Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Teju vai gadu solītās nodokļu reformas vietā ir atsevišķi kosmētiski, dekoratīvi grozījumi nodokļu likumos, vienlaikus 2024. gadā daudzi uzņēmumi varēs izjust pārmaiņas nodokļu kontroles procedūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņai esot skumji, ka valstij nav vidēja termiņa nodokļu sistēmas plāna un viss notiek pēdējā brīdī, gluži kā nemitīgi atrastos ārkārtas stāvoklī, kas diemžēl ir izdevīgi tiem, kuri duļķainā ūdenī jūtas labāk, un arīdzan kontrolētājiem ir brīvākas rokas, jo tā var mainīt nosacījumus, kad vien ir tāda vēlme, un par to pat īsti neinformēt nodokļu maksātājus, kurus tas varētu skart.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Dīvaina, jo teju gadu – jau kopš 2022. gada nogales - tiek solīta vērienīga nodokļu reforma, kura tad spēs risināt ne vienu vien sasāpējušu jautājumu, taču Saeimā jau ir iesniegts 2024. gada valsts budžeta projekts un to pavadošo nodokļu normatīvu grozījumu projekti, bet tajā šo nodokļu reformu ieraudzīt nav iespējams. Jā, ir vairākas pozitīvas iniciatīvas. Piemēram, priekšlikums, kad darba devējam nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, tiesa gan, tikai medicīnas pakalpojumu jomā. Protams, lai tā būtu, vajadzēs būt īstenotiem vairākiem kritērijiem, kas nozīmē pamatīgu birokrātiju. Apsveicama ir veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas paaugstināšana no pašreizējiem 426,86 eiro līdz 750 eiro. Bet tas arī lielos vilcienos viss. Radikālu nodokļu pārmaiņu 2024. gada sākumā nebūs, dārgāki kļūs tikai alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, tiks paaugstināta minimālā alga no pašreizējiem 620 eiro līdz 700 eiro, un līdz ar to būs arī augstāks minimālais VSAOI maksājums.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina Finanšu ministrijai (FM) izvirzītais mērķis valdības rīcības plāna projektā.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Jau ziņots, ka decembra sākumā sarunā ar žurnālistiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.

Gaidāmā nodokļu reforma būtiski pasliktinās autoratlīdzību saņēmēju materiālo stāvokli, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja vairāki opozīcijas deputāti.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, kā gaidāmā reforma ietekmēs autoratlīdzību saņēmējus, īpašu vērību pievēršot tam, vai summa, ko iedzīvotāji, kas strādā šajā nodokļu režīmā, saņems "uz rokas".

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne, skaidrojot gaidāmās izmaiņas uz 100 eiro lielu autoratlīdzību, netieši atzina, ka neto ienākums, pieaugot sociālajām iemaksām, samazināsies. "Ja pēc esošās sistēmas iedzīvotājs saņems uz rokas 90 eiro, tad otrā gadījumā - 75 eiro," pauda Kaļāne.

Dombrovskis uzsvēra, ka piedāvātais regulējums nostādīs autoratlīdzību saņēmējus materiāli ievērojami sliktākā stāvoklī, savukārt solīto sociālo apdrošināšanu viņi saņems vien tad, kad iestāsies šāds gadījums. Politiķa ieskatā būtu nepieciešams domāt arī par saprātīgāku pārejas periodu.

Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās.

Viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra - iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.

Mākslinieku trūcīgās pensijas

No vienas puses vīrusa radītā situācija parādīja, cik sociāli neaizsargāti ir kultūras nozares pārstāvji. To apliecina arī virkne publikāciju medijos, kurās varam lasīt par sabiedrībā zināmu un iemīļotu mākslinieku trūcīgajām pensijām un nespēju iegādāties nepieciešamos medikamentus. Taču problēmas risināšanai bija nepieciešama pakāpeniska pāreja uz vienotu nodokļu režīmu visiem, kas nestrādā ar darba līgumu, ne tikai kultūras nozarei, turklāt ir aktuāls arī jautājums – vai šīs izmaiņas jāveic gadā, kad kultūras pasākumi gandrīz nenotiek un māksliniekiem ir ļoti ierobežotas peļņas iespējas. Cilvēki šobrīd ir satraukti, valda neziņa par rītdienu un nodokļu reforma tikai vairo stresu.

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Igaunijas un Ungārijas diplomāti nobloķējuši Eiropas Savienības (ES) nodokļu reformu, tādējādi apturot centienus ierobežot bloka dalībvalstu sacensību, pievilinot uzņēmumus ar arvien zemākām peļņas nodokļa likmēm.

Pašreizējais ES nodokļu regulējums tika izstrādāts 1997.gadā, un kopš tā laika nav pielāgots jaunajai situācijai 21.gadsimtā.

Tagad salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta beigām valstis daudz sīvāk konkurē, piedāvājot izdevīgus nosacījumus globālām kompānijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka tā rezultātā ES dalībvalstis gadā zaudē 160 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos.

Par ES nodokļu politiku atbildīgās Rīcības kodeksa grupas sēdes notikušas aiz slēgtām durvīm, bez piezīmēm, tādējādi Eiropas Parlamenta deputātiem ir gūti izvērtēt informāciju un sekot sarunu gaitai.

Pēc gadiem ilgām debatēm dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu noteikumu paketi, kuru kāds politikas konsultants, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturoja kā ne visai ambiciozu, taču vismaz kā "soli uz priekšu".

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Latvijā iecerētā nodokļu politikas reforma ir brāķis, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Krīzes laikā ir jāļauj pašiem cilvēkiem rosīties, pabarot sevi un ģimeni. Nodokļu korekcijas ir jāveic tad, kad ekonomika aug, tad, kad cilvēki jūtas brīvāki, kad viņiem ir kāds lieks resurs," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka šobrīd būtu pamats sagatavot izmaiņas nodokļu politikā, bet tās būtu īstenojamas tikai pēc Covid-19 krīzes, ekonomikai atgriežoties pie izaugsmes.

Rostovskis arī minēja, ka Latvijā izmaiņas nodokļu politikā nebūtu jāskata kopā ar budžetu. "Budžetu apstiprinām, bet par nodokļiem diskutējam atsevišķi," viņš teica.

Tāpat LTRK prezidents uzsvēra, ka nodokļu reforma Latvijā joprojām nav gatava. "Tas ir brāķis," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka ir divi galvenie riski - minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un izmaiņas mazajam biznesam.

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai ir jābūt vienam notopošās valdības deklarācijas un rīcības plāna punktiem, lai turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lai gan Latvija pēdējos gadus ir samazinājusi darbaspēka nodokļu slogu līdz 40,5%, tomēr tas ir augstākais starp Baltijas valstīm un trešais augstākais Ziemeļeiropā, atpaliekot no Zviedrijas un Somijas.

Jāmaina princips, ka nodarbināt Latvijā darbinieku ir dārgi. Jaunās valdības veidotājiem kā vienu no prioritātēm veicamo darbu sarakstā būtu jāizvirza darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas turpināšanu, ko izdevies samazināt pēdējos gados par 2,7 procentpunktiem. Salīdzinājumam Lietuvā nodokļu slogs uz darbinieku ir 37%, bet Igaunijā tas ir 38%. Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņvalstis ir pievilcīgākas investoriem un arī darba ņēmējiem, kas saņem lielāku atalgojumu par darbu. Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka mazāks nodokļu slogs ir pietiekama motivācija arī augstākam vidējam atalgojumam valstī, salīdzinot ar Latviju. Latvija konkurē starptautiski, un darbaspēka izmaksas ir viena no nozīmīgākajām komponentēm, kas būtiski ietekmē arī produkcijas un pakalpojuma izcenojumus.