Filma Harijs Poters un Jauktasiņu princis pirmizrādes dienā ASV ieņēmis 58.2 miljonus dolāru un 45.9 miljonus dolāru visā pārējā pasaulē, ziņo Variety.

Pēc ieņēmumiem sestā «poteriādes» filma pārspējusi visas iepriekšējās Harija Potera filmas. Līdz šim rekordiste bija piektā Harija Potera cikla filma Harijs Poters un Fēniksa ordenis, kurš uz ekrāniem parādījās pirms diviem gadiem, pirmajā dienā savācot 44 milj. dolāru. Līdz ar to Harija Potera sestā filma ir ceturtajā vietā ASV un Kanādā, rēķinot pēc vienas dienas filmas ieņēmumiem.

Harijs Poters un Jauktasiņu princis uzstādījis arī jaunu nakts seansu apmeklējumu rekordu, ieņemot 22.2 milj. dolāru. Tādējādi filmas ieņēmumi pārsnieguši iepriekšējā līdera Betmena sāgas filmu Tumšais bruņinieks.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Homērs Simpsons kļuvis par izcilāko filmu un televīzijas radīto personāžu pēdējo divdesmit gadu laikā, atsaucoties uz aptaujas datiem, ziņo Daily Mail.

Entertainment Weekly veiktajā aptaujā Homers Simpsons ir «aizgājis garām» tādiem personāžiem kā Harijs Poters, Bafija, vampīru medniece un Džokers.

1. Homērs Simpsons

2. Harijs Poters

3. Bafija, vampīru medniece

4. Tonijs Soprāno

5. Džokers no filmas Betmens

6. Reičela Grina no seriāli Draugi

7. Edvards Šķērrocis

8. Hanibāls Lektors

9. Kerija Bredšova

10. Sūklis Bobs kvadrātbiksis

Simpsoni ir garākais multiplikācijas seriāls ASV televīzijas vēsturē — 456 sērija 21 sezonās. Pirmizrāde notika 1989. gada 17. septembrī telekanālā Fox. Multiplikācijas seriāls tiek rādīts vairāk nekā 100 pasaules valstīs.

Pieprasījumam pēc individuālo konstrukciju jahtām ir tendence sarukt līdz ar sērijveida jūras kuģu būvniecības uzplaukumu, kura piedāvā plašāku produktu klāstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tomēr vienmēr būs kāds trakais, kuram nederēs nekas no tirgū pieejamā jahtu klāsta. Tas ir līdzīgi kā auto būvē – daļu cilvēku interesē nevis sērijveida auto, bet replikas,» atzīst SIA 2K Composites valdes priekšsēdētājs Kārlis Kalvišs.

«Šajā biznesā darbojos 21 gadus, kuru laikā daudz ko esmu piedzīvojis. Esmu strādājis ar dažādiem partneriem un pat piedzīvojis sava uzņēmuma bankrotu, kad Engurē, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, ar partneriem izveidojām cienījamu katamarānu rūpnīcu, kas darbojās no 2006. līdz 2009. gadam, bet tad, iestājoties krīzei, nespējām pārdot saražotās jahtas, līdz ar to zaudējām visu – uzņēmumu, kuģus un savus ieguldījumus,» atminas K. Kalvišs, kurš patlaban turpina jahtu būvēšanu attīstīt rūpnīcā Bolderājā, Rīgā. Savas karjeras laikā viņa vadībā ir uzbūvēta 21 stiklaplasta katamarānu konstrukcijas jahta, Latvijā ir palikuši tikai trīs katamarāni, pārējie aizceļojuši uz dažādām pasaules valstīm – Franciju, Nīderlandi, Vāciju, Norvēģiju, Somiju u.c. Trīs K. Kalvišs būvētie kuģi ir apceļojuši pasauli.

«Pietiek lamāt Kalvīša valdību, jo tajā laikā Latvijai bija visaugstākā reputācija, kāda tai jebkad bijusi,» tādu uzskatu pauda kādreizējais valdības vadītājs treknajos gados Aigars Kalvītis.

«Apkārt dzird tikai gaudas, pat pašreizējais premjers pārņemot varu paziņoja, ka Latvija jau ir bankrotējusi. Līdz ar to, kas būs tas trakais, kas ieguldīs Latvijā šādā situācijā,» spriež A. Kalvītis.

Viņš piebilda, ka pašlaik valdība neko nedara, lai izpildītu SVF prasības, tā vietā valdība aizņēmās visu nepieciešamo naudu iekšējā tirgū, izņemot visu naudu no vietējām bankām: «Vai tā ir normāla valsts, kas krīzes laikā paceļ nodokļus? Taču pietiek vienreiz grauzties un lamāt Kalvīša valdību, jo tajā laikā Latvijai bija visaugstākā reputācija, kāda tai jebkad bijusi.»

«Advokāti raugās divējādi. Varbūt ir pāršauts pār strīpu. Advokātiem ir dažādi uzskati, cik skaļi drīkst sevi reklamēt, kur ir tā robeža, kurai nedrīkst pāri kāpt. Šajā gadījumā tas ir kaut kur uz robežas – vieni uzskata, ka robeža ir pārkāpta, citi – ka ne. Mans personīgais uzskats – ne viss ir pareizi, bet no otras puses – nekļūdās tas, kas nedara neko. Ja sabiedrībā nebūs kāds trakais, tad sabiedrība apstāsies.» Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par to, kā Latvijas zvērinātu advokātu aprindas skatās uz Maxima traģēdijas tiesiskajiem aspektiem un kā vērtē advokāta Alda Gobzema aktivitātes šajā sakarā, sacījis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Jau ziņots, ka 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems aicinājuši izteikt neuzticību Jāņa Kažociņa vadītajai traģēdijas sabiedriskajai komisijai. A. Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no Maximas lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, vakar ziņoja LETA.

«Varu pateikt kā ekonomists. Jūs esat ļoti maza valsts. Zema līmeņa ekonomika, liela konkurence, kaut ko nopelnīt – grūti, nav vietas, kur apgriezties, bet blakus – milzīgā Krievija. Kāpēc tā netiek izmantota? Tas taču ir absurds,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka bijušais Krievijas valdības vicepremjers Boriss Ņemcovs.

«Saglabājot savu identitāti, somi ir iemanījušies no sadarbības ar Krieviju gūt konkrētas dividendes. Vai to spēs jūsu jaunā vara, es nezinu. Protams, sadarboties ar Putina Krieviju nav vienkārši, jo tur valda korupcija un impērisms. Taču jums ir priekšrocība: daudzi jūsu pilsoņi prot krievu valodu, jūs pazīstat krievu tradīcijas, daudziem ir radi vai draugi Krievijā. Neizmantot šīs iespējas – tas ir idiotisms. Skatoties, cik smagi jūs pārdzīvojāt krīzi, – faktiski bija defolts, SVF jums iedeva naudu, tagad esat šīs organizācijas uzraudzībā, aug nodokļi, bezdarbs ir kādu 15% apmērā – šis krievu faktors pagaidām netiek novērtēts. Saprotu, ka Putinam ir savi aizspriedumi attiecībā uz Baltijas valstīm, taču – neņemiet to vērā, galvenais ir nopelnīt,» viņš akcentē.

Vien Londonas Vestendas (West End) rajonā Otrajos Ziemassvētkos (Boxing Day), kad vairums veikalu tradicionāli samazinājuši cenas, atlaižu tīkotāji kopumā varētu būt iztērējuši aptuveni 60 miljonus eiro, ziņo EuroNews.

Turklāt Otro Ziemassvētku tradicionālo atlaižu sesiju nav gribējuši garām laist arī pircēji no tādām valstīm kā Ķīna, Nigērija un Izraēla, kas Lielbritāniju apmeklējuši tieši šī iemesla pēc.

Daži veikali vēra durvis vaļā jau sešos rītā.

«Es nekad neesmu bijis idiots, kurš stāv rindās, lai iepirktos, turklāt tik agrā rīta stundā. Laikam pirmā reize pienāk visam un šis ir mans «trakais gads»,» atzina kāds vīreitis, kurš Otrajos Ziemassvētkos gaidīja pie viekala durvīm pirms tā atvēršanas.

«Mēs gribam iepirkties paši sev un nopirkt lietas ģimenei. Ja tu ierodies agrāk, tad ir lielākas iespējas atrast kaut ko jauku nekā tad, ja tu nāc vēlāk,» pauda kāda rindā stāvoša sieviete.

Trīs Latvijas uzņēmumi Stokholmā šonedēļ saņēmuši 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition), informē Ārlietu ministrija.

Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas Rigsdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P. Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Šī ir otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA Z2B, kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu Lude – design with good karma, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA Trakais rotors ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un bezpeļņas organizāciju kategorijā balvu saņēma VSIA Latvijas Vēstnesis par lietotājiem pieejamākas mājas lapas likumi.lv izveidošanu.

Reģistrētas izmaiņas a/s Valmieras piens valdē un atjaunota uzņēmuma padome.

No Valmieras piena valdes locekles amata atbrīvota Krievijas pilsone Jūlija Kuzņecova, bet viņas vietā iecelts Dmitrijs Zernovs no Krievijas, liecina Lursoft informācija. No uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots kompānijas lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevgēņijs Varovs, bet par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais uzņēmuma valdes loceklis Harijs Panke. Jevgēņijs Varovs gan turpinās darboties uzņēmumā kā padomes priekšsēdētājs, bet padomē iecelts arī Harijs Krongorns, kas pildīs padomes locekļa pienākumus un Viktors Šadinovs, kas būs padomes priekšsēdētāja vietnieks. Jāatgādina, ka H. Krongorns ir ekspremjera Andra Šķēles biznesa partneris. Pērn gada sākumā pēc izmaiņu veikšanas uzņēmuma padomi atstāja Andris Šķēle, bet padomē tika iecelts H. Krongorns, kā arī ar bijušā premjera ģimeni saistīti ļaudis. Pērn novembrī līdz ar izmaiņām īpašnieku sastāvā Valmieras piena tika likvidēta uzņēmuma padome.

Piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens izdevis jaunu prokūru ar tiesībām kompāniju pārstāvēt atsevišķi Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Varovam (Alexey Varov), liecina informācija Lursoft.

Jau iepriekš uzņēmums izdevis prokūru ar tiesībām a/s Valmieras piens pārstāvēt atsevišķi Svetlanai Cimmerei, Poļinai Nwenčinai, Jūlijai Docenko, Romānam Nenčinam un Vitālijam Ivanovam.

A/s Valmieras piens valdē tās priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke, bet valdes locekļa amatā ir Sergejs Kuzins un Svetlana Cimmere.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā darbojas Sergejs Beskhmeļņickis, bet padomes locekļa amata pienākumus pilda Harijs Krogorns.

A/s Valmieras piens reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,95 milj. Ls. 2011. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,4 milj. Ls, bet zaudējumi – 970 tūkst. Ls. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Valmieras piens ierindojas 164. vietā.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Valmieras piens valdē un padomē notikušas izmaiņas, valdei pievienojoties līdzšinējam uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniekam Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Kuzinam un Svetlanai Cimmerei, liecina Lursoft dati.

S. Cimmere un S. Kuzins uzņēmuma valdē iecelti 12. oktobrī. Darbu Valmieras piena valdē turpina tās līdzšinējais priekšsēdētājs Harijs Panke un valdes loceklis Krievijas pilsonis Dmitrijs Zernovs.

Tāpat izmaiņas notikušas arī Valmieras padomē – S. Kuzina vietā turpmāk padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, bet vietnieka amata pienākumus pildīs Sergejs Beshmeļnitskis. Tāpat darbu uzņēmuma padomē turpina tās loceklis Harijs Krongorns.

Jau rakstīts, ka Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) publiskojusi Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojumu. 4ATA publiskotā informāciju par atalgojumu LB ir no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim.

2007.gada septembrī lielākais atalgojums centrālajā bankā bija 9930 lati, ko saņēma vārdā nenosaukta Persona 2, kas darbu bankā beidza tā paša gada decembrī ar atalgojumu 15.2 tūkstoši Ls.

LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags saņēma 6000 latu, bet bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 5560 latus. Jau 2007.gada novembrī LB darbiniekiem atalgojums pieaudzis būtiski - Rimšēvičs novembrī jau saņēma 22 240 latus, bet decembrī - 16 680 latus. Savukārt 2008. gada sākumā algas sarukušas, janvārī lielākā bija Raivo Vanagam – 11.67 tūkstoši Ls un Reinim Jakovļevam – 10.79 tūkstoši Ls.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

A/s Valmieras piens padomē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs, un viņa vietā stājies Krievijas valstspiederīgais Sergejs Kuzins, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma padomē darbu turpina tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, kā arī padomes loceklis Harijs Krongorns.

A/s Valmieras piens valdē izmaiņas nav notikušas – valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Harijs Panke, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā – Dmitrijs Zernovs.

A/s Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Jau vēstīts, ka a/s Valmieras piens šogad apvienojās ar a/s Rīgas piena kombināts un patlaban darbojas ar nosaukumu Food Union. Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu).

Izdots albums ar Raimonda Paula dziesmām no leļļu teātra izrādēm, ko iedziedājuši vairāki šī brīža populārākie dziedātāji un aktieri, ziņo MicRec.

Intars Busulis, Dons, Andris Ērglis, Ance Krauze, Amber, Ieva Sutugova, Normunds Rutulis, Fredis, Artis Robežnieks, Viktors Lapčenoks, Aivars Brīze, Žoržs Siksna, Harijs Spanovskis aktieru ansamblis «Drama», Harijs Spanovskis un bērnu ansamblis Dzeguzīte iedziedājuši labi zināmas un mazāk zināmas R. Paula dziesmas no leļļu teātra repertuāra.

Dziesmu instrumentālo pavadījumu producējis pats Raimonds Pauls sadarbībā ar Māri Briežkalnu. Gandrīz visos dziesmu ierakstos aktīvi piedalījusies popgrupa «Dzeguzīte» Dailas Martinsones vadībā.

Albuma prezentācijas koncerts notiks 15.martā. Albumā ierakstītas maestro Raimonda Paula dziesmas no leļļu izrādēm bērniem un pieaugušajiem: «Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta», «Velniņi», «Noslēpumainais Hipopotams», «Kaķīša dzirnavas», «Ceturtais skriemelis», «Ginjols Parīzē», «Saslauku vecis» un «Leļļu koncerts».

Šī gada sākumā veiktas izmaiņas ar ekspremjeru Andra Šķēles ģimeni saistītā uzņēmuma a/s Valmieras piens vadībā.

Padomē turpmāk darbosies padomes locekļi - A. Šķēles meita Madara Dobrāja, ekspremjera znots Juris Pētersons, Kristīne Kļaviņa, bet padomi vadīs Harijs Panke. Saskaņā ar Komercreģistra informāciju, veiktas izmaiņas arī Valmieras piena valdē. No uzņēmuma valdes locekļa pienākumiem atbrīvota Biruta Zirdziņa, bet iecelts valdes loceklis Juris Pārups.

Valmieras piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Pērnā gada finanšu rezultāti Lursoft datu bāzē vēl nav publiskoti, bet 2009. gadu kompānija pabeidza ar 27,24 miljonu Ls apgrozījumu, kas bija par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc 2009. gada datiem kompānija ierindojās 5. vietā DB lielāko pārtikas ražotāju TOP 30 pēc neto apgrozījuma.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Līdzšinējais a/s Valmieras piens valdes loceklis Dmitrijs Zernovs atstājis amatu uzņēmuma valdē, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik a/s Valmieras piens valde darbojas trīs cilvēku sastāvā - valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke un valdes locekļu amatā ir Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

A/s Valmieras piens padomē izmaiņas nav notikušas, un padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus – Sergejs Beshmeļņickis un padomes locekļa amatā darbojas Harijs Krongorns.

Db.lv jau informēja, ka Krievijas valstpiederīgais D. Zernovs šā gada janvāra beigās pametis arī ar a/s Valmieras piens saistītā uzņēmuma Rīgas Piena kombināts valdi.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.