Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Lietuva no veikalu plauktiem izņēmusi Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotos gaļas konservus, jo to sastāvā konstatēta zirga gaļa.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka zirga gaļa konstatēta Kuršu zemes ražotajos sautētas liellopu gaļas, sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas tūristu brokastu konservos.

Iepriekš Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests bija pavēstījis, ka zirga gaļas skandāla nonākšana iespējamība Lietuvā ir neliela. Dienests arī pavēstījis, ka Lietuvas teritorijā ir viena kautuve, kurā gada laikā nokauti 160 zirgi. Gaļa no turienes tiekot eksportēta uz Itāliju.

Ceturtdien Kuršu zeme produkciju no veikalu plauktiem izņēma Maxima un RIMI Latvijā. «Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu zemes ražotajos gaļas konservos, Maxima preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Pasaules lielākā pārtikas kompānija Nestle no veikalu plauktiem Itālijā un Spānijā izņēmusi makaronus ar liellopu gaļu, pēc tam, kad tajos tika atklātas zirga DNS paliekas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kompānija atklājusi, ka pārbaužu laikā zirga DNS atrasts divos produktos Buitoni Beef Ravioli un Beef Tortellini. Zirga DNS daudzums bijis neliels un nepārsniedzis vienu procentu. Kompānija arī apturējusi visu produktu tirdzniecību, kuru gaļu piegādājis Vācijas uzņēmums H.J. Schypke. Nestle norāda, ka Vācijas kompānija tiek vainota zirga DNS saturošas gaļas piegādē saviem klientiem.

«Tas nav pārtikas drošības jautājums, bet gan nepareiza marķējuma izvietošana, kas nozīmē, ka viņi nespēj nodrošināt tik augstus standartus, kādus patērētāji no mums sagaida,» skaidroja Nestle.

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Zirgu gaļas skandāla dēļ Krievija varētu apturēt gaļas importu no Eiropas Savienības (ES), pavēstījis valsts sanitārais dienests.

Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oniščenko esot nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā prasa garantēt, ka Krievijā pārdotie produkti nesatur zirga gaļu, atsaucoties uz radio Eho Moskvi, vēsta AP. Ja ES nespēs sniegt šādas garantijas, tad Krievija uz laiku varētu pārtraukt gaļas importu no bloka. Tāpat viņš aicinājis Krievijas iedzīvotājus izvēlēties vietējo produkciju.

Tikmēr zirga gaļa atklāta arī Portugālē un Spānijai piederošajās Kanāriju salās tirgotos liellopu gaļas produktos. Spānijas varasiestādes Kanāriju salās izņēmuši tonnu ar hamburgeriem paredzētu saldētu gaļu, kurā zirga gaļas sastāvs svārstījies no pieciem līdz 40 procentiem.

Patlaban Forevers gaļas kombināts, kura reputācijai ēnu met tā dēvētais zirga gaļas skandāls, pilnībā atjaunojis visu savas produkcijas realizācijas apjomu, tomēr skandāla rezultātā uzņēmums cietis «pietiekami lielus zaudējumus» un uzskata, ka par zirga gaļas problēmu faktiski atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests, stāsta Forevers direktors un īpašnieks Andrejs Ždans.

Jāatgādina, ka šā gada pirmajos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēja zirgu gaļu vairākos SIA Forevers produktos, piemēram, gaļas maizē, tējas desā un kupātos, taču šī izejviela netika norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā. Kā skaidroja uzņēmums, zirgu gaļu uzņēmumam piegādāja kautuve Aibi un PVD aktivitātes raksturoja kā valsts naudas izšķērdēšanu un uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Uzņēmums vērsies arī tiesā, lai apstrīdētu PVD lēmumu, kam Forevers nepiekrīt pēc būtības.

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

Nīderlandes atbildīgie dienesti atsaukuši 11 tonnas zirga gaļas, kas pērn valstī ievesta no Francijas.

Lai gan gaļa bija atbilstoši marķēta kā zirga gaļa, tā nebija piemērota patēriņam, jo daļa gaļas iegūta no dzīvniekiem, kurus zinātnieki bija izmantojuši, lai iegūtu vakcīnas pret trakumsērgu un citus serumus.

Policija decembrī Francijas dienvidos veica virkni arestu, saņemot informāciju, ka 200 zirgi, tostarp 60 farmācijas uzņēmumam Sanofi piederoši lopi, nonākuši lopkautuvēs un šo dzīvnieku veterinārie sertifikāti tikuši viltoti.

Laika posmā no 2013. gada janvāra līdz oktobrim pieciem Nīderlandes uzņēmumiem piegādātas aptuveni 11 tonnas zirga gaļas, tostarp, iespējams, arī aizdomīgās izcelsmes gaļa, teikts Nīderlandes pārtikas drošības dienesta NVWA izplatītajā apziņojumā.

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Rumānijas varasiestādes, netālu no galvaspilsētas Bukarestes, atklājušas zirga gaļu, kas bija marķēta kā liellopu gaļa, vēsta Bloomberg. Savukārt Francijā pieauguši zirga gaļas tirdzniecības apjomi.

Rumānijas veterinārais dienests (ANSVSA) atklājis, ka zirga gaļa cēlusies no kādas kautuves valsts centrālajā reģionā. Varasiestādes slēgušas noliktavas, kur gaļa tika atklāta, un to visu izņēmušas. Gaļa bijusi paredzēta pārdošanai Rumānijā un nekāda sakara ar Eiropas zirgu gaļas skandālu tai neesot, uzsvēra Rumānijas varasiestādes.

Iepriekš kā zirgu gaļas, kura izrādījās daudzu liellopu gaļas pārtikas produktu sastāvā, lai gan uz marķējuma par to netika vēstīts, izcelsmes vieta tika nosaukta Rumānija, kas šo apgalvojumu kategoriski noliegusi. Rumānijas saistību ar zirgu gaļas skandālu noliegušas arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.

Pirmajos piecos Lielbritānijā izmeklētajos paraugos zirgu DNS nav konstatēts.

Par to liecina Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) saņemtā atbilde no laboratorijas Lielbritānijā Genon Laboratories LTD. PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informē, ka PVD gaida papildus informāciju no laboratorijas, lai varētu identificēt, kuri noņemto produktu paraugi ir izmeklēti. Kopumā Lielbritānijā laboratoriski tiek pārbaudīti vairāk nekā 40 pārtikas produktu paraugi.

Jāatgādina, ka paraugus uz Lielbritānijas laboratoriju PVD nosūtīja pēc tam, kad Latvijā uzliesmoja tā saucamais zirgu gaļas skandāls un zirgu gaļas klātbūtne tika konstatēta Forevers, Kuršu zemes un Rēzeknes gaļas kombināta produktos. Šādas analīzes Latvijā pagaidām netiek veiktas.

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Iespēja, ka liellopu gaļas vietā uz šķīvja varētu būt izrādījies zirgs, laika gaitā ir radījusi ažiotāžu teju visā Eiropā. Interesants, protams, ir jautājums – kurš uzņēmējs pirmais nolēma paņirgāties par saviem konkurentiem, ziņodams atbildīgajiem dienestiem par to, ka ar patērētājiem buļļa vietā tiek pārdots zirgs, jo, kā atzīst paši veterinārijas speciālisti, vajag visnotaļ rūpīgas, padziļinātas analīzes, lai šos abus lopiņus atšķirtu pēc tam, kad tie ir nokauti, nodīrāti un sadalīti.

Turklāt viss šis skandāls ir ļāvis nonākt pie viena otra būtiska secinājuma. Vispirms jau skaidri jāpasaka – zirga gaļa cilvēka veselībai nenodara nekādu ļaunumu un principā tiešām ne ar ko neatšķiras no govs gaļas. Cita runa ir par to, ka zirga gaļai iepirkuma cena no lauksaimniekiem ir ievērojami zemāka nekā govs gaļai, un tādējādi šeit runa ir par nepietiekamu patērētāju informēšanu finansiālā izteiksmē. Iznāk, ka cilvēks ieejot veikalā un samaksājot par liellopu, realitātē saņem pretī ievērojami lētāku produktu. Redz, auto tirgū nopārdot zaporožecu par Ferrari cenu nevar, jo abas šīs automašīnas var viegli atpazīt, bet zirgu par buļļa cenu – mierīgi. Tajā pašā laikā saistībā ar zirga gaļas lietu un patērētāju iespējamo maldināšanu tās sakarā, ir jārunā par kaut ko daudz būtiskāku...

Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, taču tam jābūt atspoguļotam marķējumā.

To, komentējot zirgu gaļas skandālu Eiropā, pauda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Māris Balodis. Viņš arī stāstīja, ka Latvijā nokauto zirgu skaits nav liels, salīdzinot ar citām valstīm.

«Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, to dara lielākā daļa Eiropas valstu, bet patērētājam ir tiesības zināt, ko viņš ēd,» teica M. Balodis. Šobrīd notiekot pastiprinātas kontroles gaļas nozares uzņēmumos. Atbilstoši EK norādījumiem PVD jāveic 50 DNS analīzes saistībā ar šo skandālu. Tā kā PVD līdzekļi ir ierobežoti, dienests lūdzis piešķirt papildu finansējumu šo analīžu veikšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP datiem, pērn no Ungārijas Latvijā ievestas 18,7 t zirga gaļas 31 tūkstoša Ls vērtībā, bet no Lietuvas - 27 kg par 379 Ls. No Latvijas zirga gaļa pērn nav eksportēta.

Pēc pagājušā gada zirga gaļas skandāla tūkstošiem mājsaimniecību ir pārgājušas uz gaļas aizvietotāja Quorn lietošanu, apgalvojis ražotājs, kura produktu pārdošanas apjoms gada laikā pieaudzis par 20%, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Skandāls izcēlās gandrīz pirms gada, jo atklājās, ka zirga gaļa izmantota plašā gaļas produktu klāstā. 12 mēnešu laikā pēc nepatīkamā atklājuma daudzi cilvēki esot pārgājuši uz proteīna pārtiku.

Quorn Foods apgalvojot, ka produkcijas pārdošanas apjoms 2013.gadā pieaudzis par 13%, sasniedzot 12 miljonus britu mārciņu. Pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, pārdošanas apjoms pieaudzis par 20%.

Zirga gaļas skandāla centrā Īrijā bija kompānija ABP. Tās rūpnīcā bija ražoti burgeri, kuros Pārtikas drošības dienests atklāja 29% zirga gaļas.

Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra likusi visām britu kompānijām pārbaudīt apstrādātas liellopu gaļas produktus pēc tam, kad tika atklāts, ka kompānijas Findus lazanja sastāv no zirga gaļas.

Britu kompānijām aģentūras prasības jāizpilda līdz nākamajai piektdienai. Aģentūra norāda, ka kopumā saldēta gaļa cilvēka veselībai briesmas nerada. Tikmēr pircēji, kas iegādājušies Findus vai Francijas ražotāja Comigel, kas piegādāja gaļu minētajai kompānijai, produkciju (burgerus, lazanju, spageti) aicināti to uzturā nepatērēt. Veicot izpēti atklājās, ka atsevišķos gadījumos produkti sastāvējuši no zirga gaļas 90% apmērā.

Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra Findus tirgotajos produktos atklātas arī fenilbutazona – vielas, kas cilvēkiem var būt kaitīga, bet tiek izmantota zirgu ārstēšanā – paliekas.

«Tūdaļ sāksies augļu un dārzeņu sezona un droši vien atkal visi tirgos Latvijas gurķus, no kuriem liela daļa te nemaz nebūs audzēti,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Nesen tirdzniecībā maisiņos ar marķējumu Audzēts Latvijā bija skaisti burkāni – izrādās, ražoti Holandē. Taisnojās, ka vairumtirdzniecības bāzē kļūdījušies iesaiņojot,» stāstījis dienesta pārstāvis.

Jautāts, kas, viņaprāt, ir lielākās problēmas pārtikas produktu apritē, M. Balodis stāstījis: «Marķējums noteikti nav lielākā problēma. Patiesībā sabiedrībai vairāk būtu jāuztraucas par E vielām, kuras marķējumā gan piemin, bet nenorāda to koncentrāciju.»

«Jo tās ir ķīmiskas vielas, kas lielākā koncentrācijā var izraisīt dažādas blaknes, sākot ar īslaicīgiem nervu darbības traucējumiem līdz pat kancerogēnam efektam. Katrai vielai ir noteikts, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Izmantojot lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs konservējošam efektam, var iespaidot veselību,» norādījis PVD ģenerāldirektors.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

PVD ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez pašu apmācību apmeklēšanas.

«PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās», saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, «PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo ir informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju».