Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Šā brīža mazākais Subaru krosovers XV ir mikroskopiski mainījis savu ārējo imidžu, toties pēc satura tas ir pilnīgi jauns auto

Subaru XV viss ir jauns, ieskaitot jaunu platformu, izturīgu virsbūves karkasu un daudz tehnisku risinājumu, kas palīdz jaunajam XV kļūt par modernu un mūsdienīgu auto gan braukšanas komforta, gan drošības ziņā. Garāks, platāks, ar īsākām pārkarēm un garāku riteņu bāzi. Garumā klāt nākuši 15 mm, platumā tie jau ir 20 mm, attiecīgi blakussēdētāja plecs vairs nebūs tik uzmācīgs, kā tas bija iepriekš. Subaru marketologi aprēķinājuši, ka plecu rajonā starp priekšā sēdošajiem telpas ir kļuvis par teju 3 centimetriem vairāk, un tas ir arī jūtams. Visbeidzot XV riteņu bāze ir palielināta par 30 mm. Tas savukārt stiprinās XV vadāmību un stabilitāti uz ceļa, pie reizes piesolot vairāk vietas aizmugurējo pasažieru kājām. Nemainīgs no iepriekšējās paaudzes ir palicis auto augstums, kā arī iespaidīgais 22 centimetru klīrenss un standartā esošā Symetrical All Wheel Drive (AWD) pilnpiedziņa.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Piesaistot “BluOr Bank” finansējumu 2,14 miljonu eiro apmērā, Rīgā, K.Ulmaņa gatvē uzsākta Eiropā lielākā “Subaru” autocentra būvniecība, kurā automobiļu tirdzniecības un servisa pakalpojumus sniegs autoražotāja “Subaru” oficiālais pārstāvis Latvijā SIA “AD REM Auto”.

Kopējās investīcijas projekta īstenošanā plānotas 2,8 miljonu eiro apmērā.

Autocentra jaunbūve projektēta kā paaugstinātas energoefektivitātes – gandrīz nulles enerģijas ēka.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka šis būs lielākais “Subaru” autocentrs Eiropā un, iespējams, energoefektīvākais autocentrs Latvijā. Uz ēkas jumta plānots uzstādīt 216 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 78kW. Aprēķināts, ka gada laikā tie spēs saražot 70 080 kWh zaļās enerģijas, nodrošinot aptuveni 40% no autocentra darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

Vienlaikus, papildu energoefektivitāti nodrošinās arī pēc kaskādes principa uzstādītie siltumsūkņi, kas gādās par dabai draudzīgu ēkas apkuri.

Jaunākā Subaru Outback vizuālie uzlabojumi ir tik niecīgi, ka tos pat zinātājiem pamanīt nebūs viegli

Tomēr tādu ir gana daudz.

Latvijas koplietošanas ceļiem neko piemērotāku par Subaru Outback nevar vēlēties. Šis auto, līdzīgi kā talantīga un čakla lauku saimniece ar veselīgiem apaļumiem, prot visu. Ar standartā uzstādīto Subaru Symetrical All Wheel Drive (AWD) pilnpiedziņas sistēmu Outback omulīgi jutīsies pat īpaši sarežģītos braukšanas apstākļos, izpildot to pašu, kas ir pa spēkam kārtīgam džipam ar pazeminātajiem pārnesumiem. Kritiskākajos brīžos, kad ar atslēgtu pretbuksēšanas sistēmu nepietiks, var likt lietā X-Mode sistēmu, kas līdz 40 km/h lielam ātrumam salāgos transmisijas, motora un elektronikas vagaru darbu tā, lai Outback spētu izkārpīties no draudīgākiem brikšņiem.

Piektās paaudzes Subaru Forester nav diži mainījis savu tēlu, tomēr tam «aiz ādas» ir pilnīgi jauna tehnika

Jauna platforma, lai automobili spētu «saprecināt» ar hibrīdsistēmu un AWD pilnpiedziņu, jauns virsbūves karkass, kas veidots no augstas izturības metāliem, pilnveidotas atbalsta sistēmas – tas viss kopā paaugstina Forester kopējo vērtību, lai to atkal sauktu par vienu no pasaulē daudzpusīgākajiem krosoveriem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Joprojām universālais kareivis, kam pilnīgi vienalga, vai aiz loga ir vasara, ziema vai pavasaris. Tam ir vienalga, kur ar to būs izlēmis braukt tā īpašnieks. Dubļus, dziļus sniegus vai izdangātu un apledojušu lauku ceļu Subaru Forester uzņems ar sajūsmu. Auto ir kļuvis vēl ērtāks, attiecīgi priekšā un jo īpaši aizmugurē sēdošajiem pasažieriem vietas ir kļuvis vēl vairāk. Paliekot bateriju bloku zem aizmugurējā sēdekļa, Subaru inženieriem ir izdevies panākt, ka bagāžas nodalījums salīdzinājumā ar esošo Forester ir pat nedaudz lielāks, proti, 505 litru vietā turpmāk būs 509 litru liela telpa. Vēl iepriecinošs fakts, ka bagāžnieka dzīlēs zem grīdas varēs atrast mazizmēra rezerves riteni, kas pie mums ir noderīgs aksesuārs. Vēl viens patīkams sīkums, ka bagāžnieka aizvēršana ar elektropiedziņu ir paātrināta un vairs nekaitinās steidzīgos klientus, kas pēc veikala apmeklējuma vēlēsies Forester bagāžnieku atvērt un pēc tam arī aizvērt. Superērts un parocīgs auto ar AWD pilnpiedziņas sistēmu, iespaidīgu 22 centimetru klīrensu, kas veidots, strikti ievērojot iepriekšējo paaudžu tradīcijas. Jāatzīst, ka kopā ar hibrīdsistēmas komponentēm jaunais Forester ir kļuvis par 110 kg smagāks nekā priekšgājējs, turklāt tas aiz sevis spēs pavilkt nedaudz mazāk kilogramu, proti, 1270 kg. Citu acīmredzamu trūkumu nav, ja nu vienīgi tas, ka jauno, Eiropas tirgum paredzēto Forester, kas vēl gaida ražošanas sākumu, pie mums ieraudzīsim tikai 2019. gada novembrī, un tā provizoriskā cena būs, sākot no 33 līdz 40 tūkst. eiro.

Japānas autobūves uzņēmums «Subaru» ceturtdien paziņoja, ka valstī atsauc gandrīz 400 000 automobiļu saistībā ar automašīnu pārbaužu skandālu.

Šis atsaukums aptver deviņus modeļus, tostarp automašīnu, ko «Subaru» ražo Japānas autobūves kompānijai «Toyota», taču ārvalstīs pārdotie automobiļi nav ietekmēti.

«Subaru» oktobrī atzina, ka tas vairāk nekā 30 gadus ļāvis nesertificētiem darbiniekiem veikt atsevišķu automobiļu pārbaudes.

Tajā laikā uzņēmums norādīja, ka, visticamāk, nāksies atsaukt 250 000 automobiļu, kas izmaksās aptuveni piecus miljardus jenu (37,4 miljonus eiro). Pagaidām nav zināms, cik kompānijai izmaksās 395 000 automašīnu atsaukšana, par ko tika paziņots ceturtdien.

Ietekmētās automašīnas ražotas divās rūpnīcās laika periodā no 2014.gada janvāra līdz 2017.gada oktobrim.

Automobiļi, kas iegādāti pirms tam, jau tikuši pakļauti obligātām pārbaudēm trīs gadus pēc pirkšanas, skaidro Japānas Transporta ministrijas amatpersona.

Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.

Tieši pēc diviem gadiem, 2026. gada jūnijā, spēkā stāsies jaunā Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu*, kas paredz pilnīgu šī mājasdarba izpildīšanu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan darbinieki, gan darba devēji, jo šī ir arī iespēja stiprināt darbinieku lojalitāti un piesaistīt jaunos talantus, veicinot vienlīdzīgu un atklātu organizācijas kultūru.

Konkrētā direktīva prasa vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, nosakot darba samaksu par līdzīgas vērtības darbu, kā arī prasa darba devējiem panākt caurspīdīgumu, lai darbinieki zinātu, kāda ir samaksa attiecīgajā amata kategorijā. Uzņēmējiem būs jāmēra un vēlāk arī jāpublisko dati par darba samaksu un atšķirībām sieviešu un vīriešu atalgojumā. Atalgojuma politika nav ātri un viegli izmaināma, īpaši lielākās organizācijās, tāpēc daudzi darba devēji minētās prasības pamazām ievieš jau tagad.

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Taisnīgākie atalgojuma maksātāji Latvijā 2020.gadā organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle, bet organizāciju grupā līdz 500 darbiniekiem - gaisa filtru ražotājs "Dinair Filton", liecina personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pētījums.

Organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem otro vietu ieņem iepriekšējo divu gadu taisnīgākā atalgojuma maksātāja titula ieguvēja starptautiskā lidosta "Rīga". Tai seko VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Swedbank" un VAS "Latvijas valsts meži".

Organizāciju grupa zem 500 darbiniekiem šajā pētījumā atsevišķi tiek aplūkota pirmo gadu. Otro un trešo vietu tajā dala Autotransporta direkcija un "DPD Latvia", kurām seko "Linedata Services" Latvijas filiāle un "MSC Shared Service Center Riga".

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī -, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Japānas autobūves uzņēmuma «Subaru» divās rūpnīcās vairāku desmitu gadu garumā saražoto automašīnu pārbaudes veikuši nesertificēti darbinieki, piektdien vēsta Japānas mediji.

Iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka šāda prakse ilgusi aptuveni 30 gadus, uzņēmumam īstenojot līdzīgus pārkāpumus kā Japānas autoražotājam «Nissan Motor Co.», ko jau aptvēris automobiļu pārbaužu skandāls, ziņo mediji.

«Subaru» pārstāvji norādījuši, ka atsevišķas automašīnu pārbaudes divās rūpnīcās uz ziemeļrietumiem no Tokijas veikuši darbinieki, kuri joprojām tiek apmācīti un vēl nav saņēmuši attiecīgu sertifikātu, skaidro ziņu aģentūra «Kyodo News».

Tikmēr laikraksts «Nikkei» vēsta, ka šis skandāls varētu būt ietekmējis līdz pat 300 000 automobiļu.

«Subaru» krietni atpaliek no lielākajiem konkurentiem «Toyota», «Nissan» un «Honda», pārdodot aptuveni vienu miljonu automašīnu gadā.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

2020. gadā pieprasījums pēc darbaspēka joprojām būs augsts, bet ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas liks darba devējiem būt piesardzīgākiem jaunu darbinieku piesaistē, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Šajā gadā jaunus darbiniekus plāno pieņemt darbā trešā daļa jeb 33% darba devēju, kas ir par 15% mazāk nekā pirms gada veiktajā aptaujā. Savukārt nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas gan pieņems, gan atlaidīs darbiniekus - to atzina 31% aptaujāto darba devēju.

Turpretī 23% darba devēju šogad izmaiņas personāla sastāvā neplāno, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Gandrīz 40% no vakancēm iecerētas speciālistiem, 19% - vadītājiem, 15% - kvalificētiem strādniekiem, 10% - gan pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, gan mazkvalificētiem strādniekiem. Vairāk nekā puse no uzņēmumiem, kas iecerējuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, izmaiņas personāla sastāvā saista ar uzņēmuma darbības paplašināšanos, savukārt ceturtā daļa – ar gaidāmo darbinieku rotāciju.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Atalgojuma norādīšana darba sludinājumā nesniedz pilnu priekšstatu par darba samaksu konkrētā amatā

Atalgojums

Turklāt šāda norma nevajadzīgi iejaucas pušu līgumu slēgšanas brīvībā. Nav pierādījumu, ka normas leģitīmais mērķis – reemigrācijas veicināšana – būtu attaisnojies. Praksē ir redzams, ka darba sludinājumos norma tiek apieta, norādot atalgojumu plašā amplitūdā. Latvijā vērojams būtisks darbaspēka trūkums un speciālistu pārvilināšana kļūst arvien aktuālāka, kā rezultātā dati par darbiniekam izmaksājamo atalgojumu ir komercnoslēpumu saturoša informācija, tik strikts ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ko DB pauž organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre.

Saņem aizrādījumus

Jau nepilnu gadu jāievēro Saeimā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, kas paredz darba sludinājumos norādīt arī attiecīgā amata algas amplitūda. Vēl joprojām šajā jautājumā var runāt par viedokļu sadursmi. Savukārt uzraudzīt Darba likumā pieminēto normu ievērošanu, tostarp arī sludinājumos norādāmo informāciju, pienākums ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas līdz augusta vidum, kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža, bija saņēmusi desmit iesniegumu par atalgojuma nenorādīšanu darba sludinājumos. Lielākā daļa šo pārkāpumu apstiprinājās vai tika konstatēta daļēji. Par pārkāpumiem VDI izteica darba devējiem mutvārdu aizrādījumu, stāsta iestādes Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa piebilst, ka VDI nav saņēmusi negatīvas atsauksmes par jauno likuma normu, bet laikā, kad jaunie grozījumi tikko stājās spēkā, uzņēmumi vērsās VDI pēc konsultācijas, lai precizētu jaunās tiesību normas piemērošanas prasības.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

2018. gadā darba ņēmēji izjutīs pozitīvas pārmaiņas ne tikai darba piedāvājumu skaita ziņā, bet arī atalgojuma pieaugumā. Palielināt atalgojumu vismaz dažiem darbiniekiem ir ieplānojuši 41% darba devēju, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja.

Analizējot aptaujas rezultātus, secināts, ka situācija atalgojuma ziņā saglabā nemainīgas tendences – pēdējo trīs gadu laikā vidēji 40% darba devēju atzīst, ka, pārskatot darbinieku atalgojumu, nākamajā gadā tas tiks palielināts vismaz dažiem. Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, mazāk ir to darbavietu skaits, kas atalgojumu plāno samazināt – šajā gadā aptaujā to norādīja tikai 1%, kas ir par 3% mazāk nekā pērn. Savukārt 12% aptaujāto darba devēju atklāja, ka jaunajā gadā dažiem darbiniekiem gaidāms atalgojuma pieaugums, bet dažiem tas tiks samazināts. Taču gandrīz puse jeb 46% darba devēju darbinieku atalgojumu plāno saglabāt līdzšinējā līmenī.