Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā
Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.
Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»
Ar laiku darbība kļuva plašāka – Komunāltehnika Z nodarbojās arī ar transporta pakalpojumiem, būvniecību, remontdarbiem. Pēdējos gados uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tieši kravu pārvadājumu un tehnikas pakalpojumu sniegšana.
«Turamies stabili. Paēduši esam, un uz maizes desu arī varam uzlikt,» pasmaida Z. Alksnis. Viņš uzskata, ka ir svarīgi darboties dažādos virzienos, lai brīdī, kad grūtāk iet vienā jomā, citā gūtu atspaidu.
Tāpat kā ik gadu, arī šogad līdz ar sniegu un ledu uz Latvijas ceļiem un ielām nokūst arī asfalts. «Nodokļus maksājam, bet ceļu kā nav, tā nav. Vakar, braucot ārā no Rīgas pa Jūrmalas gatvi, bija bedre pie bedres, spēj tikai izvairīties! Riepas var sasist gan vieglajai, gan kravas mašīnai,» sašutis Z. Alksnis. Tieši tādēļ arī rūgtums par kārtējo jauno maksājumu transporta vienībām. No šā gada vinjete – 11 eiro dienā –, pārvietojoties pa A kategorijas ceļiem, jāmaksā ne tikai kravas transportam, bet arī ceļamkrāniem un pacēlājiem. Gadā vienai kravas mašīnai tā izmaksā aptuveni 900 eiro. Lietuvā un Igaunijā šis maksājums dienā ir tikpat liels, taču Skandināvijā, kur ceļi daudz labāki, – mazāks. Slovākijā vinjete maksā 11 eiro nedēļā.
Ceļa stāvokļa un uzlikto ātruma ierobežojumu dēļ vairs nav iespējams vienā darba dienā aizbraukt no Liepājas uz Rīgu, uzkraut kravu, atbraukt atpakaļ un izkraut. «Kravas mašīna drīkst braukt ar astoņdesmit kilometriem stundā, bet tagad jau vidējais ātrums iznāk piecdesmit kilometri. Agrāko trīs stundu laikā tagad uz Rīgu brauc četras stundas,» stāsta Z. Alksnis.
Arī grants ceļu stāvoklis aizvien pasliktinās. Pavasarī daudzviet uzlikts svara ierobežojums – septiņas tonnas. Lai izpildītu pasūtījumu, bieži vien nākas risināt sarunas vietējā pašvaldībā. Atļauju gan ne vienmēr izdodas saņemt. «Zemniekam minerālmēslu krava jāved, bet nevari to izdarīt,» uz grūtībām norāda Z. Alksnis. Vienīgais risinājums ir gaidīt labāku laiku.
Visu rakstu Izmaiņas likumā liek pārdomāt, vai turpināt darboties lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
