«Latvijā ir daudz cilvēku, kuri varbūt šobrīd nav zvaigznes politiskajā apritē, bet kuri vismaz pēdējā gada laikā ir profesionāli auguši. Latvijā nav nekāds potenciālo premjeru trūkums,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
«Šādi cilvēki ir. Cits jautājums, ka premjera izvirzīšana lielā mērā ir atkarīga no politisko partiju vienošanās, nevis no prezidenta izvēles,» atbildot uz jautājumu, vai Latvijā var būt cits Ministru prezidents nekā Valdis Dombrovskis, stāstījis prezidents.
«Manuprāt, Valsts prezidenta amatā, tāpat jebkurā citā amatā, ja tu neskaties uz nākotni, tad nav ceļa uz priekšu. Man ir laba iespēja tikties ar ļoti daudziem cilvēkiem, un man ir iespēja viņus novērtēt,» viņš sacījis.
Runājot par pašreizējo koalīciju, Valsts prezidents skaidrojis: «Koalīcijas un valdības stabilitātei ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir situācija Eiropā – tā ir tik neskaidra un sprādzienbīstama, ka neviens uz priekšu neraujas, lai pārņemtu varu. Tāda ir tendence visās Eiropas valstīs. Ļoti daudzās valstīs ir valdības izveides problēmas, jo cilvēki, protams, vēlas pārmaiņas, bet precīzi nepasaka – kādas tieši. Šobrīd Eiropā neviens necenšas paņemt varu, jo nezina, vai ar to varēs plūkt laurus. Nav vilkmes un konkurences varas elites maiņai. Pēc kritiski izšķirīgu lēmumu pieņemšanas – jā, tad tāda vilkme var parādīties.
Es arī uzskatu par pareizu, ka daudzās valstīs tiek palielināts parlamenta pilnvaru termiņš no četriem uz pieciem gadiem, jo tad prasību līmenis pret deputātiem kļūst nesalīdzināmi augstāks. Ja šeit, Latvijā, 11. Saeima jau tā strādā vienu gadu mazāk un vēl izskan idejas par šīs Saeimas atlaišanu, tad es nesaprotu, ko tie cilvēki vispār domā?! Lietas un norises ir jāvērtē, vai no tām būs pozitīvs rezultāts sabiedrībai vai ne. Ar Saeimas un valdības nemitīgām maiņām tā nebūs.»
Jautāts, kā novērtētu tā dēvēto veco oligarhu ietekmi politikā, A. Bērziņš stāstījis: «Rīgas pilī nav šādas ietekmes. Un, cik es esmu runājis ar Valdi Dombrovski, situācija nav vienkārša, bet neesmu dzirdējis, ka šāda ietekme būtu izteikta un būtiska.
Reizēm, protams, ir grūti pateikt, kas stāv aiz partiju interesēm, tomēr primārajam šo partiju interešu novērtējumā būtu jābūt kritērijam, vai tās virza valsts attīstību vai ne. Nav jau svarīgi, vai tu esi bagāts vai nabags, – ja valstī nav kārtības, tu tāpat tajā nevari dzīvot. Teiciens, ka zārkam nav kabatu, taču attiecas uz visiem.»