Jaunākais izdevums

Krāpniecības mēģinājumu Latvijā izdevies apturēt ar Skotijas (Lielbritānijas) tiesas lēmumu, pret krāpniekiem cels prasības tiesā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Gulams Mohammads Gulami, kurš tika vainots viesnīcas Royal Square Hotel&Suites prettiesiskā pārņemšanā, bet tagad pēc teju 2,5 gadu ilgām tiesvedībām gan Lielbritānijas, gan Latvijas tiesā pierādījis savas tiesības rīkoties ar minēto mantu. Viņaprāt, tas viss varēja nenotikt, ja vien valsts iestādes kritiski izvērtētu iesniegumus un pārbaudītu to iesniedzēju pilnvaras.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik visa netīrā jezga ap mani ar Administratīvās apgabaltiesas 17. marta lēmumu ir beigusies. Tā varēja beigties vēl ātrāk, jo Skotijas tiesas lēmums praktiski par šo pašu jautājumu bija jau 2014. gada 8. jūlijā un tā tulkojums jau Latvijas tiesu instancēm bija pieejams pagājušajā rudenī, bet tiesvedība ar dažādiem ieganstiem tika novilcināta. Gan Skotijas, gan Latvijas tiesa ir atzinusi manas tiesības – pilnvaru no Skotijā reģistrētās Brook Organisation L.P – pēc noteikta uzdevuma rīkoties ar SIA 555 Brand Hotel un iecelt tajā valdi utt. Tā kā šī jezga, kurā mani vainoja ļoti nopietnā noziegumā – reiderismā –, ir prasījusi gan finansiālus tēriņus, gan morālus kaitējumu, tad pret šīs netīrās kampaņas organizatoriem un izpildītājiem vērsīšos tiesā ar prasību. Protams, pretējā puse savus pilnvarojuma līgumus ir noslēgusi ļoti tālredzīgi, lai pret viņiem kā pilnvarotām personām būtu grūti vērsties, ja vien neizdodas pierādīt šī pilnvarojama faktisko neesamību. Tomēr, neraugoties uz to, prasība tiesā tiks iesniegta un, ja arī nevarēšu piedzīt šajā laikā nodarītos zaudējumus mantiskā formā, tad tik un tā vēlēšos morālo gandarījumu, kaut vai viena eiro apmērā. Svarīgākais ir nevis nauda, bet gan pats fakts, gluži kā A. Lembergam, kurš uzvarēja tiesā tā dēvētajā Grinberga lietā, kura radās muļķīgas bijušā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa rīcības rezultātā.

Kā tad valsts varēja no šīs jezgas izvairīties?

XXI gadsimts ir elektronikas laikmets, tas nozīmē, ka visas valsts iestādes un arī tiesas var ieskatīties zemesgrāmatā, Lursoft datu bāzē un atrast to, kas man un manai ģimenei pieder – nekustamie īpašumi, uzņēmumi. Šaubu gadījumā Latvijas iestādes varēja izprasīt no Lielbritānijas (Skotijas) visus ar Brook Organisation L.P saistītos dokumentus, kā arī pilnvarojumus un redzēt, kam, kādi un uz cik ilgu laiku ir pilnvarojumi rīkoties šīs kompānijas vārdā. Tas aizņemtu dažas nedēļas, varbūt mēnesi, bet ne jau teju 2,5 gadus. Šis gadījums var būt arī precedents, lai turpmāk valsts iestādes, pieņemot kādu pilnvarotu personu iesniegumus, tomēr pārbaudītu, vai tas, kurš izsniedz attiecīgu pilnvarojumu, vispār tādu drīkst izsniegt. Viena lieta, ja fiziska persona pilnvaro konkrētu cilvēku pārstāvēt viņa intereses tiesā, bet pavisam kas cits, ja personai, kura pilnvaro aizstāvjus, nemaz nav tādu pilnvaru pārstāvēt konkrētu uzņēmumu. Kā to saprast?! Vienkārši! Vai tad valsts iestādes un tiesas pieņems iesniegumu, piemēram, no Jāņa, kurš uzdosies par kāda uzņēmuma līdzīpašnieka pārstāvi, kaut arī nekad konkrētajam uzņēmumam nekad tāds līdzīpašnieks nav bijis un līdz ar to attiecīgais pilnvarojums nevar būt spēkā. Pārsteidzoši, ka arī Valsts kancelejas ierēdņi savulaik pasteidzās publiski apgalvot, ka esmu prettiesiski sagrābis viesnīcu Vecrīgā bez jebkāda tiesas sprieduma. Ja politiskajai vadībai būs gribēšana, tad šis gadījums būs precedents, lai mainītu ne tikai iekšējo attieksmi pret jebkuru iesniegumu, bet arī paraudzītos uz normatīvo aktu izmaiņām, lai vairāk nenāktos tiesām un vairākām valsts iestādēm faktiski 2,5 gadus strādāt ar rezultātu nulle.

Visu interviju Taisnība triumfē, bet rūgtums paliek lasiet 13. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs,07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sumina lielākos

Līva Melbārzde,05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā lielākais nodokļu maksātājs triumfē Statoil Fuel & Retail Latvia, uzņēmēji novēl valdībai neaizmirst arī citus sektorus , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem pašiem dziedot un spēlējot, pēdējā aprīļa dienā tika apsveikti 2014. gada lielākie nodokļu maksātāji. Kā norādīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, šī diena izvēlēta svinīgās noskaņas dēļ, ko rada gan tuvie valsts svētki, gan tāpēc, ka 30. aprīlis daudziem uzņēmumiem ir pēdējā diena, kad jāiesniedz iepriekšējā gada pārskats. Turklāt 30. aprīlis ir īpaša diena arī pašam VID, jo pirms gada šajā datumā VID oficiāli pārvācās uz jaunajām telpām Mežaparkā, Talejas ielā 1.

Degviela dominē

Visvairāk apbalvojumu par 2014. gadā samaksātajiem nodokļiem saņēma degvielas tirgotājs SIA Statoil Fuel & Retail Latvia. Tas tika cildināts gan kā lielākais pērnā gada akcīzes nodokļa maksātājs, gan kā lielākais Rīgas un Rīgas reģiona nodokļu maksātājs, gan kā lielākais nodokļu maksātājs valstī kopumā. Jau ziņots, ka Statoil Fuel & Retail pērn nodokļos samaksājis 198,2 miljonus eiro. Kā lielākais algas nodokļu maksātājs tika atzīts SIA Rimi Latvia, bet kā lielākais uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs tika apbalvota a/s ABLV. «Mēs šodien redzam, ka lielākie nodokļu maksātāji pārsvarā ir degvielas tirgotāji. Es no tā secinu, ka vai nu bankas Latvijā ir par maz, vai degvielas tirgotāji - par daudz,» saņemot balvu, sacīja ABLV padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, iesakot valdībai vairāk padomāt par pakalpojumu sektora attīstību. Arī kā lielākais PVN maksātājs tika atzīts degvielas tirgotājs - SIA Orlen Latvija, bet kā lielākais eksportētājs uz trešajām valstīm balvu saņēma a/s Olainfarm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīnziņu asociācija vērsusies pie valdības ar lūgumu Pasaules čempionam vīnzinībās Raimondam Tomsonam piešķirt naudas balvu par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu valsts popularizēšanā.

Jau vēstīts, ka par Vīnziņu olimpisko spēļu jeb reizi trijos gados Association de la Sommellerie Internationale (ASI) rīkotā pasaules someljēru čempionāta uzvarētāju kļuvis R.Tomsons. Čempionātā, kurā ierasti dominē gastronomijas lielvalstis ar izkoptu restorānu un vīna baudīšanas kultūru un vēsturi, Baltijas valstu pārstāvis triumfē pirmoreiz.

Latvijas vīnziņu asociācija ir pārliecināta, ka Tomsona vēsturiskais panākums viesmīlības, vīna un restorānu nozares attīstībai dos nozīmīgu grūdienu, Latviju uz visiem laikiem iezīmējot pasaules vīna kartē.

“Raimonda Tomsona vēsturiskā uzvara Latviju pilnīgi oficiāli ieceļ vīna lielvalstu, kā, piemēram, Francijas, Itālijas, Spānijas un Skandināvijas valstu, kas ierasti dominē vīnziņu čempionātos un mišelina ceļvežos, statusā. Esam pārliecināti, ka pasaules čempiona tituls Latvijas viesmīlības un vīnzinības nozarei var dot vēl nozīmīgāku attīstības grūdienu, kā rudenī ilgi gaidītās Michelin zvaigznes. Jau tagad ar asociācijas kolēģiem strādājam, lai, piemēram, nākotnē Pasaules vīnziņu čempionāts norisinātos Latvijā!,” norāda Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas īstenotās zaļo tehnoloģiju akcelerācijas programmas «Climate-KIC Accelerator Latvia» otrā uzsaukuma finālā triumfē jaunuzņēmums «InLable», informē RTU.

Līdz 13. janvārim iespējams pieteikties dalībai nākamajā akceleratora uzsaukumā un iegūt iespēju prezentēt savu biznesa ideju ES un finansējumu līdz pat 25 tūkst. eiro.

«Climate-KIC Accelerator Latvia» otrā uzsaukuma finālā septiņas komandas prezentēja savus uzņēmumus investoriem un interesentiem starptautiskajā tehnoloģiju un dzīvesstila festivālā «Digital Freedom Festival». Par uzvarētāju atzītais «InLable» izstrādājis risinājumu, kas nodrošina zīmolu īpašniekus un ražotājus ar neviltojamu preču marķējumu, to vienkāršu izsekošanu un uzticamu autentifikāciju. To var izmantot gan efektīvākai iekšējo ražošanas procesu, gan piegādes ķēžu kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

Sandris Točs, speciāli DB,25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir "iebraukusi otrā grāvī" un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Pat ja tā būtu taisnība, kāda ir mūsu izvēle? Vai tiešām mēs vēlamies savu ekonomiku balstīt uz noziedzīgu naudu? Vai tiešām to mēs redzam kā savu nākotni? Bet jebkurā gadījumā tā nav taisnība," apgalvoja Znotiņa.

Viņa sacīja, ka grib redzēt, kas stāv aiz tām baumām vai apgalvojumiem, ka pārlieku stingrās finanšu plūsmu kontroles dēļ Latvijā neienāk investīcijas. FID vadītāja atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, ka kopš 2017.gada tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis par diviem miljardiem eiro, kas viņas vērtējumā ir "ļoti nopietns un ievērojams pieaugums".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens nebrīnās, ja skolēni mācās kopā, pilda mājas darbus, palīdz viens otram. Mazākajās klasēs tas tiek darīts, jo bērni nereti pēcpusdienu pavada pagarinātajās grupās, bet vēlākajās klasēs - jo tas ir jautrāk un saistošāk. Tomēr arī pieaugušie nereti izvēlas mācīties kopā un atzīst, ka tam ir vairākas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var iznākt stāvēt uzgaidāmajā telpā un vākt skaidru naudu ceļojuma turpināšanai, bet pēc tam skaidroties ar klientiem.

Tieši šādā situācijā nokļuva SIA Balti Group, kas organizēja tūrisma braucienu uz Ķīnu šā gada martā. 20 gadu laikā līdzīgos braucienos maksājumu pārpratumu neesot bijis, apgalvo uzņēmumā, bet šobrīd vienas kļūmes dēļ daļa braucēju vēl aizvien gaida līdzekļus, kurus skaidrā naudā bija spiesti samaksāt Ķīnas tūrisma operatoriem, lai patīkama izklaide Ķīnā nepārvērstos par murgu uzgaidāmajā zālē.

Brauciena stāsts

Balti Group piedāvā ceļojumus labiem žurnāla Baltijas koks klientiem vai sadarbības partneriem, un šāda braukāšana uz ārzemēm sākusies jau pirms 20 gadiem, Dienas Biznesam apliecināja gan braucēji, gan žurnāla redaktore Dzidra Smiltēna. Uzņēmums nespecializējas tūrisma braucienu organizēšanā, bet drīzāk realizē ar pamatbiznesu saistītu izklaidi saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa amatā apstiprināta uz otru termiņu.

Fragments no DB intervijas:

Valsts kontrole cēla apsūdzības Rīgas Brīvostas amatpersonām, tiesa janvāra sākumā tās attaisnoja. Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs šajā sakarībā norādīja, ka VK darbiniekiem ir šaura profesionalitāte. Tiesa savukārt norādīja, ka nav gūti pieteikami pierādījumi. Vai, jūsuprāt, tas kaut kā iezīmē VK darba trūkumus?

Tādas pilnīgi skaidras atbildes man nav. Tad būtu jāredz detalizētais pamatojums no tiesas. Es nevaru īsti komentēt, kāpēc tā notika, jo normatīvā akta pārkāpumus konstatēja ne tikai Valsts kontrole. Policija, pētot materiālus, nonāca tieši pie tiem pašiem secinājumiem, arī prokuratūra lēma, ka šis materiāls ir jāiesniedz tiesā. Ir vēl viena niase, kas jāņem vērā. Bieži vien, skatoties tiesas nolēmumus, mēs redzam to, ka pārkāpums ir konstatēts, bet, kā zināms, pie kriminālatbildības sauc tad, ja tiek konstētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Iespējams, ka tiesa konstatēja pārkāpumu, bet neuzskatīja, ka tas būtu krimināli sodāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Amber Distribution Latvia izpilddirektoru Pāvelu Fiļipovu

Lelde Petrāne,09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild alkoholisko dzērienu importētājas un izplatītājas SIA Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs. «Mēs esam vienīgais uzņēmums, kas mazumtirgotājiem vietējā tirgū izplata AS Latvijas balzams ražoto produkciju un lielākais alkoholisko dzērienu importētājs Latvijā. Mūsu atbildības joma ir arī Latvijas balzama ražoto produktu mārketings. Amber Distribution Latvia ir daļa no Baltijā lielākās alkoholisko dzērienu holdingkompānijas Amber Beverage Group,» stāsta P. Fiļipovs.

Kā un kad radās Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Mēs esam daļa no Amber Beverage Group, kas tika izveidota 2014.gadā. Šajā holdingkompānijā ietilpst tādi uzņēmumi kā alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, mazumtirgotāji - SIA Bravo jeb LB veikali Latvijā un Bravo Alco Lietuvā, loģistikas uzņēmums Amber Logistics, kā arī dzērienu izplatītāji Bennet Distributors Lietuvā un Amber Distribution Estonia Igaunijā. Uzņēmuma nosaukums balstās uz vārdu «dzintars», kas ir vietējais dārgakmens ar senu vēsturi un tirdzniecības tradīcijām, ar ko var lepoties visas Baltijas tautas. Ar to simboliski – gan logo, gan nosaukuma ziņā - saistīts grupas nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas likumā liek pārdomāt, vai turpināt darboties

Ilze Šķietniece, speciāli DB,14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā

Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.

Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kāpēc Andris Vilcmeiers izvēlējās pāriet darbā uz Maximu?

Kristīne Stepiņa,02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamentārieša rūgtums par neiekļūšanu 13. Saeimā ir pamanīts sociālajā tīklā Facebook. A. Mamikins ar 1. kārtas numuru startēja Rīgas vēlēšanu apgabalā no Latvijas Krievu savienības , taču saraksts nav pārvarējis 5% barjeru. Eiroparlamentārietis sociālajā tīklā Facebook pēc neveiksmes ierakstījis, ka pamet politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru