Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Iegādāties par augstu cenu un pārdot par vēl augstāku šķiet piemērota stratēģija tikai drosmīgākajiem investoriem, tomēr pirkt akcijas, kas ir populāras un paļauties uz to kāpumu tomēr nav tik riskanti, kā tas izklausās.

Kā raksta MarketWatch, akciju tirgus uzvarētājiem ir tendence savas uzvaras atkārtot. Stratēģija iepirkt labākās ASV tirgus sektoru akcijas vienā gadā un turēt tās nākamajā pēdējo pāris desmitgadu laikā lielākajā daļā gadījumu ir ievērojami pārspējusi Standard & Poor’s 500 indeksu, liecina Standard & Poor’s Equity Research dati.

Šī inerces vadītā stratēģija patlaban norāda uz lielāku kāpumu tirgus trīs populārākajos sektoros, no kuriem viens ir patēriņa sektors – tas šogad pieaudzis par 25,1%, ražošanas – par 20,3% un materiālu sektors – par 13,6%. Standard & Poor’s 500 šajā periodā piedzīvojis 10,1%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, tādējādi tas atkal sasniedzis investīciju līmeni.

Standard & Poor’s trešdien par vienu pakāpi paaugstinājusi Latvijas novērtējumu ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no BB+/B uz BBB-/A-3 ar stabilu šī reitinga prognozi nākotnē (Stable Outlook). Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no BBB+ uz A-, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā, uzsver FM, piebilstot, ka pašlaik investīciju kategorijas kredītreitingu Latvijai jau ir piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings un Moody’s.

«Latvija pašlaik ir patiesi unikālā situācijā, jo laikā, kad krītas ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā un vairākumam dalībvalstu tiek samazināts kredītreitings, mūsu valstij tas tiek paaugstināts,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks, skaidrojot, ka Standard & Poor’s atzinīgi novērtējusi Latvijas turpmāko attīstības potenciālu. «Patlaban Latvija uz visa pārējā Eiropas Savienības fona disonē, jo šogad mums paredzama straujāka ekonomiskā izaugsme nekā citās dalībvalstīs, tāpēc Latvija kļūs aizvien interesantāka ārvalstu investoriem un starptautiskajiem uzņēmumiem,» piebilst A. Vilks.

Lēmumu pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus aģentūras ir ilgi apsvērušas. Aģentūras vērtē valstu spēju atdot parādus, un pašlaik šī spēja kļūst vājāka, Db.lv pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Drīzāk pārsteigumu ir radījis tas, ka pagāja tik ilgs laiks, līdz valstu kredīreitingi tika samazināti,» citējot CMC Markets tirgus analītiķi Maiklu Hevsonu (Michael Hewson), vēsta Associated Press.

Pirmkārt, palielinās šo Eiropas valstu parāds, turklāt aģentūras vērtē arī banku situāciju, un pašlaik, piemēram, Austrijas bankām ir diezgan lieli riski, norādīja P. Strautiņš. Analītiķi un eksperti ir norādījuši, ka reitingu samazinājums ir bijis plaši paredzams, tādējādi Standard&Poor’s paziņojums gan par Francijas trīskāršā A reitinga samazinājumu, gan citu Eiropas valstu kredītreitinga samazinājumu, radīja «pavisam nelielu šoku» obligāciju tirgos, vēsta Associated Press. Labā vēsts ir Vācijas AAA kredītreitinga saglabāšana, turklāt tā nākotnes prognozes paaugstinātas no negatīvām uz stabilām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot arī reitingam pozitīvu nākotnes prognozi.

Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB-/A-3 uz BBB/A-2. Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no A- uz A.

«Šis ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības attīstības novērtējums un būtisks signāls ārvalstu investoriem. Esmu gandarīts par šo lēmumu, jo patlaban vairumam Eiropas Savienības valstu kredītreitings gluži pretēji − tiek samazināts. Latvija spēj apliecināt konsekventas politikas īstenošanu, sakārtojot savas publiskās finanses, samazinot pārmērīgo budžeta deficītu, kā arī nodrošinot stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu. Jau vairākus gadus Latvijas makroekonomiskie un fiskālie rādītāji konstanti ir labāki nekā tiek prognozēts,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s nolēmusi paaugstināt Latvijas kredītreitingu, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi.

Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable), informē Finanšu ministrija.

«Kā jau iepriekš tika prognozēts, tiklīdz Latvija saņems pozitīvu signālu par iespēju pievienoties eirozonai, Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts. Nu tas ir noticis! Latvija var turpināt nodrošināt straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, lai veicinātu labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī vairotu mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Sagaidāms, ka arī citas reitingu aģentūras pusgada laikā paaugstinās mūsu valsts kredītreitingu,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils.

«Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.

Nav šaubu, ka piektdien pieņemtais starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard&Poor’s lēmums par vienu pakāpi paaugstināt Latvijas kredītreitingu no valsts augstāko amatpersonu puses tiks daudzināts bieži un skaļi.

Finanšu ministrs Andris Vilks taču vēl laikā, kad valdībā tika spriests par 2013. gada budžeta projektu, sūrojās, ka kredītreitingu noteicēji Latviju novērtējuši pārlieku zemu un viņiem šī kļūda būtu visā drīzumā jālabo. Nu kredītreitings atgriežas tajā līmenī, kurā tas bija laikos, ko dažiem labpatīk atminēties kā uzplaukuma gadus, bet citiem - kā ekonomikas burbuļa uzblīšanu līdz galējai robežai, kam sekoja sprādziens un straujākais iekšzemes kopprodukta lejupgāziens visā Eiropā.

Jau tagad skaidrs, ka Latvijā Standard&Poor’s lēmums tiks uztverts kā kārtējais kompliments veiksmes stāstam. Nenoliedzami, lai arī lielo kredītreitingu aģentūru vērīgums un spēja izdarīt adekvātus secinājumus pēdējos gados visai bieži ir apšaubīta, Latvijai šis Standard&Poor’s lēmums šajā brīdī nāk par labu.

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas sestdien ar neizpratni reaģējušas uz starptautiskās reitingu aģentūras Standard and Poor's izvēlēto laiku pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus, kad blokā notiek taupības pasākumu īstenošana, lai sakārtotu savus budžetus.

Standard and Poor's piektdien paziņoja, ka pieņemts lēmums samazināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus - par vienu pakāpi līdz AA+ pazemināts ES ekonomikas giganta Francijas augstākais kredītreitings AAA, Itālijas reitings samazināts par divām iedaļām līdz BBB+, Spānijai par divām iedaļām līdz A, vēl par divām iedaļām samazināti reitingi Kiprai, Itālijai, Portugālei.

Pa vienai iedaļai samazināts reitings Austrijai, Maltai, Slovākijai un Slovēnijai, savukārt pārējās eirozonas valstis - Igaunija, Beļģija, Somija, Vācija, Īrija, Luksemburga un Nīderlande - savus reitingus saglabājušas.

Kopumā septiņām eirozonas valstīm reitings saglabāts, deviņām - pazemināts.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/sharma.jpg

S&P prezidents amatu pametīs septembrī. Par viņa pēcteci amatā kļūs Duglass Petersons – viens no banku giganta Citigroup vadošajiem menedžeriem, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra uzsver, ka lēmums par vadības maiņu bijis pieņemts vēl pirms ASV kredītreitinga samazināšanas un nav saistīts ar varasiestāžu uzsāktajām izmeklēšanām.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras S&P lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Ceturtdienu ASV akciju tirgus indeksi noslēdza ar kritumu, un Standard&Poor’s 500 pirmo reizi kopš 2008.gada sāka jaunu gadu ar samazinājumu, raksta Bloomberg.

Tiesa gan, pērno gadu indeksi noslēdza ar lielāko gada kāpumu vairāk nekā 15 gadu laikā.

Standard&Poor’s 500 saruka par 0,9% līdz 1831,98 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,8% līdz 16 441 punktam.

Tādējādi Standard&Poor’s 500 pārtrauca piecus gadus ilgušo kāpumu pirmajā tirdzniecības sesijā. Kopš 2009. gada indekss gada pirmajā tirdzniecības dienā ir pieaudzis vidēji par gandrīz 2%.

Pērn Standard&Poor’s 500 kopumā pieauga par 30%, bet Dow Jones Industrial Average – par 27%.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Reitingu aģentūra Moody’s pagaidām saglabājusi Francijai tās augsto AAA kredītreitingu, taču aģentūra arī norādīja, ka veiks Francijas reitinga atkārtotu pārskatīšanu vēl šā gada pirmajā ceturksnī, ziņo BBC.

Jau ziņots, ka pirms trim dienām cita reitingu aģentūra – Standard & Poor’s – samazināja Francijas kredītreitingu no AAA līdz AA+.

Standard & Poor’s lēmums samazināt Francijas reitingu līdz AA+ devis triecienu Parīzes paštēlam un N. Sarkozī perspektīvām atkārtoti tikt ievēlētam par valsts prezidentu.

S&P piektdien pieņēma lēmumu samazināt ne tikai Francijas, bet arī astoņu citu eirozonas valstu kredītreitingus. Reitingi samazināti Francijai, Itālijai, Spānijai, Kiprai, Portugālei, Austrijai, Slovākijai, Slovēnijai un Maltai.

Pēc reitingu samazinājuma Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra - S&P rīcība kārtējo reizi apliecina, ka Eiropas līderiem nepieciešams dubultot savus pūliņus, lai atrisinātu parādu krīzi.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, visticamāk, palielinās Latvijai patlaban piešķirto zemākās pakāpes investīciju kredītreitingu Baa3 – pēc tam, kad reitingu Latvijai palielinājušas arī aģentūras Standard & Poor’s un Fitch Ratings, uzskata Royal Bank of Scotland (RBS).

«Pēdējiem uzlabojumiem, visticamāk, sekos arī Moody’s, tam gan ir nepieciešams, lai Latvija turpinātu uzņemto kursu fiskālās konsolidācijas un eiro ieviešanas virzienā,» citējot RBS stratēģi jauno tirgu jomā Mohamedu Kazmi (Mohammed Kazmi), vēsta Bloomberg.

Jau ziņots, ka gan Fitch Ratings, gan Standard and Poor’s (S&P) novembrī palielināja Latvijas kredītreitingu.

Fitch Latvijas valsts novērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināja no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu BBB+ ar stabilu reitinga nākotnes prognozi, informēja Valsts kase.

Reitinga aģentūra lēmumu pieņēmusi pēc Ecofin šā gada 9. jūlija galīgā lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties eirozonai no 2014. gada 1. janvāra. Vienlaikus ar valsts kredītreitinga apstiprināšanu, reitingu aģentūra Standard&Poor’s ir pārskatījusi pārvedumu un konvertējamības novērtējumu no A uz AAA līmeni, pielīdzinot to citu eirozonas valstu līmenim un pamatojot to ar riska, ka Eiropas

Centrālā banka varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai, ārkārtīgi mazu iespējamību.

Reitingu aģentūra Standard & Poor’s 10. jūnijā pieņēma lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā tika paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes prognozi no stabila uz pozitīvu, saglabājot esošo reitingu BBB+ līmenī, informē Finanšu ministrija.

Aģentūras analītiķi prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% gadā apmērā turpmāko trīs gadu laikā, paredzot arī nelielu kārtējo maksājumu konta deficīta pieaugumu un mērenu valdības neto parāda samazinājumu.

Standard&Poor’s atzīmē to, ka pēdējos gados Latvijai ir izdevies būtiski uzlabot fiskālo pozīciju, mazinot budžeta deficītu no gandrīz 10% 2009. gadā līdz 1,5% 2013. gadā. Ja tiks turpināta fiskālās disciplīnas ievērošana, kas rezultētos straujākā valdības neto parāda samazinājumā nekā aģentūra prognozē, valsts kredītreitings varētu tikt palielināts. Tāpat aģentūra paredz, ka valsts segs 2014. un 2015. gadā atmaksājamās parādsaistības pret Eiropas Komisiju, izmantojot uzkrātos likvīdos resursus un veicot pārfinansēšanas pasākumus. Aģentūra atzīmē valsts atgūto pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem un zemos valdības parāda apkalpošanas izdevumus.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.