Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Pieaugot bezvadu tehnoloģijas popularitātei, aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā pamata interneta pieslēgumu savai dzīvesvietai izvēlas mobilo internetu (MBB), liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un tirgus izpētes grupas «RAIT Custom Research Baltic» veiktais pētījums. Šobrīd 80% iedzīvotāju, kuriem ir pieslēgts MBB, to izmanto kā pamata interneta pieslēgumu. Ņemot vērā tā pieejamību, to visvairāk izmanto lauku reģiona un Pierīgas iedzīvotāji.

Kopumā šobrīd 33% mājsaimniecību visā Latvijā ir izvēlējušās MBB tehnoloģiju un to skaits katru gadu palielinās par aptuveni 5%.

Visbiežāk par labu mobilā interneta izmantošanai mājās atzīta tehnoloģijas bezvadu priekšrocība un ērtā uzstādīšana, uz ko norāda 39% aptaujas dalībnieku. Gandrīz tikpat daudz jeb 37% respondentu novērtē tehnoloģijas mobilitāti - iespēju to paņemt līdzi dodoties, piemēram, nedēļas nogalē uz laukiem.

«Mobilais mājas internets ir kļuvis par līdzvērtīgu konkurentu fiksētā interneta pieslēgumam un dati liecina, ka šī tendence turpina attīstīties – pēdējo divu gadu laikā par vairāk nekā 15% palielinājies to MBB lietotāju īpatsvars, kam tas ir pamata internets. Mobilajam mājas internetam ir ļoti minimāli ģeogrāfiskie ierobežojumi, tādēļ MBB ir ļoti populārs tieši lauku apvidos, kur cita veida internets nav pieejams vai arī to pievilkt ir ekonomiski neizdevīgi. Tiesa jāatzīst, ka MBB savas mobilitātes un interneta ātruma dēļ gūst aizvien lielāku pieprasījumu arī pilsētās,» informē «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Sakaru operators par 500 tūkstošiem latu modernizējis sakaru tīklu Latgalē, tādējādi nodrošinot piekļuvi mobilajam internetam 82% Latgales iedzīvotāju.

Tīkla pārmaiņas Latgalē tika veiktas Tele2 daudzmiljonu projekta ietvaros, kura laikā uzņēmums modernizē sakaru tīklu visā valsts teritorijā.

Tīkla modernizācijas ietvaros Latgalē Tele2 mainīja aparatūru esošajās bāzes stacijās, kā arī uzbūvēja 29 jaunas trešās paaudzes jeb 3G bāzes stacijas. Apdzīvotās vietas, kurās pēc šo bāzes staciju uzcelšanas Tele2 mobilais internets ir kļuvis pieejams vai arī tas tiek nodrošināts vēl ātrāks, ir Ciblas novada Pušmucovas pagasts, Dagdas novada Dagda, Daugavpils, Daugavpils novada Demenes, Naujenes, Nīcgales, Skrudalienas un Tabores pagasti, Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts, Ludzas novada Brigu un Cirmas pagasti, Kārsavas novada Malnavas pagasts, Preiļu novada Saunas pagasts, Rēzekne (Noliktavu iela), Rēzeknes novada Feimaņu, Gaigalavas, Nautrēnu, Rikavas un Silmalas pagasti, Riebiņu novada Rušonas pagasts, Varakļānu novada Varakļāni, Vārkavas novada Rimicānu un Upmales pagasti, Zilupes novada Zilupe un Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagasti.

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.

Mobilo sakaru operators Tele2 intensīvi modernizē sakaru tīklu visā Latgales teritorijā, uzstādot jaunās paaudzes bāzes stacijas, kā arī mainot esošo bāzes staciju aparatūru, informēja uzņēmumā.

Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda: «Esam jau pabeiguši Tele2 tīkla modernizāciju Vidzemē un priecājamies, ka tuvāko nedēļu laikā arī Latgales iedzīvotājiem nodrošināsim jaunās paaudzes sakaru tīkla priekšrocības gan pilsētās, gan mazāk apdzīvotos pagastos un ciemos. Līdz šim esam uzstādījuši jau 20 jaunas trešās paaudzes jeb 3G bāzes stacijas, tajā skaitā arī vietās, kur līdz šim mobilais internets nebija pieejams.»

Apdzīvotās vietas, kurās pēc jaunu 3G bāzes staciju uzcelšanas Tele2 mobilais internets ir kļuvis pieejams vai arī tas tiek nodrošināts vēl ātrāks, ir sekojošas: Ciblas novada Pušmucovas pagasts, Dagdas novada Dagda, Daugavpils novada Demenes, Naujenes, Skrudalienas un Tabores pagasti, Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts, Ludzas novada Brigu un Cirmas pagasti, Kārsavas novada Malnavas pagasts, Preiļu novada Saunas pagasts, Rēzekne (Noliktavu iela), Rēzeknes novada Gaigalavas, Nautrēnu un Silmalas pagasti, Riebiņu novada Rušonas pagasts, Varakļānu novada Varakļāni, Zilupes novada Zilupe un Zaļesjes un Lauderu pagasti.

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

No šodienas, 17.jūlija, sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru Tele2 ikvienam pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) minibusu pasažierim ir pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Alina Rence.

«Bezmaksas internets sabiedriskā transporta pasažieriem nav tikai papildu ērtība, bet gan dzīves nepieciešamība. Ņemot vērā, ka aizvien vairāk mūsu pasažieru brauciena laikā izmanto savus mobilos tālruņus, lai lasītu ziņu portālus vai sociālo mediju saturu, esam nākuši pretī klientiem, piedāvājot bezmaksas internetu ikvienam,» uzsver pilnsabiedrības RMS valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Tele2 bezmaksas 4G mobilais internets neierobežotā daudzumā ir pieejams visiem RMS minibusu pasažieriem neatkarīgi no tā, kādu mobilo sakaru operatoru tie izmanto.

Lai lietotu 4G zibenīgo internetu, mobilajai ierīcei (telefonam, planšetdatoram vai piezīmjdatoram) un SIM kartei ir jāatbalsta 4G.

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Nākamā gada beigās būs vairāk mobilo sakaru abonementu nekā iedzīvotāju uz zemeslodi, aplēsusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība.

Patlaban pasaulē ir 6,8 miljardi mobilo sakaru abonementu, organizācijas aplēses citē BBC. Savukārt zemeslodi apdzīvo vairāk nekā 7,1 miljards cilvēku. ANO pakļautībā strādājošā organizācija norāda, ka mobilo sakaru abonementu skaits jau 2014. gada sākumā sasniegs septiņus miljardus.

Pētījums arī atklājis, ka gandrīz 40% pasaules iedzīvotāju, jeb 2,7 miljardi cilvēku ir tiešsaistē. Augstākais īpatsvars (75%) ir Eiropā, kam seko Ziemeļamerika un Dienvidamerika (61%). Āzijā tiešsaistē ir 32%, bet Āfrikā – 16% iedzīvotāju.

Starptautiskās telekomunikāciju savienības ģenerālsekretārs Hamadons Toure atzinis, ka šie skaitļi ir satraucoši un ir nepieciešams darīt vairāk. «Divām trešdaļām pasaules iedzīvotāju – aptuveni 4,5 miljardiem cilvēku, joprojām nav pastāvīgi pieejams internets. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav pieejas pasaules lielākajam tirgum,» sacīja H. Toure.

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Telia Sonera ir ieinteresēta palielināt īpašuma daļas abos Latvijas uzņēmumos, neslēpj Telia Sonera direktors Kents Rodne, kas, iespējams, saistībā ar Latvijas valdības plāniem apvienot LMT un Lattelecom, ieradies Latvijā. Viņš arī kategoriski noraida apgalvojumus par supermonopola veidošanos uzņēmumu apvienošanas gadījumā, vēsta lsm.lv.

«Nav nekāds noslēpums, ka mēs jau ilgi esam vēlējušies palielināt savas īpašuma daļas gan LMT, gan Lattelecom. Mēs labprāt apspriestu šo jautājumu ar otru akciju īpašnieku, kas ir Latvijas valsts. Iemesls mūsu vēlmei palielināt īpašuma daļas, kā arī tam, ka mēs labprāt runātu par iespējām integrēt šos uzņēmumus, ir sekojošs – mēs neesam pilnībā attīstījuši visu investīciju potenciālu šajā valstī,» intervijā Latvijas Radio norādīja K. Rodne.

«Manuprāt, ciešāka sadarbība ar Telia Sonera grupu nāktu par labu gan Lattelecom, gan LMT,» uzskata Telia Sonera vadītājs. Viņš atgādina, ka Telia Sonera ir piektais lielākais telekomunikāciju uzņēmums.

Ziemas olimpiādē Sočos kā brīvprātīgā piedalās iecavniece Katrina Mertsa. Reģionālais medijs «Bauskas Dzīve» piedāvā jaunietes pirmos iespaidus.

Apritējusi nedēļa, kopš Katrina ieradusies Sočos, lai piedalītos Olimpisko spēļu organizēšanā kā brīvprātīgā. Mītnes vietā internets vēl nav pieslēgts, tomēr darbojas mobilais internets, un Katrina atsūtījusi arī portālam pirmo vēstījumu.

«Pirmajā dienā saņēmu savu akreditāciju un uniformu – tā tiešām ir brīnišķīga, lai gan var šķist raiba. Sākās pienākumu apguve – lai gan līdz spēlēm vēl ir laiciņš palicis, mums ir jāsagatavo objekti sportistu atbraukšanai. Strādāju kalnu ciematā «Derevnya», kurā dzīvos visi kalnu sporta veidu dalībnieki un nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). Mana funkcija – «event services» (EVS) jeb pasākumu apkalpošana. Vērojam, lai cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jātiek, lai «pareizie» cilvēki ietu pareizā vietā un «nepareizie» neiekļūtu noteiktās teritorijās, kur ir slēgtā zona, lai sportisti varētu mierīgi dzīvot.»

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ievieš jaunu tehnoloģiju – 4G+ jeb LTE Advanced, kas ļaušot klientiem divkārtīgi palielināt LMT 4G interneta ātrumu mobilajos telefonos un rūteros.

4G+ tehnoloģijas priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi izmantot nevis vienu, bet divas sakaru frekvences.

Ja 4G risinājums piedāvā teorētiskos ātrumus līdz 150 Mb/s, tad pirmajā etapā 4G+ ļaušot teorētiski sasniegt 300 Mb/s, informēja LMT pārstāve Elīna Lidere.

Tā kā klientu atsaucība esot liela, LMT turpina strauji paplašināt 4G tīklu, lai tas būtu pieejams arī tālākajos lauku reģionos ne tikai lielajās pilsētās.

LMT ātrgaitas 4G internets ir pieejams apmēram 72% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt LMT 3G internets ir pieejams teju visā Latvijas teritorijā.

Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.

Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.

Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.