Dienvidsudāna ir pasaulē jaunākā valsts, taču saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) tai ir arī daudz mazāk patīkams tituls - tajā ir augstākais māšu mirstības rādītājs.

UNDP dati liecina, ka aptuveni 2045 no katrām 100 000 sievietēm valstī mirst no grūtniecības un tikai 14,7 procentiem dzemdību klāt ir kvalificēti speciālisti.

Dienvidsudānā ir viena kvalificēta vecmāte uz 30 000 iedzīvotāju.

Fotoaģentūra Reuters pabijusi Dienvidsudānas galvaspilsētas Džūbas slimnīcā.

Dienvidsudāna ir valsts Austrumāfrikā. Tā par neatkarīgu valsti kļuva vien 2011. gada 9. jūlijā.

Latvija globālajā nestabilo valstu indeksā ierindojoties starp tām valstīm, kurās situācija atzīta par stabilu.

ASV ekonomikas un politikas žurnāla Foreign Policy un ASV pētniecības fonda Fund for Peace veidotajā ikgadējā sarakstā Latvija ieņem 140.vietu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija Latvijā uzlabojusies un līdz ar to sarakstā Latvija pavirzījusies par četrām pozīcijām uz leju stabilo valstu virzienā.

Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir uzlabojusies, Igaunijai nokrītoties par divām pozīcijām līdz 145.vietai, bet Lietuvai - par vienu pozīciju līdz 150.vietai.

Visstabilākās valstis pasaulē ir Somija, Zviedrija, Norvēģija, Šveice un Dānija.

Par pasaulē nestabilākajām valstīm atzītas Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Dienvidsudāna un Čada, kam seko Jemena un Afganistāna.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Šodien Rīgas Lutera draudzes rīkotajā svētku mielastā piedalījās ap 70 cilvēku no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki.

Kā sacīja draudzes mācītājs Linards Rozentāls, pasākums tiek rīkots, lai mazinātu atšķirību starp konfesijām un iepriecinātu cilvēkus kuri ir ļoti grūtā un neierastā situācijā.

«Šīs ir pateicības pusdienas. Šādu pasākumu rīkojam ceturto gadu. Iepriekš tas bija veltīts galvenokārt trūcīgiem cilvēkiem, bet šogad, ņemot vērā bēgļu tēmas aktualitāti, nolēmām, ka labākie viesi šajā pasākumā būs patvēruma meklētāji, kuri izmitināti Muceniekos. Un nav pretrunas saistībā ar to, ka šie cilvēki, lielākoties ir musulmaņi. Esam pārliecināti, ka pēc iespējas jācenšas mazināt atšķirības starp konfesijām, izceļot cilvēcības, labestības un līdzjūtības faktoru,» sacīja mācītājs.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Līdz 2025. gadam, ja Eiropas valdības turpinās piemērot izdevumu samazināšanas un taupības politikas, nabadzībā varētu nonākt pat 25 miljoni eiropiešu, aplēsusi starptautiskās palīdzības organizācija Oxfam.

Organizācija izstrādājusi pētījumu, kurā norāda, ka Eiropas valstīm jāņem vērā bēdīgā pieredze ar sociālo izdevumu samazināšanu Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Šiem reģioniem, lai atgūtos, pēc tam bijuši nepieciešami aptuveni divdesmit gadi.

«Šādas politikas bija izgāšanās – zāles, kas mēģināja ārstēt slimību, pacientu nogalinot. Tas nedrīkst atkārtoties. Oxfam aicina Eiropas valstu valdības atteikties no taupības pasākumiem un to vietā izvēlēties ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, kas cilvēkiem, sabiedrībai un videi nodrošina labāku iznākumu,» palīdzības organizācijas pausto citē Euobserver.

Naftas cenas pasaules tirgū trešdien piedzīvojušas kāpumu saistībā ar pozitīvām ziņām par jēlnaftas krājumu apjomu ASV un prognozēm par jaunu aukstuma vilni valstī.

ASV vieglās jēlnaftas West Texas Intermediate (WTI) cena aprīļa piegādēm trešdien tirdzniecības noslēgumā pieaugusi par 0,76 dolāriem - līdz 102,59 dolāriem (74,74 eiro) par barelu.

Savukārt Londonas Brent jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija palielinājusies par 0,01 dolāru - līdz 109,52 dolāriem (79,79 eiro) par barelu.

ASV Enerģētikas ministrija trešdien paziņoja, ka jēlnaftas krājumu apjoms valstī pagājušajā nedēļā pieauga vien par 100 000 barelu, reģistrējot krietni mazāku kāpumu par analītiķu prognozēto.

Tikmēr prognozes liecina, ka Savienotajās Valstīs nākamo desmit dienu laikā turpināsies auksti laikapstākļi, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc kurināmās degvielas.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Avarējot kravas lidmašīnai, Dienvidsudānā trešdien gājis bojā vismaz 41 cilvēks, no notikuma vietas ziņo aģentūras AFP žurnālists.

Kravas lidmašīna avarēja īsi pēc pacelšanās no Dienvidsudānas galvaspilsētas Džūbas.

Radiostacija Miraya vēstīja, ka avārijā varētu būt gājuši bojā līdz 40 cilvēkiem. Lidostas amatpersonas radio sacījušas, ka izdzīvojuši tikai trīs pasažieri.

AFP žurnālists ziņoja, ka no lidmašīnas atlūzām izvilkti vismaz 25 mirušie, tostarp bērnu līķi.

Lidmašīna, kas bija ceļā uz Augšnīlas štatu, avarēja nelielā salā Baltajā Nīlā, aptuveni 800 metrus no Džūbas. Lidmašīnas fizelāža ietriekusies mežā, bet citas atlūzas izkaisītas plašā teritorijā upes krastā.

Uz salas dzīvo vairākas nelielas lauksaimnieku kopienas, un pagaidām nav zināms, vai cietušo vidū ir arī salas iedzīvotāji.

Izraēlā no Sinaja Pussalas ielidojis pamatīgs siseņu bars, radot bažas, ka kukaiņi radīs ievērojamus postījumus valsts lauksaimniecībai. Izraēlas Lauksaimniecības ministrija uzsākusi siseņu pārvietošanās novērošanu un izvērsusi cīņu pret tiem.

Aizvadītajā nedēļā Izraēlā no Ēģiptes jau ielidoja vairāki siseņu bari. Daļa no tiem jau ir iznīcināta. Izraēlā ielidojušo siseņu skaits aplēsts robežās no viena līdz vairākiem miljoniem. Izraēlas lauksaimniecības ministrija cenšas ar siseņiem cīnīties, apsmidzinot tos ar pesticīdiem.

Savukārt Ēģiptē ielidojuši divi siseņu bari, kurā katrā ir aptuveni 80 miljoni kukaiņu, bet tās dienvidu kaimiņvalstī – Sudānā, siseņu savairojies vēl vairāk. Situāciju Ēģiptē un Sudānā ANO raksturojusi kā «apdraudējošu» abu valstu lauksaimniecībai. Abas valstis siseņu uzbrukumi nomoka jau kopš februāra sākuma.

«Mēs vēlamies apstiprināt tūristiem, ka apmeklēt Ēģipti un tajā ceļot, ir droši,» oficiālā paziņojumā pavēstījuši vardarbīgu demonstrāciju plosītās valsts pārstāvji, ziņo Mail&Guardian.

Paziņojums izskanējis saistībā ar asiņainajām demonstrācijām, kas valstī notika pagājušās nedēļas beigās un kurās Kairā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Sadursmes notika starp Ēģiptes armiju un nesen gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi un partijas Musulmaņu brālība atbalstītājiem. Demonstrācijas Ēģiptē turpinās arī šonedēļ.

Tikmēr Ēģiptes amatpersonas pauž, ka «normālie dzīves aspekti», piemēram, Egypt Air darbība un starptautiskie ceļojumi norit funkcionāli. Saviem iedzīvotājiem atturēties no došanās uz Ēģipti ieteica Dienvidāfrikas amatpersonas.

Jau ziņots, ka saistībā ar traģiskajiem notikumiem Pakistānā, kur tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēla ceļojumus uz šo valsti un ieteica ceļotgribētājiem uz turieni nedoties. Tajā pašā laikā Jēkaba aģentūras vadītājs Uldis Alksnis Db.lv pauda, ka daudzas valstis, kas, lasot ziņas medijos, varētu nešķist drošas, tūristiem ir draudzīgas, un vietas, kuras apmeklē ārvalstu tūristi, ir drošas. Kā piemēri tika minēti Izraēla un Palestīna, kuru valdības rūpīgi strādā, lai piesaistītu tūristus. Savukārt pašlaik Jēkaba aģentūras valdes priekšsēdētājs neiesaka doties uz tādām valstīm kā Afganistāna, Irāka, Somālija, Sudāna, Sīrija, Pakistāna un Lībija.

Āfrikā ir sākts kāds daudzsološs projekts, kas varētu palīdzēt bada, terorisma un bēgļu apburtā loka pārraušanā: Sahāras un Sāhelas lielās zaļās sienas iniciatīva.

Šī projekta ietvaros tiek stādīts liels zaļais mūris - 7000 kilometrus liela mežu josla, kas šķērsos Āfrikas kontinentu no Austrumāfrikas piekrastes rajoniem līdz pat Mauritānijai rietumos. Šī projekta mērķis ir apturēt Sahāras tuksneša izplatīšanos, padarot 50 milj. hektāru no kādreizējās auglīgās zemes atkal izmantojamu lauksaimniecībā, vienlaikus samazinot CO2 izmešus. Līdz projekta oficiālai atklāšanai 2030. gadā plānots, ka šis mežu masīvs spēs saistīt 250 miljonus tonnu CO2. Pēc šī projekta iniciatīvas ziņojuma pašlaik ir sastādīti jau 15% no tā sauktās zaļās sienas, un tās veidošanā ir iesaistījušās 11 valstis: Džibutija, Eritreja, Etiopija, Sudāna, Čada, Nigēra, Nigērija, Mali, Burkinafaso, Mauritānija un Senegāla. Katrai no šīm valstīm ir izveidots savs nacionālais plāns, kā zaļā mūra projektu realizēt, vienlaikus iesaistot vietējos iedzīvotājus.

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

ASV federālais tiesnesis Havaju štatā bloķēja lielāko daļu no prezidenta Donalda Trampa pēdējā imigrācijas ierobežošanas rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Deriks Vatsons izdeva rīkojumu pēc tam, kad Trampa aizliegumu iebraukt vairāku, tostarp lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņiem apstrīdēja Havaju štats. Štats bija norādījis, ka šāda veida imigrācijas ierobežošana nošķirs ģimenes un traucēs piesaistīt studentus.

Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa tiesas rīkojumu nosauca par «bīstami kļūdainu», uzsverot, ka tas «grauj prezidenta centienus sargāt amerikāņu drošību».

ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu.

Septembrī izsludinātais rīkojums, kuram trešdien bija jāstājas spēkā, attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Vācijas aviokompānija Lufthansa, kas bija pēdējais pārvadātājs Eiropā ar tiešajiem reisiem uz Sudānu, beigs piedāvāt šo pakalpojumu janvārī, liecina uzņēmuma dokuments, kurā ir atsauce uz ekonomiskiem iemesliem, vēsta thelocal.se.

Lidojumi starp Frankfurti un Hartūmā beigsies 19. janvārī, liecina vēstule klientiem ar 22. oktobra laika atzīmi. To parakstījis Hartmuts Folcs, aviokompānijas pārstāvis Sudānā.

«Lufthansa piedāvā saviem klientiem plašu tīklu visā pasaulē un regulāri uzrauga savu rentabilitāti. Šajā kontekstā tika nolemts pielikt punktu lidojumiem no Frankfurtes uz Hartūmā,» liecina vēstule.

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Pasaule paliek aizvien vardarbīgāka – salīdzinot ar 2008. gadu, šobrīd 110 valstis kļuvušas mazāk miermīlīgas, liecina Ekonomikas un miera institūta ikgadējais pētījums Global Peace Index.

Kopumā pasaule ir par 5% mazāk miermīlīga nekā pirms pieciem gadiem. Lielākais indeksa samazinājums piedzīvots pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, kur tas samazinājies par 70%. Miermīlīgākais pasaules reģions ir Eiropa, kam seko Ziemeļamerika.

Institūts reitingā iekļāvis 162 pasaules valstis. Par visvardarbīgākajām valstīm atzītas Afganistāna, Somālija, Sīrija, Irāka, Sudāna, Pakistāna, Kongo Demokrātiskā republika, Krievija un Ziemeļkoreja.

Baltijas valstis miermīlīguma indeksā iekļuvušas pirmajā piecdesmitniekā – Igaunija atzīta par 38. pasaules miermīlīgāko valsti, Latvija – 41., bet Lietuva – 43. vietā.

Global Peace Index Latvija saņēmusi 1,772 punktus. Institūts analizējis galvenos notikumus ekonomikā un iekšpolitikā. Institūts uzskata, ka Latvijā pastāv vidējs vardarbīgu nemieru risks un ir vidējs politiskās kultūras līmenis. Tāpat Latvijas sabiedrība, saskaņā ar institūta apkopotajiem datiem, ir visai naidīgi noskaņota pret ārzemniekiem.

Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft uzsākusi programmu, kuras ietvaros datorspeciālistiem maksās līdz pat 150 tūkstošiem ASV dolāru lielu atlīdzību par kompānijas programmatūrā atklātajiem drošības caurumiem.

Microsoft atlīdzību programma ir viena no devīgākajām nozarē, norāda Reuters. Kompānija gan ilgāku laiku kavējās ar tās ieviešanu, neskatoties pat uz to, ka līdzīgas atlīdzības programmas par atrastajiem drošības caurumiem jau piedāvā Google un Facebook. Prognozējams, ka ievērojamā atlīdzība izraisīs lielu interesi datu drošības speciālistu un hakeru aprindās, kuriem gan ar atklātajām drošības problēmām, lai saņemtu naudu, būs jādalās ar Microsoft. Kompānija maksāšot arī papildus 50 tūkstošus ASV dolāru lielu atlīdzību tiem speciālistiem, kas ne tikai atklās drošības problēmas, bet arī izdomās veidu, kādā tās atrisināt.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.