Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Par godu Latvijas 100-gadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi ir apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem auto spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga). Brauciena mērķis ir veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē, simbolizējot tās perspektīvu, attīstības iespējas Latvijai kā neatkarīgai valstij. Dalībnieku vidū būs gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Ekspedīcija tiks veikta ar vēsturiskajiem auto spēkratiem: diviem LADA-2101 (1979.gada un 1974.gada auto), GAZ-24 (1974.gada) un Opel Rekord (1979.gada auto). Ekspedīcijas laikā tiks apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tiks atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju. Tāpat arī vairākās Uzbekistānas pilsētās gaidāma dalībnieku svinīga sagaidīšana (piemēram, Samarkandā), iesaistot pilsētu mērijas un to amatpersonas.

Brauciena jeb ekspedīcijas dalībnieki būs Latvijas uzņēmēji no A/S «SONORA» Jānis Mozga, Uldis Batarags, Jurijs Konovalovs, Nauris Jonass, Andrejs Samuiliks. SIA «SONORA Development» - Andris Kulbergs, «Balcia Insurance SE» - Lauris Boss, «E.Tauriņš un partneri» -Ralfs Kirštuks, Latvijas mūziķi no grupas «Prāta Vētra» -Jānis Jubalts un Māris Mihelsons, kā arī uzņēmēji no Uzbekistānas.

Starp Latvijas kompāniju SIA Global Gateway un Uzbekistānas Fergānas apgabala Tirgus asociāciju noslēgts līgums par kvotu piešķiršanu 45 miljonu dolāru apmērā - dārzeņu un augļu eksportam no Uzbekistānas uz Eiropas Savienības un NVS valstīm.

Līguma darbības un kvotas realizācijas termiņš ir 2015.gads. Līgums ir apstiprināts Uzbekistānas Ārējo sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrijā.

«Latvija ir ieinteresēta aktīvākā ekonomiskajā sadarbībā ar Uzbekistānu. Mūsu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, kā arī pieredze transporta un loģistikas jomā ļauj mums veiksmīgi attīstīt jau patlaban labi funkcionējošo Ziemeļu izplatīšanas ceļu. Šī līguma parakstīšana faktiski apstiprinājusi Latvijas un Uzbekistānas sadarbības nozīmi un ļauj mums īstenot šo ekonomisko sadarbību praksē. Tas Uzbekistānas uzņēmumiem pavērs izeju uz Eiropas tirgu, bet mūsu uzņēmumiem rada pieejamus tos tirgus, kas līdz šim bija praktiski ir neapgūti,» stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis Florens Jansons.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera šogad organizētā Latvijas IT kompāniju sadarbības vizīte Uzbekistānā ir vainagojusies ar panākumiem, un 26. maijā parakstīts pirmais sadarbības līgums starp Latvijas IKT kompāniju Corporate Solutions un Uzbekistānas IT kompāniju NAPA Automotive.

Sadarbības līgums paredz e-apmācību tehnoloģiju platformas ieviešanu un vietējā tirgus vajadzībām pielāgotas e-apmācību programmatūras risinājumu nodrošināšanu Uzbekistānas sabiedriskā un privātā sektora darbiniekiem.

Pateicoties prezidenta iniciatīvai, Uzbekistāna šobrīd ļoti aktīvi attīsta informācijas tehnoloģiju nozari. Valstī tiek strādāts pie dažādu e-pakalpojumu ieviešanas, kamdēļ ir nepieciešams celt IT zināšanas gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā strādājošajiem darbiniekiem. Savukārt Latvijas IT kompānijas jau ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi gan e-pakalpojumu un attālināto apmācību, gan IT drošības jomā.

IKT kompānijas Corporate Solutions valdes priekšsēdētājs Aigars Ceruss: “Apgūt drošu IT lietošanu ir tikpat svarīgi, kā apgūt auto vadīšanas prasmes pirms tiesību iegūšanas. Ceļu zīmju pārzināšana un braukšanas iemaņas ir vitāli svarīgas, lai cilvēks varētu droši vadīt auto un neradītu draudus ne sev, ne citiem satiksmes dalībniekiem. Tikpat svarīgi ir apgūt arī IT drošības prasmes, ja vēlies būt drošs, saņemot e-pastus, sērfojot pa sociālajiem tīkliem vai vienkārši pārlūkojot interneta lapas. Vēl jo svarīgāk tas ir sabiedriskā sektora darbiniekiem, kur viens neuzmanīgi atvērts e-pasts ilgtermiņā var kļūt pat valsts drošības problēmu.”

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Rīgā izveidots Uzbekistānas tirdzniecības nams (Export & Trading House Uzbekistan), kas turpmāk veicinās Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju sasvstarpēju sadarbību ar minimāliem ierobežojumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis Florens Jansons.

«Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju sadarbības veicināšanai esam izveidojuši Uzbekistānas tirdzniecības namu Rīgā, kas ļaus mūsu uzņēmumiem importēt gandrīz jebkuras preču grupas no Uzbekistānas, izmantojot pēcapmaksu vai konsignāciju. Tas kļuvis iespējams pateicoties panāktajai vienošanās ar mūsu partneriem no uzbeku puses un īstermiņa kredītresursiem,» stāsta F. Jansons.

Uzbekistānas tirdzniecības nama galvenais mērķis ir palielināt preču un pakalpojumu plūsmu starp Uzbekistānu un Eiropas Savienības valstīm. Savukārt Latvijas uzņēmējiem tas nozīmē plašākas iespējas izmantot tranzīta koridoru un jaunā tirdzniecības nama platformu preču piegādei uz ES un pasaules tirgiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Aicina pievienot vērtību Uzbekistānas kravām Latvijas ostās , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopuzņēmuma veidošana Rīgas brīvostā ir viena no sadarbības iespējām, ko paredz nule Taškentā noslēgtais Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) un Biznesa loģistikas attīstības asociācijas (BLAA) partnerības un sadarbības līgums. Tāpat šīs sadarbības ietvaros puses cita starpā attīstīs loģistikas pakalpojumu tirgu, paaugstinās darbinieku kvalifikāciju un organizēs kopējas izstādes un konferences, minēts BLAA paziņojumā. Uzbekistānas galvaspilsētā norisinājās gan Latvijas–Uzbekistānas Starpvaldību (SVK) komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos sestā sēde, gan Latvijas un Uzbekistānas biznesa forums. Latvijas uzņēmumi un lielās ostas arī piedalījās izstādē TransUzbekistan.

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs iecēlis Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza (RNZd) pagaidu valdi divu cilvēku sastāvā.

Tajā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatā atradās līdz 2017.gadam, un VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pagaidu valde iecelta saistībā ar to, ka no amatiem RNZd valdē atsaukti valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un valdes loceklis Andris Morozovs.

Kā informē Rīgas dome, izmaiņas valdē veiktas saistībā ar to, ka pērn veiktajā zoodārza auditā konstatēti pārkāpumi, kas būtiski ietekmējot zoodārza darbību, kā arī veiktās darbības neatbilstot rūpīgam saimnieciskajam stilam.

Šodien pasaules slavenā digitālo kameru un optisko medicīnas instrumentu ražotāja Olympus uzņēmuma valdē iet karsti, jo tajā ar radikāliem aicinājumiem klajā nāk pirms nedaudz vairāk nekā mēneša patriektais kompānijas direktors Maikls Vudfords.

Situācijas būtība ir pret kompāniju vērstās apsūdzības ļoti ilgstošā grāmatvedības datu viltošanā un finanšu mahinācijās, par ko plašajai pasaulei visskaļāk ir paziņojis visnegaidītākais no iespējamajiem trauksmes cēlājiem – pats kompānijas vadītājs.

M. Vudfords Olympus strādā jau 30 gadus, gadu gaitā veidojot karjeru no endoskopu tirdzniecības aģenta līdz kompānijas medicīnas atzara izpilddirektoram Lielbritānijā jau 29 gadu vecumā. Tomēr reibinošākos, lai neteiktu – fantastiskākos, karjeras izrāvienus 51 gadu vecais Vudfords piedzīvoja nesen, 2008. gadā kļūstot par Olympus vadītāju Eiropā un jau šoziem – par vienu no kompānijas direktoriem.

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Britu aktīvisti uzsākuši kampaņu pret Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības gigantu H&M, pieprasot, lai uzņēmums pārstāj izmantot kokvilnu, kas Uzbekistānā novākta, izmantojot piespiedu darbu, ziņo thelocal.se.

H&M, kas ir pasaules otrs lielākais apģērbu mazumtirgotājs, ir viena no simts kompānijām, kas pagājušogad parakstījusi starptautisku solījumu «apzināti» neizmantot Uzbekistānas kokvilnu savu apģērbu ražošanā. Tomēr aktīvisti norāda, ka viņi grib panākt vēl vairāk: «Mēs vēlamies zināt, kas tieši ir darīts lietas labā, lai pārliecinātos, ka Uzbekistānas kokvilna patiešām nenonāk viņu tirdzniecības ķēdēs,» pauda tiesību aizstāvju grupas Anti-Slavery International pārstāve Joanna Evarta-Džeimsa (Joanna Ewart-James).

Diskusijās, kas norisinājās pēdējo divu mēnešu laikā, H&M noraidījusi aktīvistu pieprasījumu apturēt esošos līgumus par Uzbekistānas kokvilnas piegādi.

Par godu Latvijas simtgadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi bija apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga).

Brauciena mērķis bija veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē. Dalībnieku vidū bija gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Brauciena garums bija 5 700 kilometri, tā ilgums - desmit dienas. Ekspedīcija startēja 31. martā, bet finišēja 10. aprīlī. Ekspedīcijas laikā tika apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tika atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju.

Ekspedīcijas automašīnas tika iegādātas Taškentā, pēc tam tika savestas labā tehniskā kārtībā. Automašīnas netika īpaši pielāgotas rallijam - kādas tās padomju laikos brauca ielās, tādas arī tika izmantotas rallijam. Vienīgais, kas bija līdzi, - degvielas rezerves, lieki riepu komplekti un dažas detaļas, kuras varētu lūzt pirmās. Ekspedīcijas dalībniekām vajadzēja sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem, piemēram, kad automašīnas pa ceļam uz Latviju sāka «niķoties».

Latvijas Mobilā telefona līdzīpašniece TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, savukārt šonedēļ Zviedrijas tiesa lēma par TeliaSonera partneres - skandālā iesaistītas Uzbekistānas kompānijas - 30 miljonu ASV dolāru iesaldēšanu.

Stokholmas tiesa aizdomās par korupciju bankas Nordea kontā iesaldējusi Zviedrijas-Somijas telekomunikāciju giganta TeliaSonera partneres – Uzbekistānas kompānijas Takilant aktīvus– vairāk nekā 30 miljonus ASV dolāru, raksta thelocal.se. Zviedrijas tiesa noraidīja prasību iesaldēt vēl 1,55 miljardus Zviedrija kronu, norādot, ka kukuļdošana nenotika Zviedrijā, tādēļ tiesai nav tādu tiesību.

Izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanu un korupciju pret Takilant uzsākta kopš septembra.

Takilant ir Gibraltārā bāzēta kompānija, kas pieder 22 gadus vecajai Gaianai Avakianai, kas ir tuvos draugos ar Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova meitu Gulnaru Karimovu.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā, vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA Data Tech Systems, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistika.

Uzņēmuma pamatkapitāls veido 200 tūkstošus eiro. Data Tech Systems juridiskā adrese ir Liliju iela 91 Mārupes novadā. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes locekle Inga Laurinenaite.

Otrs Latvijā pagājušajā nedēļā lielākais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA Barsa trade, kura pamatkapitāls veido 101 tūkstoti latu jeb aptuveni 143 tūkstošus eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kr. Valdemāra iela 20-12, Rīga. Uzņēmuma valdē darbojas Uzbekistānas pilsonis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja amatu – Midats Khidirovs.

Savukārt trešais pagājušajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Zelos, kura pamatkapitāls veido 142,4 tūkstošus eiro. Uzņēmums vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Aleksejs Prokopenko, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Baznīcas iela 20/22-40, Rīga. Db.lv jau rakstīja, ka novembrī šajā adresē reģistrēti vairāki jauni uzņēmumi ar vērā ņemamiem pamatkapitāliem. Proti, Baznīcas ielā 20/22-40 reģistrēta arī SIA Amfion, kuras pamatkapitāls veido 286 tūkstošus latu, kā arī SIA Amfitrita, kuras pamatkapitāls ir 142,4 tūkstoši latu. Kā viena, tā otra uzņēmuma valdēs darbojas Krievijas Federācijas pilsoņi – Amfion vada Oļegs Kravstons, bet Amfitritas vadības groži ir Jeļenas Rogačkinas rokās. Baznīcas ielā 20/22 atrodas Domuss biroju ēka.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 307 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākie ir SIA Borgcamp invest un SIA TeploStek, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

SIA Borgcamp invest pamatkapitāls ir 400 tūkstoši latu, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Dārzcienma iela 60. Pašlaik vēl nav pieejami dati par pagājušajā nedēļā reģistrētā uzņēmuma darbības veidiem. Borgcamp invest vienīgais valdes loceklis ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi ir Uzbekistānas pilsonis Bakhodirs Ismailovs (Bakhodir Ismailov), liecina Lursoft informācija.

Otrs aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA TeploStek, kura pamatkapitāls veido 200 tūkstošus eiro (aptuveni 140 tūkst. Ls). TeploStek reģistrēts Rīgā, Rojas ielā 15. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – Krievijas Federācijas pilsonis Andrejs Tolmačjovs, kuram ir tiesības uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Pašlaik nav zināmas uzņēmuma darbības jomas.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.