Krāpniecības mēģinājumu Latvijā izdevies apturēt ar Skotijas (Lielbritānijas) tiesas lēmumu, pret krāpniekiem cels prasības tiesā
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Gulams Mohammads Gulami, kurš tika vainots viesnīcas Royal Square Hotel&Suites prettiesiskā pārņemšanā, bet tagad pēc teju 2,5 gadu ilgām tiesvedībām gan Lielbritānijas, gan Latvijas tiesā pierādījis savas tiesības rīkoties ar minēto mantu. Viņaprāt, tas viss varēja nenotikt, ja vien valsts iestādes kritiski izvērtētu iesniegumus un pārbaudītu to iesniedzēju pilnvaras.
Kāda ir pašreizējā situācija?
Pašlaik visa netīrā jezga ap mani ar Administratīvās apgabaltiesas 17. marta lēmumu ir beigusies. Tā varēja beigties vēl ātrāk, jo Skotijas tiesas lēmums praktiski par šo pašu jautājumu bija jau 2014. gada 8. jūlijā un tā tulkojums jau Latvijas tiesu instancēm bija pieejams pagājušajā rudenī, bet tiesvedība ar dažādiem ieganstiem tika novilcināta. Gan Skotijas, gan Latvijas tiesa ir atzinusi manas tiesības – pilnvaru no Skotijā reģistrētās Brook Organisation L.P – pēc noteikta uzdevuma rīkoties ar SIA 555 Brand Hotel un iecelt tajā valdi utt. Tā kā šī jezga, kurā mani vainoja ļoti nopietnā noziegumā – reiderismā –, ir prasījusi gan finansiālus tēriņus, gan morālus kaitējumu, tad pret šīs netīrās kampaņas organizatoriem un izpildītājiem vērsīšos tiesā ar prasību. Protams, pretējā puse savus pilnvarojuma līgumus ir noslēgusi ļoti tālredzīgi, lai pret viņiem kā pilnvarotām personām būtu grūti vērsties, ja vien neizdodas pierādīt šī pilnvarojama faktisko neesamību. Tomēr, neraugoties uz to, prasība tiesā tiks iesniegta un, ja arī nevarēšu piedzīt šajā laikā nodarītos zaudējumus mantiskā formā, tad tik un tā vēlēšos morālo gandarījumu, kaut vai viena eiro apmērā. Svarīgākais ir nevis nauda, bet gan pats fakts, gluži kā A. Lembergam, kurš uzvarēja tiesā tā dēvētajā Grinberga lietā, kura radās muļķīgas bijušā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa rīcības rezultātā.
Kā tad valsts varēja no šīs jezgas izvairīties?
XXI gadsimts ir elektronikas laikmets, tas nozīmē, ka visas valsts iestādes un arī tiesas var ieskatīties zemesgrāmatā, Lursoft datu bāzē un atrast to, kas man un manai ģimenei pieder – nekustamie īpašumi, uzņēmumi. Šaubu gadījumā Latvijas iestādes varēja izprasīt no Lielbritānijas (Skotijas) visus ar Brook Organisation L.P saistītos dokumentus, kā arī pilnvarojumus un redzēt, kam, kādi un uz cik ilgu laiku ir pilnvarojumi rīkoties šīs kompānijas vārdā. Tas aizņemtu dažas nedēļas, varbūt mēnesi, bet ne jau teju 2,5 gadus. Šis gadījums var būt arī precedents, lai turpmāk valsts iestādes, pieņemot kādu pilnvarotu personu iesniegumus, tomēr pārbaudītu, vai tas, kurš izsniedz attiecīgu pilnvarojumu, vispār tādu drīkst izsniegt. Viena lieta, ja fiziska persona pilnvaro konkrētu cilvēku pārstāvēt viņa intereses tiesā, bet pavisam kas cits, ja personai, kura pilnvaro aizstāvjus, nemaz nav tādu pilnvaru pārstāvēt konkrētu uzņēmumu. Kā to saprast?! Vienkārši! Vai tad valsts iestādes un tiesas pieņems iesniegumu, piemēram, no Jāņa, kurš uzdosies par kāda uzņēmuma līdzīpašnieka pārstāvi, kaut arī nekad konkrētajam uzņēmumam nekad tāds līdzīpašnieks nav bijis un līdz ar to attiecīgais pilnvarojums nevar būt spēkā. Pārsteidzoši, ka arī Valsts kancelejas ierēdņi savulaik pasteidzās publiski apgalvot, ka esmu prettiesiski sagrābis viesnīcu Vecrīgā bez jebkāda tiesas sprieduma. Ja politiskajai vadībai būs gribēšana, tad šis gadījums būs precedents, lai mainītu ne tikai iekšējo attieksmi pret jebkuru iesniegumu, bet arī paraudzītos uz normatīvo aktu izmaiņām, lai vairāk nenāktos tiesām un vairākām valsts iestādēm faktiski 2,5 gadus strādāt ar rezultātu nulle.
Visu interviju Taisnība triumfē, bet rūgtums paliek lasiet 13. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.