Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Zviedrijas prokuratūra pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta.

"Izmeklēšanā saistībā ar kabeļa pārrāvumu starp Zviedriju un Latviju Baltijas jūrā ir noskaidrots, ka tas nav rupjas sabotāžas gadījums. Tāpēc ir pieņemts lēmums atcelt arestu kuģim, kas tiek turēts aizdomās par kabeļa pārrāvumu," teikts Zviedrijas prokuratūras paziņojumā.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija - laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.

Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, tostarp par kaitniecību. Patlaban izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu.

Sākotnēji tikai viena apslimuša darbinieka dēļ uzņēmuma darbība negaidīti var apstāties pavisam. Lai izvairītos no šādas situācijas rašanās, laikus jāidentificē tie cilvēki, kuri darbā ieradušies neveseli, un jānovērš viņu kontakts ar veselajiem darbiniekiem. Katra darbinieka fiziska temperatūras mērīšana prasa papildu laiku un ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu, tādēļ uzņēmumam nepieciešams efektīvāks risinājums, ko piedāvā Vācijas ražotāja MOBOTIX termokamera.

ALTAS IT (ražotāja oficiālais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētājs Māris Balčuns stāsta: “Jau šobrīd vērojams, ka koronavīrusa izplatības novēršanai starp darbiniekiem daudzi uzņēmumi darba laika sākumā pie ieejas mēra temperatūru visiem, kas ierodas. Taču šī metode ievērojami palēnina darbinieku plūsmu, kavējot darba laika sākumu, un ne vienmēr ir efektīvs veids saslimušo darbinieku identificēšanai. Bieži vien pirmie darbinieki tiek pārbaudīti rūpīgāk, bet pēdējiem netiek pievērsta tikpat liela uzmanība. Tas palielina risku ielaist sasirgušo cilvēku darbavietā.”

ALTAS IT termokameru risinājumi, cilvēkam šķērsojot noteiktu zonu, uzreiz nosaka viņa ķermeņa temperatūru, bez kavēšanās ielaižot uzņēmumā tos darbiniekus, kuriem nav konstatēta paaugstināta temperatūra, un apturot tos, kuri nedrīkst doties uzņēmumā, ja viņiem ir drudža pazīmes. Termokameras jutība ir 0,02 grādi pēc Celsija, tādējādi tā ļauj precīzi identificēt potenciāli sasirgušās personas. Konstatējot šādu personu, uz noteiktu ierīci – datoru, tālruni vai citu viedierīci – tiek nosūtīts automatizēts paziņojums.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Jāņa Miklaševiča telekomunikāciju uzņēmums SIA «Ērika un Co» no Vecumnieku novada Misas ciema ilgu laiku bija pazīstams lielākoties Bauskas rajona teritorijā. Tomēr ar jauno gadu uzņēmums būs pārstāvēts daudzās jaunās vietās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Nav tā, ka esmu baigais magnāts, kas pārņem citu televīziju tīklus. Vienkārši citi kolēģi sāka biznesu tādā vecumā, kāds man ir tagad. Pēc 25 gadiem viņi ir pensijas vecumā un saprot, ka trūkst dukas noturēties tirgū. Tā es ik pa laikam kādu tīklu pārņemu vai nopērku,» stāsta J. Miklaševičs. Uzņēmējdarbībā kļūst arvien sarežģītāk. Katru gadu likumdošana paredz kādas jaunas izmaksas. Tāpēc uzņēmumam ir izdevīgi kļūt lielākam, jo tā pārmaiņām pielāgoties vieglāk.

Televīzijas apraide un interneta nodrošinājums notiek gan ar kabeļu, gan bezvadu tīkla palīdzību. «Bezvadu apraide ir smags rūpals. Ar kabeļiem ir vienkāršāk, un iespējas ir lielākas,» stāsta J. Miklaševičs. Viņš skaidro, ka interneta izmaksās dārgākā ir optikas kabeļa īre. «Rīgā interneta cenas var būt pavisam smieklīgas, jo saturs nemaksā tik dārgi, cik transportēšana. Mums laukos optiskā kanāla īre ir tūkstošos eiro mērāmi cipari,» uzsver uzņēmējs.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Telia Latvia interneta un datu pārraides pakalpojumus plāno atjaunot 2 līdz 3 stundu laikā, savukārt paša bojājuma pilnīga novēršana ir ilgāks process, Db.lv informēja Telia Latvija tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs.

«Pagaidām vēl ir traucēti Telia Latvija starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumu pieejamība Latvijā. Traucējumus Telia Latvija interneta pieslēgumā ir izraisījis maģistrālā optiskā kabeļa bojājums, kas nodrošina datu satiksmi ar Eiropu un Āziju,» skaidro Puurs.

Telia Latvija tehniskie speciālisti ir devušies uz kabeļa bojājuma vietu, kur sākti līnijas remontdarbi. Optiskajā maģistrālē Rīga – Valka ir konstatēti divu neatkarīgu optisko kabeļu bojājumi.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Māršala salās ceturtdien izdevies atjaunot interneta pakalpojumus, kas šajā Klusā okeāna salu valstī gandrīz nebija pieejami trīs nedēļas saplīsuša zemūdens kabeļa dēļ.

Valsts vienīgais optiskais kabelis saplīsa decembra beigās. Telefona un interneta komunikācijas pēc tam tika pārslēgtas uz satelītiem.

Māršala salu iedzīvotāji un uzņēmēji ātri pārliecinājās par to, cik modernajai dzīvei svarīgs ir internets.

Aktivitāte sociālajos medijos krietni apsīka, jo piekļuve internetam bija ierobežota uz pāris stundām dienā. Uzņēmumi sūtīja darbiniekus fiziski nogādāt nepieciešamos dokumentus, nevarot tos nosūtīt pa e-pastu.

Māršala salu koledža bija spiesta par nedēļu atlikt pavasara semestra sākumu, jo bez interneta nevarēja nodrošināt studijas.

«Mani pamatīgi ietekmēja tas, ka tik ilgi nebija pieejams internets,» atzina otrā kursa studente Mailina Loiaka.

Uzņēmums Telia Latvija ir atjaunojis starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumus Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Joprojām tiek veikti bojātās līnijas remontdarbi, kas var ietekmēt interneta pakalpojuma pieejamību atsevišķās vietās Vidzemes reģionā. Šobrīd Telia Latvija kopā ar sadarbības partneriem novērš tehniskos bojājumus.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Problēmas ar interneta pieslēgumu sākās pēc plkst.11. Uzņēmums Telia Latvija noskaidrojis, ka bojāts maģistrālais optiskais kabelis ārpus Rīgas apkaimes, kas nodrošinot datu satiksmi arī ar Eiropu un Āzijas valstīm. Patlaban uz bojājuma vietu esot devušies speciālisti, kas sāks līnijas remontdarbus. Interneta pakalpojumu nodrošināšanai pašlaik tiekot veikta datu plūsmas maršrutēšana caur citām līnijām.

Google un piecas citas lielas kompānijas metušās uz vienu roku, lai būvētu kabeli zem Klusā okeāna, kas nodrošināšot «neticami ātru» internetu, vēsta BBC.

Kabelis, kuram dots nosaukums «Ātrāk» (Faster - angliski), savienos ASV ar Japānu un izmaksās aptuveni 300 miljonus ASV dolāru (225 miljonus eiro), informējis konsorcijs.

Pateicoties kabelim tikšot sasniegts interneta ātrums 60 terabaiti sekundē, kas ir pietiekami, lai nosūtītu vairāk nekā 2000 «nesaspiestas» HD filmas sekundē.

Kabelis sāks darboties līdz 2016. gadam.

Google sadarbojas ar Āzijas telekomunikāciju gigantiem - China Mobile, China Telecom, Global Transit, KDDI un SingTel.

Lai sāktu bojātā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa remontdarbus, šodien uz bojājuma vietu dosies remontdarbu kuģis, aģentūru LETA informēja LVRTC pārstāvji.

Tāpat cita LVRTC inženieru komanda pirmdien dosies uz Gotlandi, lai sniegtu tehnisku atbalstu un veiktu regulārus mērījumus ar LVRTC iekārtām, kurām jūras kabelis pieslēgts Gotlandē.

LVRTC parstāvji arī vērsa uzmanību, ka remontdarbu iespējamību un norisi var ietekmēt laika apstākļi jūrā, piebilstot, ka patlaban tie darbiem ir labvēlīgi, taču, ievērojot gadalaika noteikto meteoroloģisko apstākļu specifiku Baltijas jūrā, situācija var mainīties un remontdarbus var nākties atlikt, kuģim nogaidot tuvākajā ostā.

Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Šodien Daugavpilī notiekošajā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēdē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Jaunizveidotais savienojums ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū, informē LVRTC.

Latvijas un Baltkrievijas operatoru tīklu savienojums paver iespējas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gala lietotājiem Baltkrievijā un Ukrainā saņemt datu pārraides pakalpojumus Latvijā, Zviedrijā, Somijā.

Attīstot starptautiskos datu pārraides maršrutus, šā gada vasarā LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļaus nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet šobrīd ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

Baltijas valstu elektrosistēmas noteikti ir gatavas atslēgties no Krievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL, un vienīgās bažas patlaban var radīt sabotāžas, intervijā teica "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka pēdējo 15 gadu laikā Baltijā kopumā veiktas investīcijas divu miljardu eiro apmērā. Investīcijas veiktas gan augstsprieguma līniju darbības stiprināšanā, gan baterijās un sinhronizācijas iekārtās. Samtiņš uzsvēra, ka fiziski Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu.

"Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām," teica Samtiņš, piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko Baltija saskārās vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. "Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram un tādēļ tiem jābūt gataviem," skaidroja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā un nenoskaidrota iemesla dēļ pārtrauca darboties 18.martā, darbību atsāks ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

Iepriekš tika ziņots, ka labošanas darbi turpināsies vismaz līdz piektdienai, 25.martam, tomēr Zviedrijas elektrības tīklu operators Svenska Kraftnat paziņojumā elektrības biržai Nord Pool ceturtdien informēja, ka starpsavienojums nedarbosies līdz 8.aprīlim.

«Mēs mēģinām noteikt bojājuma iemeslus,» norādīja kompānija.

Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors Daivis Virbicks šonedēļ paziņoja, ka problēma ir Zviedrijas pusē.

Pagājušā gada nogalē NordBalt testēšana tika apturēta saistībā ar ugunsgrēku netālu no Nībru apakšstacijas Zviedrijā. Janvārī tā atkal tika atsākta, bet 24.februārī saistībā ar bojājumu Zviedrijas pusē starpsavienojums nedarbojās vairāk nekā četras stundas.