Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludinājis pieteikšanos jau uz piekto pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCamp” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Pirmajos četros moduļos apmācības veiksmīgi pabeidza 130 dalībnieki un daļa no tiem darbu turpina “Tele2”.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kas speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā. “Tele2 BŪTCamp” beidzējiem ir iespēja veidot savu karjeru “Tele2”. Šobrīd aptuveni 20 % no visām vakancēm Latvijā ir saistītas ar pārdošanu.

“Ikviens cilvēks savā ikdienā saskaras ar nepieciešamību kaut ko pārdot – kādu lietu, idejas, savas zināšanas utt. It kā mums vajadzētu būt pietiekami lielai praksei, lai kļūtu par labiem pārdevējiem, bet tas tā gluži nav. Labu pārdevēju trūkst un ar to saskaramies arī mēs. Dažādu iemeslu dēļ, t.sk. zināšanu trūkuma dēļ, mēs atsakām diviem no trim kandidātiem, kas piesakās darbā uz kādu no pārdevēja pozīcijām,” saka “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Tieši tādēļ mēs rīkojam “Tele2 BŪTCamp”, lai atrastu jaunos talantus, iepazīstinātu cilvēkus ar pārdošanai nepieciešamām iemaņām un sniegtu pirmās vērtīgās zināšanas, kas noderēs ne tikai strādājot pārdošanā, bet gandrīz ikvienā dzīves situācijā. Komunikācijas un argumentācijas spējas, stresa noturība un prasme reaģēt nestandarta situācijās ir lietas, kuras noder ne tikai pārdošanā.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” iegādājies jaunu pārvietojamo mobilo sakaru bāzes staciju, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilos sakarus vietās, kur steidzami nepieciešams uz ilgāku laiku aizvietot pastāvīgo bāzes staciju.

Pārvietojamā mobilo sakaru stacija ir 27 m augsta un pagaidām tā ir novietotā Zilākalnā, Valmieras novadā. Šādas stacijas iegādei “Tele2” investējis vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Šī nav vienīgā pārvietojamā bāzes stacija, kas ir “Tele2” rīcībā un kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus arī dažādu pasākumu laikā, kur pulcējas liels skaits cilvēku, kā arī dažādās krīzes situācijās. Taču jaunā stacija ir augstāka, kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus plašākā teritorijā.

“Mēs regulāri investējam mūsu tīkla attīstībā, drošībā un kapacitātes stiprināšanā. Viens no šiem piemēriem ir pārvietojamā bāzes stacija, kuru operatīvi var izmantot dažādos gadījumos, piemēram, ja uz remontdarbu laiku ir jāaizvieto kāda pastāvīgā bāzes stacija. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai bāzes stacijās uzstādītu daudz efektīvākus akumulatorus, kuriem mūža ilgums ir līdz 10 gadiem, kā arī veicam citus darbus, lai mūsu pakalpojumi klientiem būtu pieejami dažādos apstākļos,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" šogad plāno sākt savu mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam Daugavpilī, informē "Tele2" pārstāvji.

Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka patlaban norit iepirkuma process, lai noskaidrotu sadarbības partneri šī projekta realizācijai.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties "Tele2" klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš. Piemēram, datu patēriņš "Tele2" tīklā pēdējo piecu gadu laikā palielinājies 2,8 reizes, bet 5G tīklā pēdējā gada laikā 18 reizes.

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda, ka uzņēmums savas bāzes stacijas optiskajam tīklam līdz šim ir pieslēdzis Rīgā, Jelgavā un lielākajā daļā Liepājas.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada jūlija beigās plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Siguldas, Smiltenes un Ogres novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada septembra sākumā plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Talsos un Ventspilī, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Telekomunikāciju uzņēmuma “Tele2” neauditētie 2023. gada finanšu dati liecina, ka tā apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājies par 9,5 % un sasniedzis 176,4 milj. eiro. Savukārt investīciju apjoms tīkla un pakalpojumu attīstībā bija 19,3 milj. eiro, kas ir par 12,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā atzīst uzņēmumā, apgrozījums audzis pateicoties nozīmīgam pieslēgumu skaita pieaugumam “Tele2” tīklā par 4,3 %, kā arī dēļ apgrozījuma pieauguma no pamatpakalpojumu un ierīču pārdošanas.

“Aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina par izaugsmes turpināšanos, ko esam panākuši ar aktīvu un pārdomātu darbu pie saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī piesaistot jaunus klientus. Esmu priecīgs, ka nu jau vairākus gadus “Tele2” ir privātpersonu izvēle numur viens un tieši pie “Tele2” ar savu numuru pārnāk visvairāk klientu, salīdzinot ar citiem operatoriem,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņš piebilst, ka: “apjomīgas investīcijas veicām mobilo sakaru tīkla attīstībā un šobrīd jau aptuveni 70 % Latvijas teritorijas ir pieejama “Tele2” 5G tehnoloģija, kā arī lielu vērību pievērsām klientu apkalpošanas attīstībai digitālajā vidē. To mūsu klienti novērtē, proti, “Tele2” tika atzīts par mīlētāko zīmolu nozarē “Baltic Brand Forum” ietvaros, kā arī par klientu servisa līderi “Dive group” veiktajā telekomunikāciju nozares pētījumā.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz 2025. gadam plāno pakāpeniski atteikties no 3G tehnoloģijas, lai izmantotu frekvences, kas ir ierobežots resurss, 4G un 5G tīkla attīstībai.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā. Jāatzīmē, ka visās “Tele2” bāzes stacijās, kurās ir uzstādīta 3G tehnoloģija, atrodas arī 2G un 4G iekārtas, kā arī šobrīd tiek aktīvi uzstādīta 5G tehnoloģija.

“Tele2” jau piekto gadu kopā ar kādu no Latvijas māksliniecēm rada īpašu Ziemassvētku galda spēli, investējot kopumā gandrīz 300 000 eiro.

Šogad “Tele2” radījis īpašu Ziemassvētku “Brīnumzemes bingo”, kurai dizainu veidojusi vairāku bērnu grāmatu autore un ilustratore, “Tele2” darbiniece Marika Marcinkus.

Iepriekšējos gados uz Ziemassvētkiem Elita Patmalniece radīja īpašu “Saulgriežu Riču Raču” dizainu, Kristīne Luīze Avotiņa ilustrēja “Sapņu Cirku”, Ilvita Didrihsone – “Pasaku meža Domino”, Elīna Sanda Zaķe – “Svētku atmiņas spēli”.

“Mūsu darbinieku vidū ir kolēģi ar ļoti dažādiem hobijiem un talantiem. Marika Marcinkus ir vairāku lielisku bērnu grāmatu autore un arī ilustratore, tādēļ šogad aicinājām talkā Mariku, kura ir piebiedrojusies tādu Latvijā zināmu mākslinieču pulkam kā Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa un citām, kas dizainējušas īpašās “Tele2” Ziemassvētku galda spēles,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Ņemot vērā, ka mūsu ikdienā tehnoloģijas ieņem arvien būtiskāku vietu, mēs Ziemassvētku laikā cenšamies radīt spēles un aktivitātes, kas ļauj ģimenes locekļiem atslēgties no tehnoloģijām un pavadīt laiku kopā. Vienlaicīgi šis ir arī veids, kā cilvēkus iepazīstināt ar Latvijas mākslas pasauli, parādot, cik koša un interesanta tā ir.”

No šodienas Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados, informē uzņēmums.

Pēdējais novads, kurā tika uzstādīta 5G bāzes stacija februāra sākumā, bija Varakļāni. Turpinot izvērst 5G tīklu, līdz šī gada beigām “Tele2” darbosies jau aptuveni 600 5G bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, visvairāk bāzes staciju šobrīd ir uzstādītas Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās un novados, kur ir lielāka tīkla noslodze. Vienlaikus gan aktīvi tiek attīstīti Latvijas reģioni, kuros tiek uzstādītas 5G bāzes stacijas 700 MHz frekvencē, kas ļauj nodrošināt plašāku pārklājumu.

“Šis zināmā mērā ir zīmīgs brīdis, jo “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados. Protams, 5G pārklājums novados atšķiras, taču novadu un lielāko pagastu centros 5G ir pieejams,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šo gadu esam sākuši ļoti aktīvi, uzstādot jau 20 jaunas 5G stacijas gan vietās, kur 5G tīkls jau darbojās, gan vietās, kur tas tagad ir pieejams pirmo reizi.”

“Tele2” grupas direktoru padome par jauno uzņēmuma prezidentu un izpilddirektoru ir iecēlusi Žanu Marku Arionu (Jean-Marc Harion), kurš savu amatu sāks pildīt 10. novembrī. Pašlaik Žans Marks Arions ir Polijas telekomunikāciju operatora “Play” izpilddirektors un darbojas “Tele2” direktoru padomē.

Žanam Markam Arionam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze vadošajos amatos telekomunikāciju uzņēmumos dažādās pasaules valstīs. Līdz šim viņš bija Polijas uzņēmuma “Play” izpilddirektors, un, esot tā vadītājs, spējis panākt, ka “Play” no uzņēmuma, kas izaicina vadošos tirgus spēlētājus, kļūst par uzņēmumu ar 15 miljoniem klientu un līderi mobilo sakaru tirgū, kā arī otru nozīmīgāko spēlētāju fiksēto sakaru jomā.

““Tele2” piedzīvo nozīmīgu digitālo transformāciju un esam pārliecināti, ka Žans Marks Arions ir īstā persona, lai paātrinātu šo procesu un vadītu uzņēmumu nākotnē. Viņš ir apliecinājis sevi kā līderi, kurš gadu gaitā dažādos tirgos ir konsekventi uzlabojis uzņēmumu darbības rezultātus, vienlaikus līdzsvarojot ieguldījumus un īstenojot mērķtiecīgas izaugsmes stratēģijas,” saka “Tele2” grupas padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” plāno savas mobilo sakaru bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, kas ļautu nodrošināt ilgāku bāzes stacijas darbību elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā.

Šobrīd ir uzsākta šo akumulatoru testēšana, un veiksmīgu testu rezultātā pakāpeniski, sākot ar jaunajām stacijām, visās tiks uzstādīti litija akumulatori. Kopējās investīcijas mērāmas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt visdažādākie apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu to autonomu darbību līdz elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Pirms dažiem mēnešiem mums bija arī pieredzes apmaiņa ar vienu no Ukrainas mobilo sakaru operatoriem, un arī viņi akcentēja, cik būtiski ir aprīkot bāzes stacijas ar litija akumulatoriem, kuru dzīves cikls ir krietni ilgāks.”

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls līdz šī gada beigām būs pieejams jau 85% Latvijas teritorijas.

Jau šobrīd “Tele2” tīklā darbojas vairāk nekā 250 000 5G ierīču, bet mobilo datu patēriņš 5G tīklā pēdējā gada laikā ir pieaudzis 18 reizes, apliecinot 5G tīkla straujo attīstību un klientu interesi par šo tehnoloģiju.

“Mūsu klientiem nodrošināt plašāko 5G pārklājumu varēsim pateicoties mūsu izvēlētajai 5G tīkla attīstības stratēģijai, kas atšķiras no konkurentiem. Mēs vēlamies veicināt digitālo vienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, kas nozīmē nodrošināt, lai 5G būtu pieejams visiem, ne tikai Latvijas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Ņemot to vērā šogad aktīvi attīstām 5G tīklu gan vietās, kur ir lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta, gan mazāk apdzīvotās teritorijās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti ir novērtējuši arī klienti, jo saskaņā ar SPRK oficiālajiem datiem esam lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, t.sk. mobilā mājas interneta rūteros.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” teju visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas Liepājā ir savienojis ar optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Šie darbi tika pabeigti nepilna gada laikā un projekta kopējās investīcijas bija vairāk nekā 200 000 eiro.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties “Tele2” klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš.

"Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss un izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir sarežģīti, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir labs risinājums. Tas dod iespēju atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Turklāt Liepājas gadījumā jāņem vērā arī vējainie laika apstākļi, kas mēdz ietekmēt mobilos sakarus. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Vienlaikus “Tele2” turpina aktīvi izvērst savu 5G tīklu, kas ir plašākais Latvijā. Šī gada laikā jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un tikpat 4G bāzes stacijas ir modernizētas visā Latvijā. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā kopumā šobrīd darbojas jau 24 5G bāzes stacijas.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 1,4 %, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, un sasniedzis 42,7 milj. eiro.

Apgrozījuma kāpumu veidoja gan klientu skaita pieaugums par 5,7 %, gan arī ieņēmumu pieaugums par 4,4 % no pārdotajām ierīcēm.

Tāpat “Tele2” pirmajā ceturksnī turpināja nozīmīgas investīcijas mobilo sakaru infrastruktūrā un pakalpojumos, ieguldot kopumā aptuveni 4 milj. eiro. Lielākā vērība tika pievērsta 5G tehnoloģijas izvēršanai, un šobrīd tieši “Tele2” 5G tīklam ir plašākais pārklājums Latvijā.

“Ir patīkami, ka klienti mūsu darbu atzinīgi novērtē un arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā savu mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju izvēles “Tele2”. To apliecina ne tikai mūsu, bet arī SPRK oficiālie dati, ka esam lielākais mobilo sakaru operators, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu tīklā jeb tās SIM kartes, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, t.sk. mobilā mājas interneta rūteros,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 2 milj. eiro datu pamattīkla modernizācijā.

Datu pamattīkla modernizācija veikta, lai uzlabotu tīkla drošību un stabilitāti, palielinātu procesu automatizāciju, kā arī uzlabotu efektivitāti tīkla uzturēšanā un tālākā attīstībā. Modernizācijā tika izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi.

“Šis gads kopumā ir ļoti būtisks, jo mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Datu pamattīkla modernizācija, kas ilga aptuveni vienu gadu, ir viena daļa no šī procesa, no kā ieguvēji esam gan mēs, “Tele2”, gan arī mūsu klienti, jo ieviestie drošības un stabilitātes risinājumi palīdzēs nodrošināt augstu mobilo sakaru kvalitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, un sasniedzis 43,4 milj. eiro.

Vienlaikus būtiski – par 11,2 % – pieaugušas investīcijas attīstībā. 5,5 milj. eiro lielās investīcijas galvenokārt novirzītas mobilo sakaru infrastruktūras attīstībai, klientu apkalpošanas un produktu pilnveidošanai. Šogad vien jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un modernizētas tikpat 4G bāzes stacijas.

Apgrozījuma pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā veidoja klientu skaita pieaugums par 4,7 % un ieņēmumu pieaugums no pamatpakalpojumiem par 4,3 %. Savukārt uzņēmuma EBITDAaL (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, un pēc nomas) šī gada otrajā ceturksnī bija 19 milj. eiro, kas ir par 2,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Šogad mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Mobilo sakaru kvalitāti un apkalpošanas līmeni novērtējuši arī “Tele2” klienti, kuru skaits audzis par vairākiem tūkstošiem, par ko ir īpašs prieks,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Otrajā pusgadā uzmanību veltīsim biznesa un infrastruktūras attīstībai, aktīvi izvēršot 5G tehnoloģiju ar mērķi padarīt 5G pieejamu 85 % Latvijas teritorijas, kā arī plašāk ieviesīsim mākslīgā intelekta risinājumus efektīvākai klientu apkalpošanai. Tāpat ieviešanai tirgū gatavojam vairākus jaunus pakalpojumus.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.