Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Mobilo sakaru operators LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" ieviešanā Latvijas skolās, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē 5.decembrī paziņoja uzņēmums.

LMT projekta "Skola2030" ietvaros līdzdarbosies mācību satura izstrādāšanā un skolotāju sagatavošanā, investējot gan finansējumu, gan arī savas zināšanas un pieredzi.

Mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" mērķis ir stiprināt tehnoloģiju izmantošanas prasmes, radīt risinājumus nozīmīgām problēmām, ievērojot laba dizaina un ilgtspējas principus gan jaunu produktu, gan pakalpojumu radīšanā.

Plānots, ka mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" saturs vidusskolām, kas balstās uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto vispārējās vidējās izglītības standartu, sadarbībā ar IT Izglītības fondu tiks izstrādāts līdz 2020. gada vasarai, un jau no septembra būs pieejams skolu programmās.

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas konkursā par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu pieteikušies septiņi pretendenti, informē uzņēmumā.

«Neierobežot konkurenci un nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem iepirkuma dalībniekiem, piesaistīt pēc iespējas lielāku profesionālu pretendentu skaitu - tā tika veidots iepirkums. Plašāks nekustamo īpašumu vērtētāju vai to apvienību skaits nodrošinās konkurenci izpildītāju vidū un dos ekonomiski efektīvāko cenu Rail Baltica projektam. Šos mērķus izdevies sasniegt. Interese par iepirkumu bija liela. Pēc iepirkuma izsludināšanas Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegta arī sūdzība, tomēr, to izvērtējot, iepirkuma dokumentācijā izvirzītās prasības tika atzītas par pamatotām. Nākamais solis šajā iepirkumā - Iepirkumu komisija izvērtēs saņemtos piedāvājumus un rezultātus plāno paziņot šī gada jūlijā,» stāsta Eiropas dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

Ķīnas Tautas Republika ir planētas lielākais enerģijas ražotājs un vienlaicīgi arī patērētājs. EXPO izstādes galvenais vadmotīvs «Nākotnes enerģija» iet roku rokā ar valsts mērķi kāpināt enerģijas ieguves apjomus, samazinot dabas piesārņojumu.

Video angļu valodā

Par izstādes galveno apskates objektu ir iecelts starptautiskais kodolsintēzes projekts ITER, kurā piedalās Ķīna, ASV, Japāna, Dienvidkoreja, Krievija un vairākas Eiropas Savienības valsts. Kodolsintēze imitēs mūsu Saules darbību un nākotnē cilvēci spēs nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģijas daudzumu, neradot kaitējumu apkārtējai videi.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts. Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās, akcentē laikraksts.

Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti esot izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīstot, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.

Arhitekts Jānis Krastiņš nav slēpis kriticismu un sacījis – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts aprakstījis. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāstījis. J. Krastiņš uzsvēris, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizējis būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš nav taupījis asus vārdus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10.30 plāno skatīt krimināllietu, kurā kāds uzņēmējs apsūdzēts par Eiropas Savienības (ES) finansējuma vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā izkrāpšanas mēģinājumu un krāpšanas rezultātā iegūto 1,4 miljonu eiro legalizēšanu.

Apsūdzētais Tomass Žukovskis bija kāda uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, kurš vēlējās ar viltu iegūt ES fondu līdzekļus 4 105 381 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Apzinoties, ka noslēgto līgumu nepildīs, bet imitēs saimniecisko darbību, viņš 2010.gada ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) noslēdza līgumu par karbamīda un NPK (slāpekļa, fosfora un kālija saturs minerālmēslos) ražošanu kūtsmēslu utilizācijas procesā.

Prokuratūras skatījumā, apsūdzētais organizēja fiktīvu darījumu ķēdi, mākslīgi sadārdzinot projekta izmaksas, imitējot saimniecisko darbību, kā arī izmantojot nepatiesi noformētus darījumu, attaisnojuma un grāmatvedības dokumentus, kopsummā nepamatoti pieprasīja no LIAA uzņēmumam 4 105 381 eiro. LIAA uzņēmumam pieprasīto summu izmaksāja daļēji, proti, 2 053 674 eiro apmērā.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādejādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.

Ikdienā sastopot uzņēmējus un pašiem atlasot darbiniekus, redzam, ka kvalificētu darbinieku pieejamība ir tikai problēmas noformulētā daļa; dziļāk slēpjas nesakritība starp tām prasmēm, kas uzņēmumiem vajadzīgas, un tām, kādas vairums jauniešu saņem skolā. Atbilstoša darbaspēka trūkums ir arī tikko publiskotā Ārvalstu investoru padomes ziņojuma uzmanības centrā.

Latvijā izglītības saturs neatbilst nākotnes darba tirgus prasībām, radot pieaugošu plaisu starp skolu un reālo dzīvi. Skolās pēc inerces notiek pārmērīga fokusēšanās uz zināšanu apjomu, bet pārāk maz tiek strādāts uz tām prasmēm, kuras atbilst 21. gadsimtam, piemēram, finanšu un IT pratību, kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju, sadarbību, līderību u.c. Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā ir ar zemu kompetenci. Faktiski mēs pieļaujam, ka katrs piektais Latvijā izskolotais bērns nespēs pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, tā vietā, ļoti iespējams, kļūstot par slogu līdzcilvēkiem un valstij. Manuprāt, mēs esam pārāk maza valsts un ekonomika, lai varētu atļauties «zaudēt» kaut vienu bērnu.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

«Latvijā ir daudz cilvēku, kuri varbūt šobrīd nav zvaigznes politiskajā apritē, bet kuri vismaz pēdējā gada laikā ir profesionāli auguši. Latvijā nav nekāds potenciālo premjeru trūkums,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Šādi cilvēki ir. Cits jautājums, ka premjera izvirzīšana lielā mērā ir atkarīga no politisko partiju vienošanās, nevis no prezidenta izvēles,» atbildot uz jautājumu, vai Latvijā var būt cits Ministru prezidents nekā Valdis Dombrovskis, stāstījis prezidents.

«Manuprāt, Valsts prezidenta amatā, tāpat jebkurā citā amatā, ja tu neskaties uz nākotni, tad nav ceļa uz priekšu. Man ir laba iespēja tikties ar ļoti daudziem cilvēkiem, un man ir iespēja viņus novērtēt,» viņš sacījis.

Runājot par pašreizējo koalīciju, Valsts prezidents skaidrojis: «Koalīcijas un valdības stabilitātei ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir situācija Eiropā – tā ir tik neskaidra un sprādzienbīstama, ka neviens uz priekšu neraujas, lai pārņemtu varu. Tāda ir tendence visās Eiropas valstīs. Ļoti daudzās valstīs ir valdības izveides problēmas, jo cilvēki, protams, vēlas pārmaiņas, bet precīzi nepasaka – kādas tieši. Šobrīd Eiropā neviens necenšas paņemt varu, jo nezina, vai ar to varēs plūkt laurus. Nav vilkmes un konkurences varas elites maiņai. Pēc kritiski izšķirīgu lēmumu pieņemšanas – jā, tad tāda vilkme var parādīties.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. Viņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Fragments no intervijas

Ar ko pašlaik nodarbojaties?

Kopš pārdevu savas kapitāldaļas atkritumu biznesā, nodarbojos ar savas nopelnītās naudas pārvaldīšanu. Tas būtu atbilstoši riska kapitāla pārvaldīšanai — investēt, attīstīt un pēc kāda laika pārdot, tādējādi gūstot ienākumus, kurus atkal pēc tam investēt citā kompānijā. Vienlaikus jau nedaudz vairāk kā 10 gadus darbojos ar pasaulē vienu no nozīmīgākajām kriptovalūtām — bitkoinu, par ko arī esmu uzrakstījis grāmatu latviešu valodā, kas var kalpot gan kā izziņas materiāls, gan arī savdabīga rokasgrāmata tiem, kuri vēlas darboties ar šo kriptovalūtu. Nevienā savā iepriekšējā biznesā neesmu bijis tik veiksmīgs, kā ieguldot kriptovalūtās! Neskatoties uz to, nekad neieteiktu nevienam investēt kriptovalūtās aizņemtu naudu, tikai savu, jo bitkoinam ir iespējamas nozīmīgas svārstības un neviens nezina, kāda to vērtība būs rīt, pēc mēneša vai gada. Cilvēkiem, kas iegulda kriptovalūtās, raksturīga viena kopīga īpašība – tie ne pārāk uzticas valstu valdībām un to nemitīgajai vēlmei visu kontrolēt, tie vēlas saglabāt vismaz daļēju neatkarību. Kriptovalūtas šādu iespēju piedāvā, ja to vēlas. Tā kā internetā var atrast recepti savas kriptovalūtas izveidei, tad ikviens var radīt pats savu. Tieši tāpēc pēc dažādām aplēsēm pašlaik pasaulē ir 15 000 līdz 17 000 dažādu kriptovalūtu, taču pasaulē pazīstamākā un vienlaikus arī nozīmīgākā, iespējams, perspektīvākā no tām ir tieši bitkoins.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Sākot no 2019. gada janvāra, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) Latvijas mērķtiecīgie jaunieši paralēli mācībām vidusskolā varēs apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu (International Foundation Programme), lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās. Pieteikšanās mācībām minētajā programmā notiek līdz 7. novembrim.

Mācības RBS starptautiskajā sagatavošanas programmā, kuru izstrādājuši Londonas universitātes mācībspēki, ir unikāla iespēja mērķtiecīgiem Latvijas jauniešiem papildināt zināšanas, lai iestātos jebkurā Lielbritānijas universitātē un daudzās Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās, konkurējot ar britu vidusskolu A-līmeņa (А-levels) un Starptautiskās augstskolu sagatavošanas programmas (International Baccalaureate) absolventiem. Programma būs pieejama par trīs reizes zemāku maksu nekā Londonā, turklāt skolēnam mācību laikā nevajadzēs atstāt Latviju un mājas.

RBS ir vienīgā institūcija Baltijā ar tiesībām realizēt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu. Mācību beigās, pēc eksāmenu nokārtošanas, skolēni saņems Londonas Universitātes sertifikātu, kas apliecinās viņu zināšanu atbilstību Lielbritānijas un citu pasaules vadošo universitāšu standartiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Lai sagatavotos studijām pasaules ietekmīgākajās mācību iestādēs, Latvijā būs pieejama arī Londonas Universitātes starptautiskā programma

Starptautiskās universitātes uzņemšanas procesā atzīst A līmeņa (A Level) un Starptautiskā bakalaurāta (International Baccalaureate) diplomus, kā arī International Foundation Programme sertifikātu. Diplomu par A līmeņa izglītību var iegūt Latvijā reģistrētās starptautiskās skolās International School of Latvia un International School of Riga, bet Starptautiskā bakalaurāta programmas piedāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. No 2019. gada janvāra, lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) jauniešiem paralēli mācībām vidusskolā būs iespēja apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu augstskolai (International Foundation Programme). Pārbaudes darbiem, lai varētu mācīties šajā studiju programmā, jau atlasīti pirmie desmit jaunieši.

Motivēti un lojāli darbinieki palīdz nodrošināt gan labu klientu apkalpošanas servisu, gan veido uzņēmuma reputāciju un tēlu, domā SIA Clean R grupas valdes locekle Linda Rirdance.

Es ticu, ka darbinieks ir primārais kanāls, kas reprezentē gan pašu uzņēmumu, gan tā sniegtos pakalpojumus, tāpēc katrs cilvēks, kas strādā Clean R, savā ziņā mūs pārdod potenciālajiem darba ņēmējiem un klientiem,” spriež L. Rirdance. Šī iemesla dēļ komandas attiecību stiprināšana, sekošana līdzi darbinieku apmierinātībai un piesaistei, kā arī rūpes par uzņēmuma cilvēkiem un to ģimenēm jebkurā biznesā ir ļoti nozīmīgi faktori, uzsver Clean R grupas valdes locekle.

Saista darbs ar cipariem

“Man vienmēr ir padevusies matemātika, tāpēc vidusskolas laikos sapņoju kļūt par galveno grāmatvedi un ikdienā strādāt ar cipariem,” atminas L. Rirdance. “Matemātika bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Atceros, ka mani klasesbiedri galvenokārt baidījās no eksāmena tieši šajā priekšmetā, taču man galvenie izaicinājumi saistījās ar domrakstu rakstīšanu. Man nepatika spriedelēt un filozofēt, cipari likās kaut kas saprotamāks. Principā jau 14 gados es zināju, ko es gribu, un ļoti mērķtiecīgi uz to gāju. Jau pamatskolā sāku pastiprināti apgūt nepieciešamos priekšmetus, lai veiksmīgi iestātos Rīgas Komercskolā, kas man arī izdevās. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpināju Banku augstskolā, kur apguvu ekonomista specialitāti.Pēc pirmā kursa praksē nokļuvu uzņēmumā SIA Termināls Vecmīlgrāvis (tolaik – AS Mangaļu kuģu remonta rūpnīca), kur arī paliku pēc prakses beigām un nepilnus četrus gadus paralēli studijām strādāju par grāmatvedi,” stāsta L. Rirdance.