Pārsteigumu par aktīvo uzņēmējdarbību Latvijas laukos pauduši 15 dažādu ārvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu pārstāvji, kas apmeklēja Talsu novadu.

Ārvalstu delegācijas sastāvā bija dažādu nozaru, uzņēmumu un valstu pārstāvji, tostarp Kanādas un Nīderlandes vēstniecību pārstāvji, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kameru vadītāji, juridisko firmu, banku, kā arī loģistikas, atkritumu apsaimniekošanas un citu uzņēmējdarbības nozaru vadošie pārstāvji, informē Talsu Komersantu klubs.

Viesi izteikuši vēlmi apskatīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar netradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem un ražo specifisku produkciju. Apskatei tika piedāvāta SIA Brabantia Latvia, kas ir Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs.

Viesus pārsteiguši arī kvalitatīvie Talsu novada ēdināšanas uzņēmumi. Pusdienas Strazdes pagasta kafejnīcā Serpentīns viesi pielīdzinājuši Rīgas smalkāko restorānu ēdieniem, kas atšķiras tikai cenu ziņā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Sapņiem, ka ar Krievijas enerģētiskās varas solījumiem Turcijai izdosies grozīt Eiropas līdzšinējo attieksmi, pagaidām nav pamata

Decembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Turciju un darīja zināmu, ka šai valstij turpmāk varētu būt daudz svarīgāka loma Eiropas enerģētikā nekā līdz šim. Konkrēti tas nozīmēja to, ka Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vada projekta, saukta par Dienvidu straumi, apturēšanu uz Dienvideiropu, bet arī par to, ka šī Krievijas energokompānija vispār vairs negrasās Eiropā būvēt gāzes vadus. Ja eiropiešiem vajagot gāzi, tad lai runājot par to ar jauno tranzītvalsti Turciju. Turki, protams, laiku lieki netērēja un vēl pirms Ziemassvētkiem ielūdza vizītē ES žurnālistus, starp kuriem biju arī es, lai paziņotu savas vēlmes un pozīcijas, tādējādi mēģinot kārtis sajaukt no jauna.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Valdība slepenā sēdē nolēmusi lūgt aviosabiedrības airBaltic auditorus pasteigties ar savu ziņojumu iesniegšanu.

Viņiem lūgts saīsināt termiņu no sākotnēji noteiktā 4.jūlija līdz Pirmsjāņu dienām, raksta Diena. Piebilstot, ka nav izslēgts, ka vienīgais, ko valsts ar airBaltic varēs iesākt, ir pārdot sev piederošās akcijas (52,6%), jo ieguldījumiem valstij šobrīd nav naudas.

Interesi par uzņēmumu izrādījusi Ķīnas lielākā privātā aviokompānija Hainan Airlines, arī B.Fliks minējis, ka būtu gatavs izmantot savas pirmpirkuma tiesības.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis uz jautājumu, cik nopietni vērtējama Ķīnas aviosabiedrības Hainan Airlines interese par airBaltic iegādi, un vai audits netiek veikts, lai sagatavotu airBaltic valsts kapitāldaļas pārdošanai, atbildēja noliedzoši. «Pilnīgi noteikti nē. Turklāt interesi par airBaltic izrāda ne tikai ķīnieši, interesējas arī vācieši, turki un amerikāņi. Šī interese ir saprotama, jo airBaltic izveidotais lidojumu tīkls paver plašas iespējas,» sacīja U.Augulis.

Pašlaik neviens no lielajiem ceļojumu organizētājiem Latvijā nenodrošina čārterreisus uz Kipras Republiku, informē laikraksts Neatkarīgā.

Tas norāda, ka vēl pirms dažiem mēnešiem tūrisma operators Novatours prezentēja savus vasaras ceļojumus, starp kuriem bija atrodami arī piedāvājumi atpūtai Kiprā. Taču tagad šo piedāvājumu vairs neesot.

Operatora Novatours pārdošanas direktors Enriko Ružickis Neatkarīgajai teicis, ka ceļojumu programma uz Kipru ir slēgta, taču šim lēmumam neesot nekāda sakara ar ekonomiskajām problēmām. Proti, ceļojumu iepriekšpārdošanā visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – pieprasījums pēc atpūtas Kiprā bijis tik niecīgs, ka operators izlēmis programmu slēgt. Līdz ar to čārterreisu no Rīgas uz krīzes skarto valsti nebūs.

Latvijas liellopus izsolēs aizvien aktīvāk iepērk turki, par ko liecina pirmā Baltijas liellopu izsoļu nama darbības rezultāti. Pirms gada aktīvu darbību sākušais SIA Baltic Beef cattle auction (Baltijas liellopu izsoļu nams) šogad paplašinājis savu darbību, izvēršoties kaimiņvalstī Lietuvā, kur septembra vidū plānotas pirmās liellopu izsoles.

Kompānijas dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Ādams Db pastāstīja, ka solis Lietuvas virzienā sperts, lai nodrošinātu lielāku klientu piesaisti un nodrošinātu vajadzīgos apjomus. Latvija pagaidām esot pārāk maza lielajā liellopu tirgū, tāpēc bijis jādomā par paplašināšanos.

Taujāts par līdzšinējo pieredzi izsoļu rīkošanā, K. Ādams stāsta, ka gājis labi un nevarot sūdzēties. Ja izsoļu nama darbības sākumā izdevies vienā reizē realizēt līdz 100 liellopiem, tad vēlāk apjoms pieaudzis līdz 150, savukārt paplašināto telpu kapacitāte būs ap 350 liellopu. Gada laikā mainījusies arī iepircēju ģeogrāfija – sākumā pašmāju liellopus pirkuši partneri no Vācijas, Holandes, Nīderlandes, tad šobrīd vērojama liela Turcijas pārstāvju aktivitāte. To varot skaidrot ar Turcijas valdības aktivitāti, kas vēlas veicināt vietējās lauksaimniecības attīstību, nodrošinot attiecīgu finansējumu. Tieši Turcijas pārstāvju aktīvās darbības dēļ cenas ir pieaugušas, bet problēma esot tā, ka «viņi tirgu apgriezuši ar kājām gaisā un daudz neskatās uz liellopu kvalitāti». K. Ādams cer, ka tas nebūs ilglaicīgi un to saprotot arī vietējie saimnieki, kas iegulda kvalitatīvu ganāmpulku attīstībā. Kā liecina izsoļu nama rezultāti, ja pērn rudenī bullīšu līdz viena gada vecumam svarā no 250 – 300 kg cena svārstījās ap 1.20 – 1.33 Ls/kg, tad šogad februārī un martā tā jau būtiski pārsniegusi 2 Ls/kg. Tiesa, pēdējos divos mēnešos tā atkal nedaudz sarukusi.

Konteinervilciens Zubr no Latvijas līdz Turcijai ir iespējams; jāsabalansē valstu intereses.

Šobrīd konteinerpārvadājumi no Turcijas ar prāmi pāri Melnajai jūrai uz Ukrainas ostām Odesu vai Iļjičevsku un tad tālāk pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Latvijas ostām, lai kravas ar prāmi nogādātu Skandināvijā, ir vairs ne tikai vēlmju domāšana, bet reāls projekts, DB norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Turki ir gatavi vest savas preces šādā veidā, izmantojot konteinervilcienu Zubr, Turcijā notiekošajā 11. Transporta, jūras lietu un komunikācijas forumā apstiprinājis Turcijas transporta, jūrlietu un komunikāciju ministrs Binali Jildirims. Turku kravu pārvadātāji būs ieguvēji, jo no Latvijas varēs 24 stundu laikā piegādāt kravas Baltijas valstīs, Helsinkos, Stokholmā, Varšavā, Minskā un Maskavā, kā arī 48 stundu laikā jebkurā vietā Ziemeļeiropā, norāda K. Ozoliņš.

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Piecu sešu gadu laikā grib dubultot kravu apgrozījumu; turki pārsniedz plānoto un grib lidot biežāk

To seminārā Latvijas eksportētājiem norādīja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājas padomnieks Artūrs Kokars. Pēc viņa teiktā Dienas Biznesam, lidosta ir saņēmusi ziemas lidojumu sarakstu, un tas ir apstiprinājums, ka turku avioreisi tiks turpināti un Turkish Cargo (TC) Rīgā ir uz palikšanu. DB jau rakstījis, ka jūlija sākumā TC uzsāka regulārus kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu divas reizes nedēļā ar Airbus 330-200F, kas var uzņemt līdz 68 t kravas. Tādējādi ar ātrāku piekļuvi TC maršrutu tīklam Baltijas valstu komersantiem ir pieejami ātri savienojumi uz Tālajiem Austrumiem, Āfriku, Tuvajiem Austrumiem, kā arī uz Uzbekistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu un Turkmenistānu.

Turcijas būvniecības uzņēmumi iekarojuši Tuvo Austrumu, Centrālāzijas un Āfrikas tirgus, šādi veicinot Turcijas kopējo izaugsmi un padarot valsti par reģiona mēroga brokeri, vēsta Associated Press.

Islāmiskā Turcijas valdība jūtas neapmierināta ar lēno virzību dalībai Eiropas Savienībā, tādēļ tā, izmantojot savu politisko ietekmi un ekonomisko varenību, darbību izvērsusi jaunattīstības valstīs. Galvenokārt tās ir islāma un bijušās Padomju Savienības valstis, kā arī liela daļa Āfrikas.

Lai gan šobrīd turku celtnieki nekonkurē ar Eiropu, ASV, Ķīnu un Japānu, tomēr dažādu Turcijas ārzemju projektu vērtība no 596,71 miljoniem eiro 2000. gadā sasniegusi 18,57 miljardus eiro 2008. gadā. Pagājušajā gadā, globālās finanšu krīzes ietekmē, projektu kopējā vērtība nokritās līdz 15,7 miljardiem eiro.

Šobrīd Turcijas valdība cer palielināt starptautisko līgumu kopējo vērtību līdz 39,3 miljardiem eiro 2015. gadā.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

Aizvadītā gada beigās Vācijā dzīvoja vairāk nekā septiņi miljoni ārzemnieku, kas veidojis astoņu procentus no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, aplēsis federālais statistikas birojs.

Salīdzinājumā ar gadu iepriekš imigrācija Vācijā pērn palielinājusies par 282,8 tūkstošiem cilvēku, kas bijis lielākais kāpums pēdējo divdesmit gadu laikā. Lielākā daļa (80%) no šiem cilvēkiem nākuši no tādām valstīm kā Polija, Rumānija, Grieķija, Spānija un Itālija.

Tā, piemēram, poļu skaits Vācijā gada laikā palielinājies par 13,6%, grieķu – par 5,1% un spāņu – par 9,1%. Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda uzskatu, ka Vācijai nepieciešami prasmīgi strādnieki no citām Eiropas Savienības valstīm. Tāpat Vācija saņēmusi arī kritiku, ka prasmīgi izmanto augsto bezdarba līmeni Eiropā, lai pievilinātu strādniekus no citām valstīm.

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

Saskaņā ar sociālās vietnes Badoo lietotāju domām, pasaules «stilīgākā» nācija ir amerikāņi, vēsta Reuters.

Sociālā vietne lika 30 tūkstošiem cilvēku no 15 pasaules valstīm, nosaukt viņuprāt zemeslodes «stilīgāko» nāciju.

Pēc vietnes lietotāju domām, amerikāņiem ir pats «stilīgākais» prezidents, «stilīgākie» dziedātāji (Snoop Dog un Lady Gaga), aktieri (Džonijs Deps), režisori (Kventins Tarantīno) un «stilīgākie» tehnoloģiju jomu pārstāvji (Stīvs Džobss).

Amerikāņi arī ir daudz ieguldījuši dažādās «stilīgās» jomās, kā, piemēram, interneta tehnoloģijās, mūzikā un kino.

Otra «stilīgākā» pasaules nācija apdzīvo Brazīliju, trešie ir spāņi, ceturtie – itāļi un piektie - franči.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Farmācijas uzņēmumam Olainfarm pavērusies iespēja strādāt Turcijas tirgū un tas zināmā mērā noticis, pateicoties bijušajam Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

«Mūsu eksprezidents Andris Bērziņš pērn vasarā divas reizes runāja ar Turcijas prezidentu Redžepu [Tajipu] Erdoanu, lai turki pie mums uz ražošanu atsūta savu komisiju, kas pārbaudīs ražošanas prakses atbilstību pienācīgajām normām. Un tajā brīdī es stāvēju blakus,» sacīja Olainfarm vadītājs.

«Tas nostrādāja - pie mums atsūtīja inspekciju, un, lai tas būtu ātri, mūs nolika priekšā rindā, kurā ir tūkstošiem uzņēmumu, kas gaida tādu pašu pārbaudi,» norādīja Maligins.

Tas varēja notikt, arī pateicoties politiskajam resursam, piebilda uzņēmējs, atgādinot, ka Latvija vienmēr atbalstījusi Turciju tās ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Neveiksmīgs militārais apvērsums ir laba ziņa, kuras turpinājums sāk izvērsties murgaini

Kad nu pret Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdību vērstā neveiksmīgā puča putekļi sāk nosēsties, varētu pavilkt svītru zem notikušā. Diemžēl izskatās, ka pašam virsroku guvušajam nav vēlēšanās šos pīšļus nokratīt, bet gan pa tiem pavāļāties un paputināties vēl.

Pirmām kārtām caurkritušais apvērsums ir laba ziņa, jo tas ir pirmais no pieciem kopš 1960. gada Turcijā notikušajiem apvērsumiem, kas militāristiem nav izdevies. Var pabrīnīties par sazvērnieku slikto sagatavotību tādam pasākumam un iespaidīgo pārrēķināšanos par «piemērotāko brīdi». Apvērsumā bija iesaistīta samērā neliela bruņoto spēku daļa, kas rīkojās ne īpaši mērķtiecīgi. Tika pārtverta, bet tad palaista vaļā prezidenta lidmašīna, viņam steigšus atgriežoties no atvaļinājuma piekrastē, lai pārņemtu pasprukušos varas grožus. Sakaru kanāli netika pienācīgi bloķēti. Nenotika dumpinieku pārliecinoša vēršanās pie tautas, bet tā vietā tika atklāta pat aviācijas uguns pret civilistiem.