Dienvidsudāna un Sudāna vienojušās atsākt pumpēt naftu. Pēc strīda par cenām ražošana tika pārtraukta vairāk nekā pirms gada, ziņo BBC.

Dienvidsudāna, kas no Sudānas atdalījās 2011. gadā, atsāks naftas ražošanu līdz 24. martam. To paredz panāktā vienošanās Etiopijā.

Abām valstīm nafta ir īpaši būtiska. Tā tiek sūknēta no dienvidiem caur Sudānas cauruļvadiem eksportam.

Valstis arī piekritušas atsaukt karaspēku no to robežas zonas. Ar mērķi uzlabot drošību tiks izveidota demilitarizēta buferzona.

Dienvidsudānas valdība savulaik 98% no saviem ieņēmumiem guva no naftas un kopš naftas ražošanas pārtraukšanas tās ekonomika ir sagruvusi. Arī Sudānai nav viegli - Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja, ka tās ekonomika 2012. gadā varētu sarukt par 11%. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Sudānā ir novedusi pie ielu protestiem.

Nemierā ar atšķirīgo informāciju par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanu, desmit Saeimas deputāti aicina ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski atklāt patiesos ķīlnieku atbrīvošanas apstākļus.

Iepazīstinot parlamentāriešus ar pieprasījumu Edgars Zalāns (PLL) pauda: «Mūsuprāt tas nav pieņemams, ka Ārlietu ministrija klusē un nepasaka kāpēc versijas atšķiras. Mūsu jautājumi ir vienkārši - nekā tāda, ko nevar atbildēt ātri». Deputātu uzmanību pievērsis fakts - medijos cirkulējošā versija, ka Latvijas pilsoņi nav vis atbrīvoti, kā to pauž Ārlietu ministrija, bet gan paši izkļuvuši no gūsta, no Ārlietu ministrijas puses netiek noraidīta vai izskaidrota.

Pieprasījumu parakstījušie deputāti arī uzskata, ka šāda situācija apdraud Ārlietu ministrijas tēlu, kas līdz šim bijis viens no spožākajiem starp Latvijas ministrijām.

Latvija atbilstoši valdības lēmumam nav maksājusi izpirkuma maksu par Sudānā sagūstītajiem Latvijas lidotājiem, savā presei izplatītajā paziņojumā uzsver Ārlietu ministrija. Ministrija arī norāda, ka tā nevar komentēt Sudānas medijos paustās ziņas, jo ar Sudānas varas iestādēm šādi jautājumi nav apspriesti.

Pirmdien izskanēja ziņas, ka Latvija esot maksājusi izpirkuma naudu par Sudānā sagūstītajiem pilotiem. Valstī ir sākta tiesvedība pret Latvijas pilotu nolaupītājiem un tiesā pieejamie materiāli liecina, ka par pilotiem samaksāti 90 tūkstoši latu, raksta Sudan Tribune.

Jau vēstīts, ka trīs Latvijas aviokompānijas GM Helicopters darbinieki tika nolaupīti 2010.gada 4.novembrī Sudānas nemierīgajā Dārfūras reģionā. Latvijas piloti strādāja ANO pasaules pārtikas programmas ietvaros.

Piloti no gūsta tika atbrīvoti vairāk nekā mēnesi vēlāk – 8. decembrī. Par to atbrīvošanas apstākļiem joprojām ir neskaidrība.

Izraēlā no Sinaja Pussalas ielidojis pamatīgs siseņu bars, radot bažas, ka kukaiņi radīs ievērojamus postījumus valsts lauksaimniecībai. Izraēlas Lauksaimniecības ministrija uzsākusi siseņu pārvietošanās novērošanu un izvērsusi cīņu pret tiem.

Aizvadītajā nedēļā Izraēlā no Ēģiptes jau ielidoja vairāki siseņu bari. Daļa no tiem jau ir iznīcināta. Izraēlā ielidojušo siseņu skaits aplēsts robežās no viena līdz vairākiem miljoniem. Izraēlas lauksaimniecības ministrija cenšas ar siseņiem cīnīties, apsmidzinot tos ar pesticīdiem.

Savukārt Ēģiptē ielidojuši divi siseņu bari, kurā katrā ir aptuveni 80 miljoni kukaiņu, bet tās dienvidu kaimiņvalstī – Sudānā, siseņu savairojies vēl vairāk. Situāciju Ēģiptē un Sudānā ANO raksturojusi kā «apdraudējošu» abu valstu lauksaimniecībai. Abas valstis siseņu uzbrukumi nomoka jau kopš februāra sākuma.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft uzsākusi programmu, kuras ietvaros datorspeciālistiem maksās līdz pat 150 tūkstošiem ASV dolāru lielu atlīdzību par kompānijas programmatūrā atklātajiem drošības caurumiem.

Microsoft atlīdzību programma ir viena no devīgākajām nozarē, norāda Reuters. Kompānija gan ilgāku laiku kavējās ar tās ieviešanu, neskatoties pat uz to, ka līdzīgas atlīdzības programmas par atrastajiem drošības caurumiem jau piedāvā Google un Facebook. Prognozējams, ka ievērojamā atlīdzība izraisīs lielu interesi datu drošības speciālistu un hakeru aprindās, kuriem gan ar atklātajām drošības problēmām, lai saņemtu naudu, būs jādalās ar Microsoft. Kompānija maksāšot arī papildus 50 tūkstošus ASV dolāru lielu atlīdzību tiem speciālistiem, kas ne tikai atklās drošības problēmas, bet arī izdomās veidu, kādā tās atrisināt.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

«Mēs vēlamies apstiprināt tūristiem, ka apmeklēt Ēģipti un tajā ceļot, ir droši,» oficiālā paziņojumā pavēstījuši vardarbīgu demonstrāciju plosītās valsts pārstāvji, ziņo Mail&Guardian.

Paziņojums izskanējis saistībā ar asiņainajām demonstrācijām, kas valstī notika pagājušās nedēļas beigās un kurās Kairā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Sadursmes notika starp Ēģiptes armiju un nesen gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi un partijas Musulmaņu brālība atbalstītājiem. Demonstrācijas Ēģiptē turpinās arī šonedēļ.

Tikmēr Ēģiptes amatpersonas pauž, ka «normālie dzīves aspekti», piemēram, Egypt Air darbība un starptautiskie ceļojumi norit funkcionāli. Saviem iedzīvotājiem atturēties no došanās uz Ēģipti ieteica Dienvidāfrikas amatpersonas.

Jau ziņots, ka saistībā ar traģiskajiem notikumiem Pakistānā, kur tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēla ceļojumus uz šo valsti un ieteica ceļotgribētājiem uz turieni nedoties. Tajā pašā laikā Jēkaba aģentūras vadītājs Uldis Alksnis Db.lv pauda, ka daudzas valstis, kas, lasot ziņas medijos, varētu nešķist drošas, tūristiem ir draudzīgas, un vietas, kuras apmeklē ārvalstu tūristi, ir drošas. Kā piemēri tika minēti Izraēla un Palestīna, kuru valdības rūpīgi strādā, lai piesaistītu tūristus. Savukārt pašlaik Jēkaba aģentūras valdes priekšsēdētājs neiesaka doties uz tādām valstīm kā Afganistāna, Irāka, Somālija, Sudāna, Sīrija, Pakistāna un Lībija.

Latvija globālajā nestabilo valstu indeksā ierindojoties starp tām valstīm, kurās situācija atzīta par stabilu.

ASV ekonomikas un politikas žurnāla Foreign Policy un ASV pētniecības fonda Fund for Peace veidotajā ikgadējā sarakstā Latvija ieņem 140.vietu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija Latvijā uzlabojusies un līdz ar to sarakstā Latvija pavirzījusies par četrām pozīcijām uz leju stabilo valstu virzienā.

Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir uzlabojusies, Igaunijai nokrītoties par divām pozīcijām līdz 145.vietai, bet Lietuvai - par vienu pozīciju līdz 150.vietai.

Visstabilākās valstis pasaulē ir Somija, Zviedrija, Norvēģija, Šveice un Dānija.

Par pasaulē nestabilākajām valstīm atzītas Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Dienvidsudāna un Čada, kam seko Jemena un Afganistāna.

Trīs Sudānā nolaupītie Latvijas pilsoņi ir atbrīvoti, informē Ārlietu ministrija.

Visu trīs atbrīvoto pilotu veselības stāvoklis esot labs un par viņu atbrīvošanu jau informētas pilotu ģimenes un darba devēji.

Nekāda izpirkuma maksa par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu netika maksāta, uzsver Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments kopā ar ANO Pasaules pārtikas programmas atbildīgajiem dienestiem šobrīd kārtojot visas nepieciešamās formalitātes, lai atbrīvotie piloti iespējami ātrākā laikā atgrieztos Latvijā.

Db jau vēstīja, ka novembra sākumā Sudānas nemierīgajā Dārfūras reģionā tika nolaupīti trīs Latvijas aviokompānijas GM Helicopters darbinieki, kas strādāja ANO pārtikas programmā WFP.

Vācijas aviokompānija Lufthansa, kas bija pēdējais pārvadātājs Eiropā ar tiešajiem reisiem uz Sudānu, beigs piedāvāt šo pakalpojumu janvārī, liecina uzņēmuma dokuments, kurā ir atsauce uz ekonomiskiem iemesliem, vēsta thelocal.se.

Lidojumi starp Frankfurti un Hartūmā beigsies 19. janvārī, liecina vēstule klientiem ar 22. oktobra laika atzīmi. To parakstījis Hartmuts Folcs, aviokompānijas pārstāvis Sudānā.

«Lufthansa piedāvā saviem klientiem plašu tīklu visā pasaulē un regulāri uzrauga savu rentabilitāti. Šajā kontekstā tika nolemts pielikt punktu lidojumiem no Frankfurtes uz Hartūmā,» liecina vēstule.

Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Sudānas grupējums, kas bija nolaupījis trīs Latvijas pilsoņus, vairāk nekā mēnesi ilgušajā periodā, kurā ķīlnieki atradās pie viņiem, izpirkuma maksu nav prasījis.

Konkrētas prasības vai izpirkuma maksu par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu ķīlnieku krīzē iesaistītais grupējums Latvijas varas iestādēm vai nolaupīto ģimenes locekļiem neizvirzīja. Taču, ņemot vērā, ka Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma un Drošības policijas Pretterorisma centrs joprojām veic šī gadījuma izpēti, izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija par nolaupīšanā iesaistīto grupējumu, kā arī ķīlnieku krīzes atrisinājumu netiks sniegta,» teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 4.novembrī Njalas pilsētā Sudānā tika nolaupīti trīs Latvijas pilsoņi, firmas GM Helicopters helikoptera ekipāžas locekļi - 2 piloti un mehāniķis -, kas strādāja ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un aviosabiedrība Turkish Airlines ir noslēgušas sadarbības līgumu, kas ļaus airBaltic pasažieriem nokļūt Turkish Airlines galamērķos Turcijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

Pateicoties sadarbības līgumam ar Turkish Airlines, airBaltic pasažieri varēs nokļūt 11 galamērķos Turcijā – Adanā, Kajserī, Gaziantepā, Konjā, Samsunā, Trabzonā, Hatajā, Bodrumā, Vanā, Erzurumā un Elazigā, un 20 galamērķos Tuvajos Austrumos un Āfrikā – Abū Dabī (AAE), Kairā (Ēģipte), Adisabebā (Etiopija), Bagdādē (Irāka), Teherānā, Mešhedā un Tebrīzā (Irāna), Dohā (Katara), Kuveitā (Kuveita), Tripolē un Bengazī (Lībija), Lagosā (Nigērija), Džidā, Rijādā un Medīnā (Saūdu Arābija), Damaskā un Alepo (Sīrija), un Hartūmā (Sudāna).

airBaltic no Rīgas nodrošina tiešos lidojumus uz 80 galamērķiem. airBaltic savos pakalpojumos arī piedāvā savienojumus no kompānijas Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Āfrikā ir sākts kāds daudzsološs projekts, kas varētu palīdzēt bada, terorisma un bēgļu apburtā loka pārraušanā: Sahāras un Sāhelas lielās zaļās sienas iniciatīva.

Šī projekta ietvaros tiek stādīts liels zaļais mūris - 7000 kilometrus liela mežu josla, kas šķērsos Āfrikas kontinentu no Austrumāfrikas piekrastes rajoniem līdz pat Mauritānijai rietumos. Šī projekta mērķis ir apturēt Sahāras tuksneša izplatīšanos, padarot 50 milj. hektāru no kādreizējās auglīgās zemes atkal izmantojamu lauksaimniecībā, vienlaikus samazinot CO2 izmešus. Līdz projekta oficiālai atklāšanai 2030. gadā plānots, ka šis mežu masīvs spēs saistīt 250 miljonus tonnu CO2. Pēc šī projekta iniciatīvas ziņojuma pašlaik ir sastādīti jau 15% no tā sauktās zaļās sienas, un tās veidošanā ir iesaistījušās 11 valstis: Džibutija, Eritreja, Etiopija, Sudāna, Čada, Nigēra, Nigērija, Mali, Burkinafaso, Mauritānija un Senegāla. Katrai no šīm valstīm ir izveidots savs nacionālais plāns, kā zaļā mūra projektu realizēt, vienlaikus iesaistot vietējos iedzīvotājus.

Sudānas valdošā Nacionālā kongresa partija (NCP) ir brīdinājusi, ka tās «kiberdžihādisti» sagraus jebkurus interneta disidentus, vēsta BBC.

Šāds paziņojums seko pēc tam, kad Facebook un Twitter sociālajos portālos ir palielinājušies aicinājumi uz protesta akcijām pret Sudānas valdību.

NCP pārstāvijs Mandurs al-Mahdi brīdināja opozīcijas grupas, ka tās «kiberbataljons» jau ir uzsācis «tiešsaistes aizsardzības operācijas». Sudānā kopš janvāra ir notikušas dažas pret valdību vērstas protesta akcijas, kuras tā ir vardarbīgi izdzenājusi.

Tomēr Sudānas militārais režīms ar satraukumu seko līdzi revolūcijām Tuvajos austrumos, kur lielu lomu cilvēku mobilizācijā spēlēja Facebook un Twitter. Pēc šī gada sākumā notikušā neatkarības referenduma no valsts atdalīsies arī ar naftu bagātais dienvidu reģions, kurš savu neatkarību oficiāli proklamēs jūlijā.

ASV federālais tiesnesis Havaju štatā bloķēja lielāko daļu no prezidenta Donalda Trampa pēdējā imigrācijas ierobežošanas rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Deriks Vatsons izdeva rīkojumu pēc tam, kad Trampa aizliegumu iebraukt vairāku, tostarp lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņiem apstrīdēja Havaju štats. Štats bija norādījis, ka šāda veida imigrācijas ierobežošana nošķirs ģimenes un traucēs piesaistīt studentus.

Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa tiesas rīkojumu nosauca par «bīstami kļūdainu», uzsverot, ka tas «grauj prezidenta centienus sargāt amerikāņu drošību».

ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu.

Septembrī izsludinātais rīkojums, kuram trešdien bija jāstājas spēkā, attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

Latvija ir ieņēmusi 135. vietu Failed States Index reitingā un ir nestabilākā Baltijas valstu vidū, liecina pirmdien publiskotie Fund For Peace aprēķini.

Lietuva šajā reitingā atrodas 149., bet Igaunija 140. vietā. Jo tuvāk valsts atrodas pirmajai pozīcijai, jo nestabilāka tā ir. Latvijas stabilitāte atzīta par vidēju. Vienā grupā ar Latviju atrodas tādas valstis kā – Bulgārija, Rumānija, Mongolija un Kostarika.

Pasaulē nestabilākās valstis ir Somālija, Čada, Sudāna, Kongo DR un Haiti. Visstabilākas – Somija, Norvēģija, Zviedrija, Šveice un Dānija. ASV šajā reitingā atrodas 158., bet Krievija 82. vietā.

Reitingā, pēc 12 sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem aspektiem tiek vērtētas 177 valstis.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Pētnieki atklājuši sarežģītu kiberspiegošanas programmatūru, kas vāca privātus datus no Rietumāzijas valstīm, piemēram, Izraēlas un Irānas.

Kaspersky Lab pētnieki pauž, ka, visticamāk, programmatūru finansējusi kāda valsts, tomēr nav pilnīgi pārliecināta par kiberieroča Flame izcelsmi. Programmatūra nav radīta naudas zagšanai no bankas kontiem, tā ir citādāka nekā līdz šim atklātās programmas, norāda Vitālijs Kamlaks no Kaspersky Lab.

Krievijas Kaspersky Lab un Starptautiskās Telesakaru apvienības (International Telecommunications Union, ITU) pētnieki norādījuši, ka kiberspiegošanas programma Flame darbojās kopš 2010. gada augusta. Noziedzīgā programmatūra ļauj zagt svarīgus datus, tostarp ekrānā redzamo informāciju un informāciju par sistēmām, pret kurām vērsti uzbrukumi, datorā saglabātās datnes, lietotāju kontaktinformāciju un pat sarunu audioierakstus. Tas padara šo programmatūru par vienu no sarežītākajiem un daudzfunkcionālākajiem līdz šim atklātajiem kiberuzbrukumu veikšanas līdzekļiem. Nozagtie dati tiek nosūtīti vadības serveru tīklam, kas ir izvērsts dažādās pasaules daļās, skaidro Kaspersky Lab pārstāvji.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

Palielinājies Eiropas bankām piemēroto sodu skaits saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles trūkumiem, taču vērojams, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzība ne vienmēr ir pietiekami efektīva, un lielākos sodus piemērojušas ASV institūcijas. Tendences liecina, ka lielajām bankām piemēroti sodi, savukārt mazākajām – atņemtas licences.

Aizvadītajā gadā pieaudzis atklāto naudas atmazgāšanas gadījumu skaits Eiropas banku vidū, liecina Eiropas Banku asociācijas dati. Ja iepriekšējos gados pārkāpumos tika pieķertas vidēji divas bankas un tām piemēroti sodi, tad pērn šāds skaits sasniedza septiņas, sankcijām variējot no dažiem simtiem miljonu dolāru līdz pat banku licences anulēšanai. Kompānijas Fortytwo Data naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu apkopotā informācija liecina, ka pēdējās desmitgades laikā gandrīz visas lielākās Eiropas bankas ir sodītas par naudas atmazgāšanas gadījumiem – šādas ir vismaz 18 no 20 lielākajām, kas liecina par šīs problēmas plašumu. Tā, piemēram, pēdējā laikā Lielbritānijā gadā vidēji tiek atmazgāti līdzekļi 150 miljardu mārciņu apmērā.