Jaunākais izdevums

Start-up uzņēmumu platforma TechHub Riga pametusi telpas Vecrīgā, Kaļķu ielā 12, un pārcēlusies uz telpām Sporta ielā 2, informē TechHub Riga pārstāvji.

«Lai arī mums patika mājas Vecrīgā, kā bezpeļņas organizācija nevarējām atļauties šīs skaistās telpas ilgtermiņā,» komentē TechHub Riga pārstāvis Dāvis Suneps. «Mūsu biedri maksā biedra naudu, kas ir atbilstoša start-up uzņēmumu maksātspējai, taču tā nenosedza telpu nomas izmaksas un mēs tās subsidējām ar ienākumiem no sponsoriem un pasākumiem.»

«Diemžēl Vecrīgas telpās šī aritmētika nebija ilgtspējīga, un mēs nolēmām labāk novirzīt visus iespējamos līdzekļus start-up ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu īrē,» piebilda Suneps.

Jauno telpu oficiāla atklāšana notiks 2.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks IT un tehnoloģiju nozares pārstāvju kopā strādāšanas vietas TechHub Riga jauno telpu atklāšana. Iepriekš organizācija atradās Citadeles ielā, vēlāk pārcēlās uz Vecrīgu, bet nu atkal iekārtojusies jaunā vietā – Sporta ielā

Vaicāts, kāpēc TechHub Riga no telpām Vecrīgā pārcēlās uz Sporta ielu 2, TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps skaidro, ka pārcelšanās notikusi, jo organizācija nolēma novirzīt visus iespējamos līdzekļus startup ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu nomā Vecrīgā.

Jaunajās telpās ir 40 vietas pastāvīgiem dalībniekiem un 20 vietas nepilna laika dalībniekiem. Šobrīd jaunajās telpās darbojas 23 startup uzņēmumi un vēl ir brīvas vietas desmit pastāvīgiem dalībniekiem un sešiem nepilna laika dalībniekiem. Pilna laika dalība TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nepilna laika – 45 eiro mēnesī. «TechHub biedra maksā ir iekļauts viss, ko startup var vēlēties – telpas, optiskais internets, iekšējie pasākumi utt.,» saka D. Suneps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu sākusi Jaunuzņēmumu māja

Ilze Žaime,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Izsludināta pieteikšanās uz otro TechHub Riga bezmaksas startup meistarklasi

Lelde Petrāne,24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TechHub Riga sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izsludina pieteikšanos otrajai jaunuzņēmumu meistarklasei Mērķauditorijas noteikšanas procesi produkta agrīnā stadijā, kas norisināsies ceturtdien, 8. jūnijā. Meistarklases ietvaros tiks apskatīti dažādi mērķauditorijas noteikšanas instrumenti un veikti praktiski uzdevumi par klientu un tirgus izpēti, produkta iespēju novērtēšanu, ātro prototipēšanu un jaunu produktu attīstīšanu.

Meistarklases eksperts Rostislavs Raznoščiks (Rostislav Roznoshchik, ASV), uzsver, ka «attīstot jaunu biznesu vai produktu, svarīgākais ir ātri un lēti gūt iespējami daudz informācijas par produkta mērķauditoriju un tirgu. Meistarklases dalībnieki tiks iepazīstināti ar metodēm, kā attīstīt sava produkta klientu auditoriju, veikt tirgus izpēti un kā gūto ieskatu «pārtulkot» un izmantot turpmākajā produkta attīstīšanā».

TechHub Riga izpilddirektors Dāvis Suneps skaidro: «Uzsākot jaunu biznesu, nākas saprast, ka klientu loks ir ierobežots un jaunais produkts nav nepieciešams visiem. Ir jāatrod sava mērķauditorija, netērējot daudz laika un līdzekļu, mēģinot pārdot produktu cilvēkiem, kam par to nav nekādas intereses.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TechHub Riga Kultūras ministrijas ieceres dēļ nāksies atstāt telpas Kronvalda bulvārī

Db.lv,28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu kopiena "TechHub Riga" atstās darba telpas Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, jo Kultūras ministrija tās iecerējusi nodot mākslas augstskolu izmantošanai, apliecināja "TechHub Riga" valdes locekle Alise Gurenko.

Viņa norādīja, ka ēkā, kur agrāk atradās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, ir ieguldīts nopietns darbs, lai stratēģiski virzītu ēkas attīstību un tā kļūtu par mājām jaunuzņēmumiem un ar tiem saistītajām organizācijām, gūstot atbalstu gan no Latvijas Universitātes, gan Valsts prezidenta kancelejas, gan Ekonomikas ministrijas.

"Nonākot līdz lēmuma virzīšanai valdībā, saņēmām veto no kultūras ministra, pamatojoties uz ieceri ēku nodot mākslas augstskolu izmantošanai. Pie šādas notikumu attīstības nesaredzam jēgpilnu un ilgtspējīgu darbības turpināšanu esošajās telpās," sacīja Gurenko.

Viņa sacīja, ka "TechHub Riga" pašreiz cieši sadarbojas ar Rīgas pilsētas pašvaldību un citiem jaunuzņēmumu ekosistēmas partneriem, meklējot ēkas, kas varētu būt piemērotas jaunuzņēmumu kopienai, taču tas ir sarežģīts un ilgstošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā Latvijas startup ekosistēmas dalībnieki, to vidū biedrība TechHub Riga, Latvijas Startup uzņēmumu asociācija Startin.LV, reģiona lielākais B2B akselerators Startup Wise Guys, Latvijas Riska kapitāla asociācija un Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls, apvienojās kopīgai iniciatīvai rīkot starptautisku pasākumu ciklu 2017. gada februārī. Cikla nozīmīgākie notikumi būs ikgadējā startup konference TechChill un lēmumu pieņēmēju diskusiju platforma Riga Venture Summit.

Startup vides pārstāvji apvienosies kopīgam mērķim - vīzijai par Latviju kā reģiona tehnoloģiju centru un piemērotāko vietu jaunuzņēmumu radīšanai un augšanai, nodrošinot startup idejām nepieciešamā atbalsta, padoma, finansējuma un starptautisko kontaktu pieejamību.

Andris Bērziņš, TechHub Riga līdzdibinātājs, norāda: «Startup vide Latvijā attīstās ļoti strauji. Vēl pirms pieciem gadiem nenotika gandrīz nekas, nebija komūnas, komunikācijas, ārvalstu investoru uzmanības. Šobrīd globālā startup vide jau ir ļoti labvēlīga, un varam droši teikt, ka nekad nav bijis labāks laiks uzsākt globālu biznesu no Latvijas. Startup uzņēmumiem ir potenciāls mainīt Latvijas ekonomiku, jo ar nelielu skaitu cilvēku, var izveidot uzņēmumus kuriem ir ļoti augsta pievienotā vērtība un kuru intelektuālais īpašums paliek šeit.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv,30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevalstisko bezpeļņas organizāciju TechChill, kas plašākai sabiedrībai pazīstama kā jaunuzņēmumu konferences organizatoru komanda, turpmāk vadīs izpilddirektore Kristīne Korņilova.

Līdzšinējā vadītāja Marija Ručevska paliks organizācijas valdē.

Konference TechChill ir Latvijas jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju iniciatīva, kas aizsākās pirms 7 gadiem līdz ar Latvijas pirmās un lielākās jaunuzņēmumu kopienas TechHub Riga dibināšanu. Pasākuma mērķis bija piesaistīt Latvijai ārvalstu investoru interesi, iedvesmot jaunuzņēmumu dibinātājus ar pieredzējušu uzņēmēju un ekspertu pieredzes stāstiem un reizi gadā pulcēt kopienas pārstāvjus.

No dažiem simtiem apmeklētāju pasākums audzis līdz Baltijas līmeņa pasākumam divu dienu garumā, kas šā gada februārī pulcēja teju divus tūkstošus dalībnieku, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bergs: Piecu gadu laikā IT nozare pusi Latvijas iedzīvotāju būs atstājusi bez darba

Žanete Hāka,10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesa Ette tete zīmola produkcijas nonāk ārvalstīs.

SIA Snores īpašnieku Krišjāņa Šnores un Lindas Riekstiņas-Šnores bizness attīstās – viņu radītā Ette tete zīmola bērnu mēbeļu ražošana uzņem apgriezienus, un tuvākajā laikā SIA Snores plāno pārvākties uz jaunu ražotni. Ražošanu nāksies paplašināt, lai paspētu izsekot strauji augošajam pieprasījumam.

Lavīnveida process

Par pirmo veiksmīgo produktu – kāpslīti, ko iespējams transformēt par galdiņu, ideja radusies, apgrozoties jauno māmiņu aprindās. «Sākotnēji, kad piedzima puika, radās domas par mēbeļu ražošanu, vīrs toreiz izgatavoja viņam vienkāršu šūpuli, taču pēc tam, apgrozoties jauno māmiņu lokā, radās pirmās idejas par mēbeļu izgatavošanu, un rezultātā pēc meitas piedzimšanas mērķtiecīgi strādāju, lai varētu sākt savu biznesu,» stāsta L. Riekstiņa-Šnore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ja neesi Vecrīgā, tad nav biznesa

Linda Zalāne,15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs,26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es domāju, ka šī ir laba iniciatīva. Rezultātus, protams, vēl nevar izvērtēt. To rādīs laiks,» lūgts komentēt Vilnius Tech Park ieceres, biznesa portālam db.lv saka Ernests Štāls, dripit.io un Latvijas jaunuzņēmumu organizācijas TechHub Riga līdzdibinātājs.

«Vai Latvijā, ko tādu vajag? Protams, būtu forši. Latvijā ir bijušas vairākas iniciatīvas šajā virzienā. Ar lielām telpām pastāv risks, ka tur nebūs, kas iet,» viņš gan norāda.

«Manuprāt, Altum akseleratorprogrammas un startup likums ir labāki līdzekļi, lai veicinātu jauno un augsta riska uzņēmējdarbību,» vērtē E. Štāls.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, kopš pagājušā gada novembra Viļņā darbojas Vilnius Tech Park, kur mājas atraduši vietējie un ārzemju jaunuzņēmumi, riska kapitāla fondi, akselerators, inkubators un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Armanda Vilciņa,30.06.2023

Lai gan sākotnēji garšu un notikumu telpas Burzma projekts Galerijā Centrs tika uztverts ar skepsi, pirmie mēneši bijuši ļoti veiksmīgi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru