Mazumtirdzniecība

Britu aktīvisti pieprasa H&M neizmantot Uzbekistānas vergu novākto kokvilnu

Gunta Kursiša,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Britu aktīvisti uzsākuši kampaņu pret Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības gigantu H&M, pieprasot, lai uzņēmums pārstāj izmantot kokvilnu, kas Uzbekistānā novākta, izmantojot piespiedu darbu, ziņo thelocal.se.

H&M, kas ir pasaules otrs lielākais apģērbu mazumtirgotājs, ir viena no simts kompānijām, kas pagājušogad parakstījusi starptautisku solījumu «apzināti» neizmantot Uzbekistānas kokvilnu savu apģērbu ražošanā. Tomēr aktīvisti norāda, ka viņi grib panākt vēl vairāk: «Mēs vēlamies zināt, kas tieši ir darīts lietas labā, lai pārliecinātos, ka Uzbekistānas kokvilna patiešām nenonāk viņu tirdzniecības ķēdēs,» pauda tiesību aizstāvju grupas Anti-Slavery International pārstāve Joanna Evarta-Džeimsa (Joanna Ewart-James).

Diskusijās, kas norisinājās pēdējo divu mēnešu laikā, H&M noraidījusi aktīvistu pieprasījumu apturēt esošos līgumus par Uzbekistānas kokvilnas piegādi.

Anti-Slavery International saistībā ar Uzbekistānas kokvilnu ķērusies klāt arī Spānijas apģērbu mazumtirgotājam Zara, kuras mātes kompānija ir pasaules lielākais apģērbu mazumtirgotājs Inditex.

Jau rakstīts, ka H&M novembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, par 7% palielinājis tirdzniecības apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zvejniecības uzņēmums Verģi pērn nostabilizējies Krievijā

Gunta Kursiša,12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejniecības uzņēmums SIA Verģi pagājušajā gadā nostabilizējis eksporta tirgus pozīcijas uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldāviju, un uzņēmuma apgrozījums veidoja 5,27 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Tāpat SIA Verģi pērn turpinājusi darbu pie jaunu sadarbības partneru piesaistes Eiropas Savienībā un Austrumu tirgos, norāda uzņēmuma vadība.

SIA Verģi apgrozījums 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir palielinājies par 39%, savukārt peļņa ir dubultojusies, sasniedzot 904 tūkst. Ls.

Zvejniecības uzņēmums reģistrēts 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Jūrmala, Mellužu prospekts 66a-3. SIA Verģi pamatkapitālu veido 67,8 tūkst. Ls.

Uzņēmums pieder Ivaram Janekam un Inesei Plaudei-Janekai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika Latvijā – vissmagākais šķērslis kreditēšanai

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrpadsmit Karību valstis vērsušās ANO, ceļot prasību pret Eiropas valstīm saistībā ar to lomu verdzībā un vergu tirdzniecībā. Karību valstis savās prasībās vērsušās pret Lielbritāniju, Franciju un Nīderlandi, kas aktīvi piedalījās Atlantijas vergu tirdzniecībā.

Uzrunājot ANO Ģenerālo Asambleju, Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonzaless pauda uzskatu, ka Eiropas valstīm ir jāmaksā par savu nodarīto. «Šo noziegumu pret cilvēci briesmīgais mantojums, kas joprojām eksistē Karību valstīs, ir jālabo atbalstot reģiona sabiedrību attīstību,» sacīja R. Gonzaless.

«Vācieši maksāja kompensācijas ebrejiem. Tas ir vēsturisks ļaunums, kas ir jālabo,» uzsvēra Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs.

Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs ir šās iniciatīvas virzītājs Karību reģiona valstu apvienojošas organizācijas Karību reģiona kopiena (Caricom) vārdā. Organizācija noalgojusi britu juridiskos konsultantus, kas specializējušies cilvēktiesībās, kompāniju Leigh Day, lai sāktu tiesvedību pret Eiropas valstīm Hāgas Starptautiskajā tiesā. Leigh Day jau veiksmīgi cīnījās par kompensāciju Kenijas iedzīvotājiem, kurus spīdzināja britu varasiestādes tā sauktās Mau Mau sacelšanās laikā 1952. – 1960. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Verģi par 140 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties zivju šķirošanas līniju

Žanete Hāka,11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Verģi izsludinājis iepirkumu par zivju šķirošanas tehnoloģiskās līnijas iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 24. martam, bet paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2017. gada 30.jūnijs.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Iekārtas ražībai jābūt 20 tonnām stundā.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Komentāri

Pievienot komentāru