs izrāviens. Industrijai tas ir ļoti nepieciešams,» vērtē Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina padomes vadītāja, Banku augstskolas lektore Dita Danosa.

Ar savu veikalu ārvalstīs šobrīd var lepoties dizainere Katja Šehurina, kura pagājušajā rudenī ar prieku paziņoja, ka atvērusi savam zīmolam Katya Katya veikalu sen kārotā vietā – Čelsijā, Londonā. Šis notikums bija pamanīts angļu presē, atzīmējot ne vien zīmola atjaunošanu, bet arī sākot jauno kolekciju. Bērnu modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze Čelsijas rajonā 2016. gada novembrī ir atvērusi Kids Emporium, kas ir bērnu apģērbu un aksesuāru veikals, kurš apvieno vairākus Latvijas bērnu modes zīmolus vienuviet. «Sava veikala atvēršanai nebūtu jābūt pašmērķim, bet gan pakārtotam attiecīgā zīmola definētajai ārējo tirgu iekarošanas stratēģijai un izvēlētajam modes produkta izplatīšanas modelim, kas var paredzēt vairumtirdzniecības aģentu, franšīzes, mazumtirdzniecības tīkla attīstīšanas, e-tirdzniecības u.c. risinājumus,» skaidro D. Danosa.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.