Pēc atdzesētas foreles nopirkšanas brīvdienās kādam jelgavniekam radušās šaubas par zivs derīguma termiņu, jo, nopērkot to 24.martā, kā produkta izlietošanas termiņš tika uzrādīts 23.marts, arī produkta izskats mulsinājis, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Maxima, kurā zivs iegādāta, pārstāvis mierinājis – atdzesētās foreles, kas pagājušajā nedēļā tirgotas par īpašu cenu, uzturā varēja lietot arī pirmdien.

Jelgavnieks Juris zz.lv pastāstījis, ka sestdien lielveikalā Maxima Driksas ielā par akcijas cenu – 2,29 latiem kilogramā – nopircis foreli. Atnākot mājās, viņam radās šaubas par zivs derīguma termiņu, jo tā bija pārāk gļotaina, aizdomīga šķitusi arī zivs smarža. Šaubas pastiprinājis arī tas, ka ailē «Izlietot līdz» norādītais datums bija iepriekšējā diena – 23.marts. Nākamajā dienā Juris veikalam lūdzis atdot viņa iztērēto naudu, aiznesot uz tirdzniecības vietu arī nopirkto foreli.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par pārkāpumiem, kas saistīti ar pārtikas uzglabāšanu un marķējumu, SIA Hotel Jūrmala SPA ir piemērojis 250 latu naudas sodu.

Uzņēmums iepriekšējā PVD pārbaudē konstatētās neatbilstības ir novērsis.

Maksimālais naudas sods par šāda veida pārkāpumiem ir 500 lati. Piemērojot sodu, PVD ņem vērā, vai uzņēmums izprot konstatētos pārkāpumus un dara visu, lai tos novērstu. Šajā gadījumā SIA Hotel Jūrmala SPA ir atzinis un novērsis konstatētos pārkāpumus un apņēmies turpmāk līdzīgas kļūdas nepieļaut.

Kā vēstīts, PVD veica pārbaudi SIA Hotel Jūrmala SPA pēc tam, kad saņēma informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra par 16 zviedru medicīnas darbiniekiem, kuri pēc maltītes ieturēšanas viesnīcas restorānā sūdzējās par sliktu pašsajūtu.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

«Mēs apzināmies, ka ikviens produkts vai pakalpojums, ko saņemam no trešajām pusēm, ir daļa no mūsu pakalpojuma, līdz ar to tikai kopā ar saviem piegādātājiem spējam nodrošināt viesnīcas pakalpojumu visaugstākajā kvalitātē,» preses konferencē skaidro viesnīcas Pārdošanas un Mārketinga departamenta vadītāja Kristīne Štāla.

Jau vēstīts, ka zviedru preses uzmanības lokā šonedēļ ir četrzvaigžņu viesnīca Hotel Jūrmala SPA. Tās restorāns ar ēdienu saindējis 42 zviedru medicīnas darbiniekus, kuri pagājušajā sestdienā Latvijā atradās komandas saliedēšanas ceļojumā un konferencē.

Tāpat uzņēmuma vadība sola konsultēsies ar Pārtikas un Veterināro dienestu, mazinot iespējamību šādai situācijai atkārtoties. PVD Pārbaudes laikā no apgrozības tika izņemti uz vietas sasaldēti gaļas izstrādājumi un zvejas produkti, kuriem nebija nodrošināts atbilstošs marķējums un nosakāms derīguma termiņš. Tika konstatēti arī higiēnas prasību pārkāpumi.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Gājēju tunelī, kas savieno Maskavas forštates apkaimi ar Rīgas centrālo daļu, top sienas gleznojums, kas attaino atpazīstamākās vietas un ļauj apjaust īpašo forštates noskaņu.

«Spēka avots šim darbam bija arī Māras Upmanes - Holšteines dziesma «Tā daļa Rīgas». Māra piekrita, ka dziesmas teksts var tikt izmantots sienas gleznojumā,» stāsta Aija Briede, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja.

Tā ir viena no 2015. gada Maskavas forštates iedzīvotāju foruma idejām, kuru Rīgas Austrumu izpilddirekcijai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA «Rīgas tilti» atbalstu izdevies īstenot. Kopējās projekta izmaksas veido 4350 eiro, kas ietver laukuma sagatavošanas darbus, krāsošanu, materiālu un krāsu iegādi, pārklājumu, gleznojuma skiču sagaatvošanu, vizualizāciju uz tuneļa sienas, sienas apgleznošanu un nodokļus. Darbus veic jaunā māksliniece Sindija Kļaviņa. Tuneļa jaunās sienas gleznojuma atklāšana plānota 4. jūlijā.

Kāda «aktīva», 87 gadus veca zviedriete saņēma Zviedrijas nodokļu aģentūras vēstuli, kurā tika informēta par pašas nāvi. Sievietei nācās zvanīt valsts institūcijām un apliecināt, ka viņa vēl ir dzīva, raksta thelocal.se.

«Es to neuztveru pārāk nopietni, bet, acīmredzot, šeit ir noticis pārpratums,» zviedriete stāstīja vietējam laikrakstam.

Zviedrijas Nodokļu aģentūras vēstulē, kas bija saistīta ar nekustamā īpašuma jautājumiem un kurā kā adresāts bija norādīta it kā mirusī sieviete, viņas radiniekiem tika lūgts sniegt informāciju par sievietes dzīvesvietu.

«Tas patiešām ir šokējoši, ka kādam jāsaņem šāda vēstule, bet, tā kā es pati pavisam droši zināju, ka esmu dzīva, īpašas raizes man tas neradīja,» stāstīja sieviete.

Nedaudz vēlāk sieviete saņēma vēl vienu vēstuli no Zviedrijas Nodokļu aģentūras, kurā tika skaidrots, ka pārpratums radies ārsta kļūdas dēļ, kas nepareizi ievadīja dzimšanas datus miršanas sertifikātā, tādējādi «uz papīra» pasludinot sievieti par mirušu.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Rundāles pils 277. dzimšanas dienā atklāts pilnībā restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kas pils interjerā ieņem īpašu vietu, jo ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas. Tā restaurācija izmaksājusi 125 tūkstošus Ls.

Darba kabineta restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda «Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014» programmas ietvaros. Šī projekta kopējās izmaksas ir 500 tūkst. Ls, un nākamgad plānots pabeigt bibliotēkas restaurāciju, kuras izmaksas lēstas aptuveni 250 tūkst. Ls apjomā, Db.lv stāstīja Rundāles pils grāmatvede.

Sienu gleznojumi nav raksturīgi 18. gadsimta dzīvojamām telpām, jo tās parasti ieguva sienu apvilkumu ar auduma tapetēm.

«Hercoga kabineta restaurācija bija ilgstoša un sarežģīta, jo kopš 1864. gada tās sienas pakāpeniski bija pārklājušas četras eļļas krāsas kārtas. Piecu gadu laikā mēs strādājām pie sienas attīrīšanas no pārkrāsojumu kārtām, konservācijas un zudušo vietu retušas,» stāsta darbu veicējs, restaurācijas uzņēmuma «Rokajs» vadītājs Gunārs Grīnfelds.

Kas var būt labāks par atpūtu piemājas dārzā. Silts laiks, svaigs gaiss un patīkami saules stari. Taču, dažkārt to var iztraucēt vējš, lietus, vai stipra saule, kas var sākt karsēt par daudz. Šādos gadījumos labs risinājums ir dārza nojumes. Ja vēlies uzzināt, kāda dārza nojume būs vispiemērotākā tieši tavam dārzam un nepieciešamībai, kā arī to, kādas šobrīd ir vispopulārākās, lasi raksta turpinājumā.

Vai materiālam ir nozīme?

Tas ir viens no būtiskākajiem parametriem, kas ietekmē dārza nojumes vizuālo izskatu un izturību.

Rāmis

• Metāla vai tērauda – vienas no izturīgākajām nojumēm. Materiāli ir stingri un stabili, kas nodrošina, ka rāmis mazāk kustēsies vai ļodzīsies. Svara ziņā šīs nojumes ir smagas, tādēļ var būt apgrūtināta to pārvietošana.

• Alumīnija vai plastmasas – vieglu materiālu nojumes. To pārvietošana nesagādās problēmas. Taču, ja rāmis veidots no alumīnija vai plastmasas, tas nebūs tik izturīgs. Lielākā vējā tas var sākt kustēties vai liekties.

Sienas un jumts

• Polietilēna – vienkāršas, visbiežāk zaļā vai baltā krāsā. Cenas ziņā nav dārgas un piemērotas, ja budžets ir ierobežots. Jārēķinās, ka šis materiāls nebūs tik izturīgs kā poliesters.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Vāgnera teātra atjaunošanas izmaksas varētu pieaugt līdz 45 miljoniem eiro, norādīja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Gailis uzsvēra, ka, gatavojot atjaunošanas projektu vecai mājai, nav iespējams veikt pilnīgu, skrupulozu izpēti. Viņš atzīmēja, ka, atsedzot sienas un noņemot apmetumu, atklājās ailas, kas nav kārtīgi aizmūrētas. Tāpat atsegtas jaunas plaisas, līdz ar to konstruktoriem vajadzēja pārstrādāt sākotnējo risinājumu, kā nostiprināt sienas, lai droši varētu iestrādāt pāļus.

Pēc Gaiļa paustā, patlaban teātra atjaunošanas sadārdzinājums sasniedz 800 000 eiro.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir līgums par teātra atjaunošanu 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Gailis rēķinās, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.

Patlaban nauda tiek meklēta pašā projektā, taču tas neizslēdz papildus finansējuma nepieciešamību, jo ēku rekonstrukcija Vecrīgā vienmēr ir saistīta ar izaicinājumiem, viņš atzina.

Pasaulslavenā latviešu grafiti mākslinieka Kiwie izveidotā studija Kiwie Studio ir radījusi unikālu sienas gleznojumu jeb murāli 432 kvadrātmetru plātībā Latvijas farmācijas uzņēmuma Olpha teritorijā.

24 metrus augstais un 18 metrus platais grafiti mākslas darbs, kas tapis uz vienas no vēsturiskajām rūpnīcas ēkas sienām, ir viens no lielākajiem murāļa krāsojumiem visā Baltijā. Darbs tapis uzņēmuma zīmola maiņas procesā, tādējādi atspoguļojot Olpha cilvēcisko pieeju, virzību uz nākotni un zinātnisko radošumu.

Kiwie radošie risinājumi vienmēr ir izcēlušies ar savu spēju apvienot mākslu ar industriālo vidi, tieši tāpēc sadarbībā ar viņu un viņa komandas biedru mākslinieku Ēriku Cauni ir tapis unikāls un Baltijā otrs lielākais murālis, kas izceļas ar to, ka ir tapis rūpnieciskajā teritorijā. Mākslinieku uzdevums bija izveidot darbu, kas ne tikai iepriecina un iedvesmo, bet arī atspoguļo uzņēmuma jaunā talismana Olfiņa tēla nozīmi kā sarežģītajam, bet aizraujošajam zāļu izstrādes un ražošanas procesam, kas ļauj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Murālis veidots kā metaforisks būvlaukums, kur mazie, dažādu profesiju Olfiņi apvienojas un strādā komandā, lai radītu lielāku vērtību un kopīgu labumu. Šis mākslas darbs atspoguļo ne tikai Olpha attīstību tehnoloģisko progresu, bet arī uzņēmuma cilvēcīgo pieeju, komandas spēku un kopienas svarīgumu.

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.