VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšana pēdējā laikā kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem un ne velti - tieši vai netieši šis maksājums ietekmē ikvienu Latvijas elektroenerģijas patērētāju jeb ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kas nenoliedzami šogad ir arī vēlētāji.

Iespējams, tieši tāpēc priekšvēlēšanu steigā katrs esošais un topošais deputāts OIK platformu mēģina izmantot savu reitingu celšanai - cits sola OIK maksājumu atcelt pavisam, cits asi kritizē gan savus priekšgājējus, gan viņu šā brīža centienus situāciju labot.

Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo atbalsta maksājums tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos.

DB jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada. Kamēr pats ministrs pārliecinoši sola, ka pēc pāris gadiem esošā maksājumu sistēma vairs nepastāvēs, nozares pārstāvji EM skaļos paziņojumus sauc par bezatbildīgiem un saista ar vēlēšanu tuvošanos. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt ierobežotas peļņas normas, veikt jaudas maksājumu reformu, kā arī nākotnē OIK aizstāt ar asi kritizēto zaļo sertifikātu sistēmu, kas pēc būtības nav nekas cits kā vien sistēmas pārsaukšana. Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo šajā gadījumā atbalsta maksājumu apmērs tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos gala patērētājam. Bažas par EM priekšlikumu izteikuši arī tirgotāji, norādot, ka zaļo sertifikātu tirdzniecība varētu radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem un tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Lai gan steiga OIK jautājuma risināšanā ir liela, ekonomikas ministrs jau vairākkārt norādījis, ka atcelt OIK šogad nav iespējams, jo tas neizbēgami nozīmētu valsts ieraušanu milzīgos tiesvedību procesos, kas būtu mērāmi simtos miljonos eiro. Šobrīd konkrēti gan nav skaidrs, kas mainīsies pēc trīs gadiem, taču ministrs uzsver - šajā laikā tiks radīts jauns atbalsta mehānisms jeb, vienkāršāk sakot, – viss būs citādi. Visticamāk, tā arī būs, jo jādomā, ka pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lēmumu pieņēmēju kompozīcija būs krietni mainījusies.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem, korekcijas pārvietošanās paradumos un nevajadzīgo lietu pārdošana, atdošana vai atbildīga pārstrāde

Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. augustā laikrakstā Dienas Bizness:

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā Valsts kontrole ir konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību, trešdien Latvijas Radio paziņoja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Politiķu dzīvē, īpaši pirms vēlēšanām, gadās brīži, kad neko nevar izdomāt, bet kaut ko tomēr baigi vajag. Pēc viena no šādiem gadījumiem izskatās nu jau vairākus mēnešus ilgstošā ņemšanās ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti, tautā sauktu par OIK.

Ekonomikas ministrēšanas laiks iet uz beigām, un nāk atskārsme, ka kaut ko pēc sevis tomēr vajag atstāt, jo ar visādām fantazēšanām par startapiem un braukāšanu apkārt tomēr ir stipri par maz dziļam nospiedumam politikas vēsturē. Tad nu Ašeradena kungs nolēma ķerties klāt titāniskajai cīņai ar OIK bubuli. Bubulis, starp citu, ir mākslīgi uzpūsts. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka 2/3 no OIK maksājuma visi patērētāji maksā dabasgāzes stacijām un tikai 1/3 - tā sauktajai zaļajai enerģijai, taču cilvēku prātos šis temats ir pamatīgi sajaukts un samežģīts, jo tā skaidri šo kutelīgo patiesību valsts amatpersonām netīk pateikt.

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursā pagarināts piedāvājumu pieņemšanas termiņš. Valsts pēdējā mirklī mēģina labot kļūmes, un tomēr cēlā ideja celt pārvadājumu kvalitāti, tikt pie labākiem autobusiem, saņemt labāku piedāvājumu sabiedrībai mijas ar bažām – cik par to būs jāmaksā.

Šajā gadījumā bažas ir ļoti konkrētas. Proti, valstij ir tik daudz naudas, cik ir. Paredzams, ka vairāk nebūs.

Visām labajām domām ir viena bēda, un mēdz teikt, ka velns slēpjas detaļās. Par laimi, šīs detaļas ir labi zināmas. Turpmākie 10 gadi sabiedriskajos pārvadājumos ir sadalīti trīs līdzīgos laika periodos, un tieši šis dalījums ir visu iebildumu pamatā.

Uzņēmēji pārmet, ka nav iespējams prognozēt degvielas cenu, algas un citus izdevumus tālāk par diviem gadiem. Savukārt valstij labi patīk 3,5 gadus ilgs periods jebkuru cenu pārskatīšanai. Patiesībā šis konflikts ir tik vecs, cik vien pastāv valsts izdevumu plānošana. Plānotājiem patīk domāt trīsgadēs, piecgadēs, iezīmēt līdzekļu tēriņus pēc desmit un pat piecdesmit gadiem, tomēr mainīgā realitāte ar negatīvu zīmi ir visu plānotāju bieds. Plānotājiem patīk optimistiskais scenārijs, kad ienākumi aug. Tad aprēķinu ailītēs viss ir pareizi.

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Praktiski visas līdzšinējās valdības ir pielikušas roku, lai izkropļotu Latvijas nodokļu sistēmu, kas tika izstrādāta pēc neatkarības atjaunošanas. Taču vislielāko nekompetenci un konsekvences trūkumu nodokļu jautājumos ir demonstrējusi esošā Māra Kučinska valdība.

Kādi īsti ir reformējamās nodokļu sistēmas metodoloģiskie pamati? Kurš ir veicis pētījumus, kas pamato sistēmā iekļaujamo nodokļu veidus un to likmes? Kas ir šīs nodokļu sistēmas izstrādātāji – politiķi, ierēdņi, kas neorientējas metodoloģiskajās nostādnēs vai pieaicinātie eksperti? Speciālistu viedoklis bija vienots – tādā steigā nav iespējams izstrādāt jaunu, progresīvu, stabilu un ilglaicīgu nodokļu sistēmu. Turklāt nepieaicinot nevienu ekspertu un neveicot padziļinātus pētījumus. Ikviens saprātīgs speciālists zina, ka šādam darbam ir vajadzīgi pāris gadi, nevis mēneši. Šajā jautājumā nedrīkst dominēt bezatbildīgs populisms un nākamo vēlēšanu tuvuma diktēta steiga. Tāpēc tika prognozēts, ka valdības iecere piedzīvos neveiksmi.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Lai arī elektronisko rēķinu aprite no 2025. gada 1. janvāra būs saistoša vismaz ceturtajai daļai Latvijas uzņēmumu, šobrīd, divus mēnešus pirms regulējuma stāšanās spēkā, nosūtīt un apstrādāt e-rēķinus spēj vien nepilni 5% no visiem aptaujātajiem komersantiem un iestādēm.

Šādu satraucošu ainu uzrāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

No aptaujas datiem izriet, ka e-rēķini būs aktuāli mazliet vairāk nekā ceturtajai daļai respondentu. 26,2% ir komersanti, kuru klientu vidū ir budžeta iestādes, un vēl pāris procenti paši ir budžeta iestādes. Uz šiem komersantiem un iestādēm tieši attiecas grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu aprites ieviešanu no nākamā gada.

Diemžēl gatavi jaunajām prasībām ir pavisam nedaudzi uzņēmumi. Divus mēnešus pirms gadumijas e-rēķinus aktīvi lieto vien 3% no visiem respondentiem. Vēl pusotrs procents ir ieviesuši nepieciešamo risinājumu, taču ikdienā e-rēķinus vēl nesūta. 28,2% aptaujāto, kuru vidū ir liela daļa ar budžeta iestādēm strādājošo, šobrīd steigā veic izpēti un gatavojas ieviest nepieciešamo risinājumu, kamēr 3,4% ir izstrādājuši ieviešanas vadlīnijas, bet pašu e-rēķinu aprites risinājumu vēl nav izvēlējušies. Savukārt 63,8% nav pat sākuši ar ieviešanu nepieciešamos darbus.

Rīgas domes deputātiem steigā grozot noteikumus par Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā un neiedziļinoties grozījumu sekās, simtiem Rīgas vēsturiskā centra iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis ir būtiski pieaudzis.

Vidējais sadārdzinājuma kāpums mērāms 100-200% apmērā, bet atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 700% pieaugumu.

Eksperti prognozē, ka, mainoties noteikumiem, turpināsies dzīvokļu īres tirgus stagnācija Rīgas vēsturiskajā centrā, savukārt esošo komerctelpu nomnieki meklēs iespējas samazināt savus izdevumus, pārvietojoties uz jaunajiem biroju projektiem ārpus Rīgas centra.

Veiktās izmaiņas skar vairākus Rīgas vēsturisko namu attīstītājus, bet visskarbāk grozījumi ietekmē 36 juridiskās personas, kurām noteikto nodokļa atvieglojumu griestu dēļ pretendēt uz atvieglojumiem vēsturisko ēku uzturēšanai vispār nav iespējams. Jebkurā gadījumā steigā pieņemtie grozījumi ir ietekmējuši simtiem nomnieku un īrnieku Rīgā, kuri dzīvo vai strādā vēsturiskā namīpašumā.