«Ja vien atlaistais padomes loceklis nebija personīgi atbildīgs par šo reklāmu un nebija tās autors, viņa atstādināšana no amata ir jocīga. Izskatās, ka drīzāk šādā veidā cita veida rēķini kārtoti,» Db.lv, komentējot airBaltic padomes pārstāvja Kaspara Briškena atsaukšanu no amata publicētās reklāmas dēļ, norāda docente un stratēģiskās un pārmaiņu vadības konsultante Ieva Kalve.
Viņa pauž viedokli, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic reklāma, kurā atlaides sasaistītas ar Padomju armijas svētkiem jeb tā dēvēto Vīriešu dienu 23. februārī, vērtējama kā «muļķīga», tomēr tas nevarētu kalpot par iemeslu padomes locekļa atsaukšanai.
Ja ziņots, ka Satiksmes ministrs Aivis Ronis K. Briškenu no amata atsauca, jo airBaltic padomes loceklis neesot «pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas». Pats K. Briškens par ministra lēmumu ir neizpratnē.
Līdzīgās domās ir arī Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, kura norādīja, ka K. Briškena atsaukšana no amata saistībā ar uzņēmuma mārketinga akciju ir «pārsteidzīga un tuvredzīga». «Es to pat nosauktu par kaitniecisku uzņēmuma reputācijai un stratēģiskajai darbībai. Tas neatbilst ne valsts kā akcionāra interesēm ilgtermiņā, ne arī labas pārvaldības principiem,» pauda D. Auziņa-Melaksne.
Viņa skaidro, ka «padomes locekļu darbs ir jāvērtē profesionāli balstoties uz uzņēmumam izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanu, turklāt ir jānodala uzņēmuma padomes, valdes un uzņēmuma speciālistu profesionālā atbildība».
«Akcionārs, šajā gadījumā – valsts, ir tiesīgs atsaukt padomes locekli no amata gadījumā, ja viņa darbība nesaskan ar akcionāra politiku,» Db.lv norādīja zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa, uzsverot, ka pēc publiski pieejamās informācijas ir grūti izdarīt secinājumus par atlaišanas atbilstību. «Gadījumā, ja valsts rīcībā ir kāda informācija vai dokumenti, kas liecina, ka airBaltic politika nesaskan ar valsts politiku, kas nav pieejami plašākai sabiedrībai, šāda atlaišana būtu iespējama,» pauda I. Liepa.
«Rīcība bez atbilstoša pamatojuma atsaukt padomes locekli ļoti spilgti apliecina, ka Latvijā ir nepieciešams būtiski reformēt valsts uzņēmumu pārvaldību, lai novērstu valsts uzņēmumu izmantošanu īstermiņa politisku mērķu sasniegšanai,» pauda D. Auziņa-Melalksne.
