Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Slikto finanšu rādītāju dēļ atlaistais Groupon izpilddirektors Endrjū Meisons savā atvadu vēstulē darbiniekiem norādījis, ka visvairāk nožēlo, to, ka nepietiekams daudzums informācijas ļāvis aizēnot viņa intuīciju par to, kas visvairāk nepieciešams patērētājam.

Tāpat saviem darbiniekiem viņš novēlējis drosmi savu darbu «sākt no pircēja».

Jau ziņots, ka tiešsaistes kuponu uzņēmumam paziņojot par vēl vieniem ceturkšņa zaudējumiem un tam sekojošu akcijas cenas kritumu 24% apmērā, Groupon līdzdibinātājs nolēma atlaist kompānijas izpilddirektoru Endrjū Meisonu (Andrew Mason). Atvadoties viņš darbiniekiem uzrakstījis atvadu vēstuli, kurā cita starpā pievērsās arī savām kļūdām.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Vēl tikai apmēram divi mēneši ir palikuši līdz brīdim, kad Latvijā latus nomainīs euro un lati tiks pilnībā izņemti no apgrozības. Taču pētījumu centra SKDS 2013.gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% iedzīvotāju līdz šim ir bijusi iespēja turēt savās rokās paša lielākā nomināla latu naudas zīmi - 500 latu banknoti.

61% aptaujāto atzina, ka līdz šim viņi šādu naudas zīmi savās rokās nav turējuši.

Interesanti, ka pēdējo 11 gadu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bijusi iespēja savās rokās paturēt 500 latu banknoti, ir pieaudzis salīdzinoši nedaudz - tikai par 12 procentu punktiem. Pētījumu centrs SKDS pirmo reizi šādu mērījumu veica 2003.gadā un tad atklājās, ka tobrīd tikai 27% iedzīvotāju bija turējuši savās rokās 500 latu banknoti.

Šā gada septembra aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka biežāk 500 latu banknoti savās rokās ir izdevies turēt iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir no 25 līdz 44 gadiem (50%), augstākā izglītība (57%), kā arī pēc nodarbošanās vadītājiem (t.i., priekšniekiem) (72%) un individuālā darba veicējiem un pašnodarbinātajiem (76%). No Latvijas reģioniem visbiežāk 500 latu banknoti savās rokās ir turējuši Rīgas iedzīvotāji (49%).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Lai panāktu trīs darbinieku atlaišanu no darba, lidosta Rīga nolīgusi advokātu, kuram līdz šim samaksāti 139 tūkstoši eiro. Tiesa, šādas naudas tērēšana vēl negarantē rezultātu – šonedēļ Rīgas apgabaltiesa lēma, ka rīkojums par viena no darbiniekiem – Inta Rubeža – atstādināšanu ir nepamatots un viņam jāsamaksā nesaņemtā darba alga, svētdien, 21. septembrī, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Vairākas tiesas prāvas pašlaik noris starp lidostu un Raimondu Lazdiņu, Andri Savko un Rubezi, kurus lidosta atbrīvoja no darba par nesankcionētu darbinieku telefonsarunu noklausīšanos. Pērn decembrī Drošības policija pret trijotni sāka izmeklēšanu, taču apsūdzības viņiem vēl nav izvirzītas.

Lidostu tiesās pārstāv advokāts Jānis Vilders. Tas nebūtu nekas neparasts, ja ignorētu viņam maksātos honorārus un to, ka lidostas juridisko departamentu pašlaik vada Mārtiņš Krieķis, kurš iepriekš sadarbojies ar Vilderu citās lietās. Turklāt Krieķis ar Vildera partneri Pāvelu Rebenoku pēdējo pusotru gadu uzstājas kopā kā uzņēmēja Kirova Lipmana pārstāvji.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

«Ja vien atlaistais padomes loceklis nebija personīgi atbildīgs par šo reklāmu un nebija tās autors, viņa atstādināšana no amata ir jocīga. Izskatās, ka drīzāk šādā veidā cita veida rēķini kārtoti,» Db.lv, komentējot airBaltic padomes pārstāvja Kaspara Briškena atsaukšanu no amata publicētās reklāmas dēļ, norāda docente un stratēģiskās un pārmaiņu vadības konsultante Ieva Kalve.

Viņa pauž viedokli, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic reklāma, kurā atlaides sasaistītas ar Padomju armijas svētkiem jeb tā dēvēto Vīriešu dienu 23. februārī, vērtējama kā «muļķīga», tomēr tas nevarētu kalpot par iemeslu padomes locekļa atsaukšanai.

Ja ziņots, ka Satiksmes ministrs Aivis Ronis K. Briškenu no amata atsauca, jo airBaltic padomes loceklis neesot «pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas». Pats K. Briškens par ministra lēmumu ir neizpratnē.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts, veicot pārbaudes arī pie iekāpšanas sektora, Db.lv pastāstīja lidsabiedrības korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Biežāku pārbaužu nepieciešamību veicinās airbaltic jaunieviestais papildu pakalpojums – iespēja bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru.

Db.lv jau vēstīja, ka šī pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

A.Briede informē, ka atbilstoši biļešu noteikumiem, airBaltic pārstāvji līdzīgi kā līdz šim var pārbaudīt pasažieru rokas bagāžas izmēru un svaru pirms pasažieru iekāpšanas lidmašīnā. Pasažieru rokas bagāžas atbilstība noteikumiem tiek pārbaudīta, ja pasažieris reģistrējas uz reisu vai nodod bagāžu pie airBaltic pārstāvjiem lidostā. Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts.