Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Lietuva no veikalu plauktiem izņēmusi Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotos gaļas konservus, jo to sastāvā konstatēta zirga gaļa.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka zirga gaļa konstatēta Kuršu zemes ražotajos sautētas liellopu gaļas, sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas tūristu brokastu konservos.

Iepriekš Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests bija pavēstījis, ka zirga gaļas skandāla nonākšana iespējamība Lietuvā ir neliela. Dienests arī pavēstījis, ka Lietuvas teritorijā ir viena kautuve, kurā gada laikā nokauti 160 zirgi. Gaļa no turienes tiekot eksportēta uz Itāliju.

Ceturtdien Kuršu zeme produkciju no veikalu plauktiem izņēma Maxima un RIMI Latvijā. «Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu zemes ražotajos gaļas konservos, Maxima preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Pasaules lielākā pārtikas kompānija Nestle no veikalu plauktiem Itālijā un Spānijā izņēmusi makaronus ar liellopu gaļu, pēc tam, kad tajos tika atklātas zirga DNS paliekas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kompānija atklājusi, ka pārbaužu laikā zirga DNS atrasts divos produktos Buitoni Beef Ravioli un Beef Tortellini. Zirga DNS daudzums bijis neliels un nepārsniedzis vienu procentu. Kompānija arī apturējusi visu produktu tirdzniecību, kuru gaļu piegādājis Vācijas uzņēmums H.J. Schypke. Nestle norāda, ka Vācijas kompānija tiek vainota zirga DNS saturošas gaļas piegādē saviem klientiem.

«Tas nav pārtikas drošības jautājums, bet gan nepareiza marķējuma izvietošana, kas nozīmē, ka viņi nespēj nodrošināt tik augstus standartus, kādus patērētāji no mums sagaida,» skaidroja Nestle.

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

Zirgu gaļas skandāla dēļ Krievija varētu apturēt gaļas importu no Eiropas Savienības (ES), pavēstījis valsts sanitārais dienests.

Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oniščenko esot nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā prasa garantēt, ka Krievijā pārdotie produkti nesatur zirga gaļu, atsaucoties uz radio Eho Moskvi, vēsta AP. Ja ES nespēs sniegt šādas garantijas, tad Krievija uz laiku varētu pārtraukt gaļas importu no bloka. Tāpat viņš aicinājis Krievijas iedzīvotājus izvēlēties vietējo produkciju.

Tikmēr zirga gaļa atklāta arī Portugālē un Spānijai piederošajās Kanāriju salās tirgotos liellopu gaļas produktos. Spānijas varasiestādes Kanāriju salās izņēmuši tonnu ar hamburgeriem paredzētu saldētu gaļu, kurā zirga gaļas sastāvs svārstījies no pieciem līdz 40 procentiem.

Nīderlandes atbildīgie dienesti atsaukuši 11 tonnas zirga gaļas, kas pērn valstī ievesta no Francijas.

Lai gan gaļa bija atbilstoši marķēta kā zirga gaļa, tā nebija piemērota patēriņam, jo daļa gaļas iegūta no dzīvniekiem, kurus zinātnieki bija izmantojuši, lai iegūtu vakcīnas pret trakumsērgu un citus serumus.

Policija decembrī Francijas dienvidos veica virkni arestu, saņemot informāciju, ka 200 zirgi, tostarp 60 farmācijas uzņēmumam Sanofi piederoši lopi, nonākuši lopkautuvēs un šo dzīvnieku veterinārie sertifikāti tikuši viltoti.

Laika posmā no 2013. gada janvāra līdz oktobrim pieciem Nīderlandes uzņēmumiem piegādātas aptuveni 11 tonnas zirga gaļas, tostarp, iespējams, arī aizdomīgās izcelsmes gaļa, teikts Nīderlandes pārtikas drošības dienesta NVWA izplatītajā apziņojumā.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers savu ieraušanu zirga gaļas skandālā skaidro ar konkurentu centieniem nomelnot uzņēmumu, lai to vēlāk varētu veiksmīgāk pārņemt. Aizdomas pastiprina arī tas, ka interese pievērsta tieši šim konkrētajam uzņēmumam un tādēļ Forevers pārstāvji grasās vērsties tiesībsargājošās institūcijās.

«Netiek izslēgta iespējama ļaunprātīga rīcība no konkurentu puses, kas uzdarbojušies, lai ar reiderisma metodēm pārņemtu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir ap 15 miljoniem latu,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers iekulšanos zirga gaļas skandālā, kas rezultējies ar to, ka lielākie Latvijas veikalu tīkli izņēmuši Forevers produktus no tirdzniecības, uzņēmuma vārdā pauž SIA Foreveres zinātniskā konsultante un veterinārārste Anita Lancmane.

Jau ziņots, ka vairākās kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirgu gaļu. Zirgu gaļa konstatēta Latvijas uzņēmuma Forevers produkcijā Vācijā, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Forevers pārstāvji Db.lv pauda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gaļas piegādātājiem.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) iesnieguma Valsts policija (VP) sākusi pārbaudi par iespējamo krāpšanu, zirga gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu.

Patlaban Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir uzsākta resoriskā pārbaude. Atkarībā no šīs pārbaudes rezultāta tiks lemts jautājums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Kriminālprocess tiks sākts, ja pārbaudes laikā konstatēs noziedzīga nodarījuma sastāvu, pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse.

Jau ziņots, ka PVD vērsās VP Valsts ieņēmumu dienestā un Konkurences padomē ar lūgumu saskaņā ar savu kompetenci veikt pārbaudes vairākos Latvijas uzņēmumos, jo PVD rīcībā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, krāpšanu, zirga gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu, kā arī nenoformējot pavaddokumentus. VID jau paziņojis, ka izvērtēs PVD iesniegumu par iespējamo krāpniecību ar zirga gaļu.

Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) plāno uzsākt desas Kalnu servelāde, kuras sastāvā būs zirga gaļa, ražošanu. Jauno desu plānots sākt ražot un pārdot tuvākajā laikā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Veicot regulārus tirgus pētījumus, pieprasījuma analīzi un analītiku, jau savlaicīgi bijām pamanījuši, ka šobrīd Latvijā zirga desas ražošana ir brīva niša. Pēdējo nedēļu saceltās ažiotāžas dēļ, kad Eiropā patērētāju uzmanība, ir pievērsta zirgu gaļai, esam nolēmuši uzsākt jauna produkta ražošanu,» saka RGK padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Tāpat uzņēmums sola rīkot degustācijas, lai ar jauno produktu iepazīstinātu visus interesentus un zirgu gaļas cienītājus.

Viņš min, ka «daudzi vēl šodien atceras padomju laikā popularitāti ieguvušo desu Stepes pusžāvētā, kas arī tika ražota no zirga gaļas». «Šobrīd šāda veida delikatese vairs netiek piedāvāta, tomēr pieprasījums pēc tās ir, tādēļ esam nolēmuši uzsākt tās ražošanu un ļaut katram Latvijas iedzīvotājam nogaršot, kāda tad īsti ir pēdējā laikā tik bieži aprunātā zirga,» norāda G. Piteronoks.

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Zirga gaļas skandālā Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atbildības nav. Par pārtikas drošumu un nekaitīgumu atbildību uzņemas pārtikas ražotājs. PVD veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek izpildītas, sacīja dienesta vadītājs Māris Balodis.

Sarunā ar Latvijas Radio, komentējot zirga gaļas skandālu, M. Balodis skaidroja, ka Latvijā gada laikā tiek nokauti 416 zirgi un simti tūkstošu liellopu. «Ņemot vērā, ka dienesta inspektori uzņēmumus apmeklē ne biežāk kā trīs reizes gadā, un ņemot vērā, ka pavadzīmēs bija rakstīts liellops nevis zirgs, šo niecīgo procentu atklāt bija ļoti grūti,» sacīja M. Balodis.

PVD vadītājs norādīja, ka dienestam bieži pārmet, ka tiek kontrolēti tikai vietējie ražotāji. «Mēs jau kuro gadu prasām papildus finansējumu laboratoriskai kontrolei, tajā skaitā, lai pārbaudītu dažādu sastāvdaļu īpatsvaru. Ņemot vērā, ka ievestos produktus mēs varam pārbaudīt tikai laboratoriski – mēs netiekam klāt ne Lietuvas, ne Polijas uzņēmumiem – tad šī laboratoriskā komponente iztrūkst. Tā nauda, kas dienestam piešķirta laboratoriskai kontrolei, pārsvarā nosedz tās vajadzības, kas Latvijai, kā Eiropas Savienības valstij, ir jānodrošina,» sacīja M. Balodis. Pirmskrīzes laikā PVD saņēma ap 900 tūkstošu latu finansējumu, savukārt pašlaik tas ir 260 tūkstoši. Finansējuma trūkums liedz veikt virkni no pārbaudēm.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izvērtējis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) iesniegumu saistībā ar iespējamu krāpniecību ar zirga gaļu un atbilstoši tai noteicis piemērotākos nodokļu kontroles pasākumus.

Plašāku informāciju gan VID nesniedz, pamatojoties uz likumu «Par nodokļiem un nodevām», kas liedz izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju un tam veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to rezultātiem.

PVD ir vērsies Valsts policijā, VID un Konkurences padomē ar lūgumu savas kompetences ietvaros veikt pārbaudes vairākos Latvijas uzņēmumos, jo PVD rīcībā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, krāpšanu, zirga gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu, kā arī nenoformējot pavaddokumentus.

Pagājušajā nedēļā vairākās Latvijas kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - SIA Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirga gaļu. Lopu kautuvei Ērgļu novadā Aibi tiks piemērots sods par pārtikas izsekojamības nenodrošināšanu 500 latu apmērā par to, ka kautuve uzņēmumam Forevers piegādāto zirga gaļu uzdevusi par liellopu gaļu.

Rumānijas varasiestādes, netālu no galvaspilsētas Bukarestes, atklājušas zirga gaļu, kas bija marķēta kā liellopu gaļa, vēsta Bloomberg. Savukārt Francijā pieauguši zirga gaļas tirdzniecības apjomi.

Rumānijas veterinārais dienests (ANSVSA) atklājis, ka zirga gaļa cēlusies no kādas kautuves valsts centrālajā reģionā. Varasiestādes slēgušas noliktavas, kur gaļa tika atklāta, un to visu izņēmušas. Gaļa bijusi paredzēta pārdošanai Rumānijā un nekāda sakara ar Eiropas zirgu gaļas skandālu tai neesot, uzsvēra Rumānijas varasiestādes.

Iepriekš kā zirgu gaļas, kura izrādījās daudzu liellopu gaļas pārtikas produktu sastāvā, lai gan uz marķējuma par to netika vēstīts, izcelsmes vieta tika nosaukta Rumānija, kas šo apgalvojumu kategoriski noliegusi. Rumānijas saistību ar zirgu gaļas skandālu noliegušas arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

SIA «Jūrmalas autobusu satiksmes» (JAS) izsludinātajā iepirkumā ir noskaidrots uzņēmums, kas piegādās 14 videi draudzīgus autobusus, kurus par 1,953 miljoniem eiro (bez PVN 21%) piegādās Latvijas uzņēmums SIA «Latursus», kurš izvēlēts konkursa kārtībā, informē SIA «B-Bus» Sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Lazdiņa.

JAS saņems 14 videi draudzīgus autobusus, kas darbojas ar dīzeļdegvielu atbilstoši «Euro 6» standarta maksimāli pieļaujamai emisijai, izmantojot Eiropas savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) piešķirto līdzfinansējumu.

JAS izsludinātajā iepirkumā piedalījās, un savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – SIA «Latursus» un SIA «Alkom-Trans». Iepirkumu komisija 2017. gada 4. decembrī ir pieņēmusi lēmumu, ka 14 jaunos un videi draudzīgos ISUZU CITIBUS markas autobusus ar dīzeļdzinējiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, piegādās Latvijas uzņēmums SIA «Latursus» par 1,953 miljoniem eiro (bez PVN 21%).

Pretendenta piedāvātā cena bija zemākā, un iesniegtais piedāvājums atbilda visām iepirkumā – tehniskajā specifikācijā minētajām prasībām. Līgums ar piegādātāju tiks parakstīts līdz šā gada nogalei.