Pilsētiņa Aninoasa, kas atrodas reiz spēcīgajā ogļu ieguves reģionā Valea Džiuluj (Valea Jiului) Rumānijas dienvidrietumos, ir pirmā Rumānijā, kas pieteikusi maksātnespēju, vēsta Reuters.

Agrāk pilsētiņā darbavietas nodrošināja ogļu raktuves, taču tās tika slēgtas 2006. gadā, jo kļuva pārāk novecojušas, to izmaksas bija kļuvušas pārāk augstas, bet ražība – pārāk zema. Pašlaik agrāk industriālajā Valea Džiuluj reģionā darbojas vien dažas ogļu raktuves. Kopš raktuvju slēgšanas Aninoasas pilsētiņā alternatīvas darba vietas nav parādījušās, bet ap to drupām «ganās govis un spēlējas bērni», norāda Reuters.

Nesaskatot izaugsmes iespējas pilsētiņā, daudzi jaunieši ir aizbraukuši, meklējot darbu ārzemēs. Savukārt Aninoasā palikušie pārsvarā jau ir pensijas vecumā, un viņu ikmēneša pensija praktiski ir vienīgais, kas uztur dzīvību pilsētiņā, raksta medijs. Ēdiens veikalos pārsvarā tiek pirkts uz parāda, kas tiek atmaksāts pensijas dienā.

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā otrdien, 12. jūlijā, viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vizītes laikā viņš iepazinās ar RTU fakultātēm, zinātniskajām un studiju laboratorijām, kā arī kopā ar RTU rektoru akadēmiķi Leonīdu Ribicki un pārējo RTU vadību pārrunāja augstskolas attīstības plānus un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē RTU.

Kučinskis apskatīja RTU Dizaina fabriku un ar AS «Latvenergo» atbalstu izveidoto radošo laboratoriju, kur studentu un zinātnieku idejas pārtop prototipos, ko iespējams komercializēt, inženieru radītos produktus ieviešot tautsaimniecībā. Premjerministram bija iespējams pārliecināties par RTU atbalstu jaunu zinātnes ietilpīgu uzņēmumu veidošanā.

M. Kučinskis apskatīja arī RTU Ūdens inženierijas un tehnoloģijas laboratoriju un Zinātnisko bibliotēku, kā arī iepazinās ar RTU nākotnes attīstības stratēģiju un pauda atbalstu RTU infrastruktūras attīstības plāniem, Ķīpsalā turpinot būvēt studentu pilsētiņu.

RTU teritoriālais komplekss Ķīpsalā ir Latvijā pirmā studentu pilsētiņa, kuras celtniecība sākās jau 1965. gadā, taču finanšu trūkuma dēļ tika pārtraukta, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību. Fakultāšu renovāciju un jaunu ēku būvniecību RTU atsāka pirms sešiem gadiem, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, kā arī pašas RTU līdzekļiem. Plānošanas perioda pirmajā posmā RTU studentu pilsētiņā ir no jauna uzcelta Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēka, Laboratoriju māja un RTU Zinātniskās bibliotēkas jaunā ēka, kā arī renovēta Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Studentu dienesta viesnīca un RTU peldbaseins.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Filmu studija «Baltic Pine Films» informē, ka studijas «Warner Bros.» jaunākās supervaroņu filmas «Taisnības līga» («Justice League»), kas no 17. novembra skatāma arī Latvijā, ievērojama daļa filmēta bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā.

Fantastikas grāvējā «Taisnības līga» satiekas supervaroņi Betmens, Brīnumsieviete, Akvamens, Zibsnis un Kiborgs, lai pēc Supermena bojāejas kopā glābtu pasauli no pārdabiskiem briesmoņiem un draudošas katastofas. Filmā galvenajās lomās ir Oskara balvas laureāts Bens Afleks un Henrijs Kavils, Gala Gadota, Ezra Millers, Džeisons Mamoa, Eimija Adamsa, Džeremijs Aironss un citi. Tās režisors ir labi pazīstamais action filmu veidotājs Zaks Snaiders («Betmens pret Supermenu», «Tērauda vīrs», «300» u.c.)

Pagājušajā gadā filmas uzņemšanas grupas pārstāvji ieradās Latvijā, lai filmētu, fotografētu un trīs dimensijās skenētu militārās pilsētiņas ēkas un ielas, kas ar datorgrafikas palīdzību pārtapušas par «Taisnības līgas» galvenā pretinieka slēptuves atrašanās vietu, kurā notiek episka kaujas aina. Ar kino maģijas palīdzību Skrundas ielās nonācis pat Betmobilis.

Tātad jūs rīkojat ballīti un vēlaties to rīkot ārā. Loģiski, jums ir nepieciešams patvērums, lai pasargātu viesus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, taču ja neesat pārliecināts par pieejamām iespējām un jūs mēģināt saprast kāda veida svinību telts nepieciešama, lasiet tālāk.

Teltis var tikt izmantotas dažādu iemeslu dēļ. Tās iespējams izmantot ballītēm, pasākumiem, izstādēm, tirdziņos, uzglabāšanai - saraksts ir garš. Daži no populārākajiem telšu veidiem ir šādi:

Nojumes (Visizturīgākās nojumes tirgū ir izgatavotas no vinila, polietilēna un poliuretāna. Šie materiāli nodrošina jums aizsardzību pret visdažādākajiem negaidītiem laikapstākļiem. Lai gan ar terminu "nojume" parasti apzīmē auduma/metāla jumtu vai griestus, ir nojumes ar sānu sienām, kas aizsargā pret vējiem un kukaiņiem. Izvelkamie nojumes jumti, un jo īpaši ar grīdas pamatni, var pat pasargāt jūs no rāpuļiem un nodrošināt lielāku privātumu)

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

9. februārī tiks oficiāli atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona pārtikas tirgus, savukārt ēdināšanas pilsētiņa , kurā strādās dažādi bistro, tiks atvērta jau janvāra beigās. DB ielūkojās šajā zonā, lai uzzinātu, kādi uzņēmumi tajā būs pārstāvēti.

Gastro Tirgus idejas autors un Resto-Rātors īpašnieks Viktors Ravdive DB pastāstīja, ka šīs daļas koncepcija veidota līdzīga citiem Eiropas valstu tirgiem, piemēram, Barselonai, Madridei un citiem. Tajā varēs nobaudīt gan Āzijas, Kaukāza, Eiropas un citu reģionu virtuvi. Ravdive sola, ka tirgū varēs nogaršot arī austeres un pēdējā laikā gardēžu iecienītos RAV burgerus ar īpašās ASV marmora liellopa gaļas kotletēm. Tirgū būs pieejami arī hotdogi, sola Ravdive.

Vidējā Gastro Tirgus apmeklētāja čeka summa sasniedz 7 eiro, viņš stāsta.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

Pludmales festivāla Baltic Beach Party telšu pilsētiņā izvietos zobu birstīšu tirdzniecības automātus. Savukārt daudzi festivāla viesi izteikuši vēlmi redzēt to vietā prezervatīvu automātus.

Festivāla organizatori ziņo par Flashdent automātiem festivāla telšu pilsētiņā, taču nākotnē šādi vienreizlietojamo zobu birstīšu automāti būtu pieejami jebkurā sabiedriskās ēdināšanas vietā, it īpaši skolās un citās mācību iestādēs. Flashdent birstīte ir inovatīvs, vienreiz lietojams zobu tīrīšanas līdzeklis, kura kātiņā iestrādāta no dabīgām sastāvdaļām izgatavota zobu pasta. Zobu tīrīšanai nav nepieciešams ūdens. Videi draudzīgais zobu gēls arī neputo, pasargājot drēbes no traipiem.

Savukārt interneta komentētāji norāda, ka festivāla teritorijā daudz nepieciešamāki būtu prezervatīvu aparāti un vairāk sabiedrisko tualešu. No zobu netīrīšanas trīs dienas vēl neviens nav nomiris, raksta kāds komentētājs. Savukārt suņu samnieki Liepājā uzsver tualešu nepieciešamību, jo telšu pilsētiņa izvietota suņu psataigas laukumā.

No 15.septembra festivāla Summer Sound Liepāja 2012 organizatori sākuši biļešu tirdzniecību uz 2012.gada festivālu.

Biļetes ir pieejamas Biļešu servisa kasēs, degvielas uzpildes stacijās Statoil, kā arī Biļešu servisa mājas lapā. Vienas dienas biļete šobrīd maksās astoņus latus, divu dienu biļete - 10 Ls, divu dienu biļete ar ieeju telšu pilsētiņā - 12 Ls. Pirms pasākuma vienas dienas biļete maksās vismaz Ls 15, divu dienu biļete – Ls 20 vismaz, brīdina organizatori.

Pārdošanā ir arī VIP biļetes par 25 latiem. VIP biļete nodrošinās atsevišķu ieeju festivāla teritorijā, kā arī iekļūšanu VIP zonā pie lielās skatuves.

Festivāls, tāpat kā šogad, notiks Liepājas pludmalē un Jūrmalas parkā. Uz vairākām skatuvēm uzstāsies vismaz 50 grupas, organizatori sola izklaides iespējas, sporta pasākumus, atrakcijas. Līdzīgi kā šogad, darbosies arī telšu pilsētiņa. Būs iespēja telšu pilsētiņā novietot kemperus. Festivāla vārti vērsies 2012. gada 6. jūlijā pulksten 17:00. Pirmie festivāla Summer Sound Liepāja 2012 mākslinieki tiks izziņoti šā gada decembrī. Db.lv jau rakstīja, ka pirmais festivāls Summer Sound Liepaja 2011 pulcēja ap 20 tūkstošiem apmeklētāju, taču festivāla dienās nolija spēcīgas lietusgāzes, tāpēc rīkotāji norises datumus nākamgad izvēlējušies jūlija sākumā nevis beigās, kā iepriekš.

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji.

Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS "Pīlādži" īpašnieks Jānis Zilvers.

Viņš skaidroja, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas. Zilvers arī gan norāda, ka šogad augļu dārziem nav bijuši lieli krusas postījumi.

Tāpat LAA valdes locekle, Saldus novada augļkope un Z/S "Mucenieki" īpašniece Ligita Rezgale stāstīja, ka viņas saimniecībā ogu raža ir padevusies ļoti veiksmīga.

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Glampings piedāvā to pašu būšanu pie dabas, bet bez «pēe» un «fui» efekta

Kempings var būt nolaista būdele, telšu vietas dubļainā pļavā un pāri plūstošas sausās tualetes nekurienes vidū, bet var būt arī arhitekta projektēta mini māja vai dizainvārda cienīga telts ar visām ērtībām. Vienīgais kopīgais tad tiem ir atrašanās nekurienes vidū, bet pat tas vairs nav noteicošais. Laipni lūgti glampingā!

Jaundarinātais angļu vārds glamping ir veidots, saliekot kopā glamour un camping, – tātad tāds glancēts kempings. Kā skaidro glamping.com, vietne, kas skaļi un braši tirgū virza šāda veida naktsmītnes, «tradicionāls kempings var būt auksts, slapjš un vienkārši neērts; glamping savukārt piedāvā to pašu tuvību dabai, bet bez «fui» efekta». Tas parasti nāk kopā ar kādām nebūt aktivitātēm: pastaigām, kalnā kāpšanu, zirgu jāšanu, laivu braukšanu utt. Faktiski tas pats, ko piedāvātu labs kempings, tikai glampingā ir jābūt klātesošai luksusa smaržai.

No februāra bijušajā Skrundas lokatora pilsētiņā ir ieviesta ieejas maksa, iepriekš informēja Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk cilvēku vēlas apskatīt Skrundas novada pašvaldības īpašuma Mežaine teritoriju jeb tā dēvēto Skrundas lokatora pilsētiņu. Lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un vandalisma gadījumus pašvaldības īpašumā, kā arī veicinātu teritorijas sakārtošanu, Skrundas novada domes deputāti šā gada pirmajā domes sēdē pieņēma lēmumu pašvaldības amatu sarakstā iekļaut jaunu - teritorijas Mežaine uzrauga - amatu. Domes sēdē tika arī apstiprināta maksas ieviešana par ieeju bijušās lokatora pilsētiņas teritorijā.

Liepājā jūlija pēdējās brīvdienās tiek solīts Latvijā lielākais elektroniskās mūzikas festivāls Shine Cafe 2012.

6. jūnijā Biļešu serviss sācis tirgot sarīkojuma biļetes, kuru cena uz 34 stundu brīvdabas sarīkojumu maksā sešus latus. Pasākuma dienā cena pieaugs, brīdina organizatori.

Biļete uz pasākumu dod iespēju apmeklēt visas festivāla teritorijā notiekošās aktivitātes. Festivāla teritorijā darbosies arī telšu pilsētiņa, tāpēc Biļešu servisa kasēs var iegādāties arī par vienu latu dārgāku komplekso biļeti - ar ieeju telšu pilsētiņā. Netiek tirgotas biļetes uz vienu dienu, jo festivāls norisināsies 34 stundas bez pārtraukuma.

Elektroniskās mūzikas festivāls Shine Cafe 2012 notiek Baltijas jūras krastā, Liepājas pludmalē, Kūrmājas prospekta galā. Festivāla norises vietās tiek solītas kafejnīcas, ūdens atrakcijas, pludmales volejbols, radošās meistarklases un kinoizrādes.

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Par 11 miljoniem Austrālijas dolāru (7,4 miljoniem eiro) nopērkama vēsturiska pilsētiņa Tasmanijas salā.

Taralejas pilsēta tika uzbūvēta 30.gados, lai varētu izmitināt apmēram 2000 strādniekus, kuri netālu cēla hidroelektrostaciju.

Pilsētā ir baznīca, teātris, skola un 33 mājas.

145 hektārus lielā pilsēta tika pamesta 90.gados.

Pašreizējais īpašnieks Džulians Horners 13 gadus atjaunoja pilsētu, kuru tagad apciemo tūristi un aktīvās atpūtas baudītāji. Pilsētiņā ir bārs, kafejnīca un zvejošanas vieta.

Mākleris Džons Bleklovs sacīja, ka dažu dienu laikā saņemti piedāvājumi no pircējiem visā pasaulē. Pilsētas cena varētu sasniegt 11 miljonus Austrālijas dolāru.

Tā atrodas 126 kilometrus no Hobārtas. To apņem kalni un krūmāji. Jau tagad tā ik gadu piesaista ap diviem miljoniem dolāru no tūristiem, Bleklovs teica aģentūrai DPA. Dažu dienu laikā esam saņēmuši piedāvājumus no tik tālām vietām kā Holande, Ķīna, Honkonga un Singapūra.

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, sabiedriskā labuma organizācija - biedrība «Šri Ganeša», iecerējusi ierīkot klaiņojošo «kaķu pilsētiņu».

Biedrības darbības mērķis ir samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien lēma par 7158 kvadrātmetru plaša zemesgabala nodošanu organizācijai. Lai gan komiteja biedrības lūgumu atbalstīja, galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Atsevišķu opozīcijas deputātu vidū gan šī iecere radīja bažas, par to, kas notiks ar dzīvniekiem, ja gadījumā biedrība pēkšņi zaudēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tāpat domnieki interesējās, vai tiešām klaiņojošo kaķu izmitināšanai nepieciešama tik liela teritorija.

Rīgas dome Īpašuma departamenta jurists Ernests Saulītis pastāstīja, ka teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt.