Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Dominika Štrausa - Kāna (Dominique Strauss-Kahn) advokātiem esot pierādījumi, ka SVF boss laikā, kad it kā uzmācies viesnīcas istabenei, patiesībā atradies restorānā un pusdienojis ar meitu, vēsta Reuters. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka SVF jāvada eiropietim, un uzsvērusi nevainīguma prezumpciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs zinām, ka vidējā termiņā jaunattīstības valstīm būs labs pamats pretendēt uz SVF un Pasaules Bankas priekšsēdētāju amatiem,» preses konferencē sacījusi Merkele. «Bet pašreizējā situācijā ir labi iemesli, lai teiktu, ka Eiropai ir labi kandidāti,» viņa turpinājusi.

Merkele šādus komentārus izteikusi pēc tam, kad viņas pārstāvis Stefens Zeiberts norādījis - Berlīne vēlas, lai gadījumā, ja Štrauss - Kāns atkāpsies no amata, viņa vietā stātos eiropietis. Šāda vēlme esot saistīta ar eirozonas parādu krīzi.

Ja Štrauss - Kāns būs spiests atkāpties no amata, Berlīne savas vēlmes darīšot zināmas starptautiskajiem partneriem.

Izvarošanā apsūdzētais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušais vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns piektdien atbrīvots no cietuma pret drošības naudu viena miljona ASV dolāru apmērā, vēsta BBC.

Štrausam – Kānam noteikts mājas arests un bruņota apsardze, kā arī viņš tiks elektroniski novērots. Tiesa pieņēma šādu lēmumu pēc tam, kad Štrauss – Kāns piekrita nodot ceļošanas dokumentus un apdrošināties par pieciem miljoniem ASV dolāru.

Bijušā SVF vadītāja advokāti norādīja, ka Štrauss – Kāns ir «godīgs un necentīsies aizbēgt».

Jau vēstīts, ka bijušais SVF vadītājs un bijušais Francijas ministrs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, pagājušās nedēļas nogalē tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns cietumā tiek novērots, lai viņš aresta laikā neveiktu pašnāvību, atsaucoties uz oficiālu informāciju vēsta SkyNews.

62 gadus vecais SVF vadītājs šobrīd atrodas Ņujorkas cietumā, tomēr ir maz ticams, ka D. Štrauss-Kāns patiešām varētu mēģināt nodarīt ļaunumu savai veselībai, raksta SkyNews.

SVF priecātos, ja D. Štrauss-Kāns atkāptos no SVF vadītāja amata, tādēļ fonda locekļi mēģinājuši ar viņu sazināties, medijam paziņojis oficiālais avots. Tomēr ne visi 24 SVF valdes locekļi atbalsta D. Štrausa-Kāna atkāpšanos.

SVF runasvīrs noliedza, ka fonds būtu sazinājies ar D. Štrausu-Kānu. «Acīmredzami būtu svarīgi sazināties ar viņu tuvākajā laikā, jo mēs esam informēti par plašajām spekulācijām un runām, kas izplatījušās par SVF vadītāja amatu,» viņš norādīja.

Mentoringā nav tikai sociālais aspekts - šāda atbalsta sniegšana var dot arī peļņu, norāda ilgstoši finanšu jomā strādājušais Muzafars Kāns, kurš patlaban pievērsies mentoringam.

«Man ir veicies, ka mentorings ir padarījis mani turīgu. Tas nav tikai sociālais aspekts. Kad palīdzi audzēt labklājību, arī pats iegūsti - ja vadi cilvēkus un viņu labklājība caur to uzlabojas, viņi to atlīdzina,» stāstīja Kāns.

Kā piemēru viņš minēja Sanfrancisko investoru Vinodu Koslu, kurš pirms daudziem gadiem bija viens no pirmajiem, kas sāka ieguldīt nelielus naudas apjomus daudzās kompānijās. Pērn viņa peļņa no šiem biznesiem bijusi miljards ASV dolāru (0,52 miljardi latu). «Atbalsta sniegšana un mentorings var dot peļņu,» teica mentors.

Kāns vairākus gadus strādājis finanšu sektorā un tad, kad juties komfortabli finansiālā ziņā, pievērsies mentoringam. Viņa izvēlētais biznesa modelis ir pret padomiem, vadību saņemt nelielu daļu kompānijas, taču pirmos trīs gadus viņš darbojies bez atlīdzības, jo vēlējies redzēt, vai spēj pievienot vērtību.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs ir kritis par upuri Krievijas premjera Vladimira Putina sazvērestībai, nedēļas nogalē paziņojis kāds viņa kolēģis, kuram par to pavēstījis pats Dominiks Štrauss – Kāns, vēsta The Sun.

Krievija kopā ar Franciju esot vēlējusies panākt viņa atkāpšanos no šī amata, kā arī atturēt viņu no piedalīšanās Francijas prezidenta vēlēšanās, uzskata Štrauss - Kāns. Pametot SVF vadītāja amatu ar tik lielu skandālu, viņš vairs nevarēs kandidēt prezidenta amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais Francijas ministrs un SVF vadītājs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, maija sākumā tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Štrauss – Kāns tika nogādāts bēdīgi slavenajā Rikera salas cietumā. Pēc viņa aresta ir saasinājusies cīņa par SVF vadītāja amatu. Par galvenajiem kandidātiem tiek uzskatīta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kā arī bijušais Vācijas Centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers, kura kandidatūru varētu atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr daudzas valstis pret to iebilst, norādot, ka nākamais SVF vadītājs jāmeklē ārpus Eiropas, pārtraucot eiropiešu pusgadsimta dominanti šajā institūcijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Lielākā daļa Francijas iedzīvotāju nevēlas, lai bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns atgriestos politikā, liecina ceturtdien veikta izpētes kompānijas CSA aptauja.

Aptaujā secināts, ka 53% respondentu nevēlas, lai bijušais SVF vadītājs, kas kādreiz ieņēma Francijas finanšu ministra posteni un tika uzskatīts par vienu no ticamākajiem kandidātiem uz valsts prezidena amatu, iesaistītos politiskajās debatēs pirms 2012. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Jāatgādina, ka iepriekš Štrausa – Kāna Sociālistu partijas biedri bija izteikušies, ka viņš varētu piedalīties Francijas prezidenta vēlēšanās.

Db.lv jau vēstīja, ka Štrauss – Kāns tika apsūdzēts izvarošanā. Vēlāk izmeklētāji atklāja pretrunas istabenes liecībā un atcēla apsūdzības pret Štrausu – Kānu.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss– Kāns piekritis kļūt par Serbijas valdības padomnieku ekonomiskajos jautājumos, atklājusi Belgrada.

Serbijas valdība norādījusi, ka valsti interesē D. Štrausa – Kāna pieredze ekonomikā, nevis viņa privātā dzīve un apsūdzības. Francijā bijušais SVF vadītājs tiek apsūdzēts seksuālos noziegumos.

D. Štrauss – Kāns konsultēs Serbijas finanšu ministru un premjeru saistībā ar valsts parāda jautājumiem. Paredzēts, ka savā jaunajā amatā bijušais SVF vadītājs stāsies jau šonedēļ. «Mēs ar viņu jau esam runājuši. Viņš gan nebija priecīgs, kad uzzināja, kas viņu sagaida, tomēr jau ir devis dažus padomus,» Serbijas premjera vietnieka Aleksandra Vuciča sacīto, citē BBC. Komentējot pret D. Štrausu – Kānu izskanējušās apsūdzības, A. Vucičs norādīja, ka privātā dzīve nav tā lieta, pēc kuras spriest par cilvēka spējām.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns iesūdzējis tiesā istabeni, kas iepriekš viņu apsūdzēja izvarošanā. Štrauss – Kāns apgalvo, ka istabene viņam sabojājusi karjeru un vēlas no viņas piedzīt miljonu ASV dolāru, vēsta Reuters.

Štrauss – Kāns uzsver, ka istabenes apsūdzība izvarošanā laupījusi viņam augsto amatu SVF, kā arī «citas profesionālās iespējas», raksta New York Times. Štrauss – Kāns iepriekš tika uzskatīts par galveno sociālistu kandidātu Francijas prezidenta vēlēšanām.

Tomēr tas krasi mainījās, kad viņu aizvadītā gada maijā aizturēja Ņujorkā un apsūdzēja istabenes izvarošanā.

Tomēr vēlāk izmeklētāji atklāja pretrunas istabenes liecībā, bet augustā tika atceltas visas izvirzītās apsūdzības pret Štrausu - Kānu.

Pēc aresta un apsūdzībām izvarošanā Štrauss – Kāns atkāpās no SVF vadītāja amata, kurā tika ievēlēta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde. Savukārt par sociālistu kandidātu kļuva Fransuā Olands, kas vēlēšanās pārspēja līdzšinējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.

Bijušā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Dominika Štrausa – Kāna lieta var izgāzties, jo izmeklētāji ir atklājuši lielas pretrunas istabenes liecībā, kurai it kā uzmācies Štrauss – Kāns, vēsta ASV laikraksts New York Times.

Lai gan izmeklējumos pierādīts, ka seksuāls kontakts starp bijušo SVF vadītāju un istabeni ir noticis, tomēr radušies jauni jautājumi par notikušā apstākļiem. Kopš 14. maijā it kā notikušā uzbrukuma tiesa jau vairākas reizes istabeni pieķērusi melos.

Ceturtdien prokuratūra ir tikusies ar Štrasu – Kānu un pārrunājusi radušos situāciju. Iespējams, ka Štrausu – Kānu drīzumā varētu atbrīvot no mājas aresta un atcelt pret viņu izvirzītās apsūdzības. Izmeklēšanā atklājies, ka 32 gadus vecā istabene, iespējams, ir iesaistīta kriminālās aktivitātēs, ieskaitot naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns varētu kandidēt nākamgad paredzētajās Francijas prezidenta vēlēšanās, paziņojuši Francijas Sociālistu partijas pārstāvji, vēsta Wall Street Journal (WSJ).

Jau vēstīts, ka Štrausa – Kāna lieta aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvoja dramatisku pavērsienu, kad izmeklētāji paziņoja, ka ir atklājuši pretrunas istabenes liecībā. Piektdien bijušais SVF vadītājs tika arī atbrīvots no mājas aresta.

Paredzams, ka tuvākajās dienās varētu tikt atceltas visas apsūdzības pret bijušo SVF vadītāju. Lēmums par to tiks pieņemts nākošajā tiesas sēdē – 18. jūlijā.

Ja Dominiks Štrauss – Kāns tiks atzīts par nevainīgu un izlems iesaistīties Francijas politikā daudz, kas būs atkarīgs no Francijas sabiedrības nostājas pret viņu. Francijas iedzīvotāji iespējamo Štrausa – Kāna atgriešanos politikā uzņem ar dalītām jūtām – 49% aptaujāto franču norādīja, ka atbalstītu Štrausa – Kāna kandidēšanu prezidenta vēlēšanām, bet 45% bija pret to noskaņoti negatīvi.

Jauna starptautiskā sociālā tīkla Google+ parādīšanās, kuru veidojis informācijas tehnoloģiju un interneta pakalpojumu koncerns Google, nekādā veidā nav ietekmējusi Latvijas sociālo tīklu Draugiem.lv, atzina Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

Pagaidām nav pazīmju, ka Google+ Latvijā būtu vērā ņemams regulāru lietotāju un apmeklētāju skaits, kas ir būtiskākais rādītājs, novērtējot kāda sociālā tīkla komerciālo dzīvotspēju.

«Desmit miljoni jaunu Google+ piereģistrētu lietotāju (visā pasaulē) pirmā nedēļā vai 25 miljoni, kas esot savākušies pēc jaunākajiem datiem, neko nenozīmē, iekams nezinām reālos lietošanas datus,» skaidroja Meluškāns, piebilstot, ka sociālajos tīklos bieži ir atšķirība starp piereģistrēto lietotāju skaitu un to lietotāju skaitu, kas faktiski diendienā darbojas tīklā.

Tomēr Meluškāns uzteica Google+ funkciju, kas ļauj lietotājiem savus draugus sagrupēt «apļos» (no angliskā «circles»), kas atspoguļo konkrētas, arī lietotāja paša veidotas, interešu un attiecību kategorijas. Blakus gataviem apļu šabloniem (piemēram, «ģimene» (Family angliskā lietotāja saskarnē)) ir iespējams radīt pašam savus, kaut vai «vidusskolas klases biedri» vai «tenisa partneri» u.tml.

Kādreizējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora pirmais vietnieks un Izraēlas centrālās bankas vadītājs Stenlijs Fišers varētu pretendēt uz fonda vadītāja amatu, aģentūrai Associated Press paziņojusi kāda S. Fišeram tuvu stāvoša persona.

S. Fišers esot saņēmis ievērojamu skaitu telefona zvanu, kuros viņa kolēģi no visas pasaules aicina Izraēlas ekonomistu piedalīties cīniņā par SVF vadītāja posteni. Lai gan pats S. Fišers vēl nav izlēmis, tomēr, kā aģentūrai norādīja persona - «ja iespēja būs, viņš to izmantos».

S. Fišers bija SVF izpilddirektora pirmais vietnieks aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados, kā arī ir ieņēmis vadošus amatus Pasaules Bankā un Citigroup Corp. 2005. gadā S. Fišers kļuva par Izraēlas Bankas vadītāju un tiek uzskatīts, ka viņa sekmīgā darbība palīdzēja valstij lielākoties izvairīties no finanšu krīzes.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir izvēlējis Francijas finanšu ministri Kristīni Lagardi un Meksikas bankas šefu Augustīnu Kārstenu par fonda vadītāja amata kandidātiem, vēsta BBC.

Lai gan par visticamāko fonda topošo vadītāju tiek uzskatīta Francijas ministre (viņu atbalsta Eiropas Savienības valstis, kā arī Ēģipte, Indonēzija un Apvienotie Arābu Emirāti), tomēr Meksikas pārstāvis negrasās padoties.

Gadījumā, ja fonds izvēlēsies Eiropas kandidātu, tas, ņemot vērā finanšu krīzi atsevišķās Eiropas valstīs, izveidos interešu konfliktu, uzskata A. Kārstens. «Mums būs situācija, kurā tie, kas aizņemas, dominēs institūcijā,» uzsver Meksikas bankas vadītājs.

Pēdējo gadu laikā Eiropas parādu krīze ir pieņēmusies apmēros, un reģionam ir nepieciešama «svaiga perspektīva», lai atrisinātu savas problēmas. «Mans galvenais pluss ir svaigs skatījums,» apgalvo A. Kārstens.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss Kāns panācis izlīgumu ar Ņujorkas istabeni Nafisatu Dialo (Nafissatou Diallo), kas viņu apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā.

Panāktā izlīguma nosacījumi netiek atklāti. Istabene no SVF bijušā vadītāja mēģināja piedzīt naudas kompensāciju par morālu, emocionālu un fizisku kaitējumu, kā arī viņas reputācijas iedragāšanu. D. Štrausa – Kāna advokāti nolieguši, ka istabenei tikušas samaksātas prāvas kompensācijas.

Iepriekš izskanēja, ka bijušais SVF vadītājs prasības istabenei varētu izmaksāt pat sešus miljonus dolāru lielu kompensāciju.

N. Dialo D. Štrausu Kānu izvarošanā apsūdzēja aizvadītā gada vasarā, izraisot pamatīgu skandālu, kas D. Štrausam Kānam lika atkāpties no SVF vadītāja amata un sagrāva viņa politisko karjeru, tostarp izredzes kļūt par Francijas prezidentu.

ASV prokuratūra aicinājusi Ņujorkas tiesu atcelt apsūdzības izvarošanā pret bijušo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Dominiku Štrausu Kānu.

Savā aicinājumā prokuratūra uzsver, ka nav «vairs pārliecināta par apsūdzētā vainu», vēsta BBC. Tiek gaidīts, ka tiesa savu lēmumu paziņos otrdien. Tomēr, pat ja tiesa atcels kriminālapsūdzības, pret Štrausu – Kānu joprojām ir ierosināta arī civilprāva.

Db.lv jau vēstīja, ka izvarošanā apsūdzētā Štrausa – Kāna lieta jūlija sākumā piedzīvoja krasu pavērsienu, kad izmeklētājiem radās šaubas par istabenes liecību. Pēc tam Štrauss – Kāns tika atbrīvots no mājas aresta.

Ja tiesa atbalstīs prokuratūras aicinājumu, Štrauss – Kāns varēs atgriezties Francijā. Tomēr tur viņu varētu sagaidīt tiesvedība par citu izvarošanas mēģinājumu, kurā viņu apsūdz franču žurnāliste Tristana Banona.