Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Tiesneses slimības dēļ atlikta bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un viņa partijas biedra Normunda Pīranta kukuļošanas lietas izskatīšana Jūrmalas tiesā, DB pastāstīja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka nākamā sēde esot noteikta 9.februārī, ja neradīšoties jauni apstākļi.

Bijušais R.Munkevics un bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis N.Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics pieteicis noraidījumu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Noraidījumu viņai pieteicis arī otra apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāts Lauris Matisāns, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā, kas tad lēma par aizliegumu apsūdzētajiem tuvoties I.Blauai, Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Pēc apsūdzētā domām, prokurore šajā lietā neesot objektīva. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Jūrmalas pilsētas tiesa atkal atlika lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Lietas izskatīšana atlikta, jo apsūdzētais N.Pīrants atrodas stacionārā, DB pastāstīja prokurore Velta Zaļūksne. Tā kā šī nav pirmā reize, kad N.Pīranta slimības dēļ atlikta izskatīšana, prokurore izteikusi tiesai lūgumu viņa lietu izdalīt atsevišķā tiesvedībā. Tiesa šo jautājumu atstājusi atklātu līdz nākamajai sēdei, kas plānota 29.aprīlī.

V.Zaļūksne arī uzsvēra, ka otram apsūdzētajam R.Munkevicam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Pēc viņas domām, iespējams, N.Pīrants vēlas novilcināt lietas izskatīšanu. Jo arī iepriekš viņš ticis nogādāts stacionārā pāris dienas pirms paredzētās tiesas sēdes.

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien aizliedza kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos. Tomēr viņam nav aizliegts tuvoties lieciniekiem un piedalīties domes sēdēs, ziņo Diena.lv.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāte Iveta Blaua (JL) lūdza tiesai aizliegt tuvoties viņai tuvāk par 100 metriem, bet prokurore Velta Zaļūksne prasīja aizliegt R.Munkevicam tuvoties arī lieciniekiem, Jūrmalas domes deputātiem Marijai Vorobjovai un Mārim Dzenītim. 13.septembrī būs pieejams pilns nolēmuma teksts un tad arī tiks lemts, kurā daļā to pārsūdzēt.

R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis norādīja, ka R.Munkevicam esot leģitīmas tiesības ierasties domes sēdēs un balsot. A.Leimanis arī piebilda, ka pati tiesa esot izrādījusi iniciatīvu un piemērojusi drošības līdzekli, kas neesot minēts nevienā iesniegumā.

Prokurore V.Zaļūksne savā praksē nav pieredzējusi, ka tiesa lemj piemērot citu drošības līdzekli, nevis to, ko prasa prokurors, taču viņa pieļāva, ka Jūrmalas tiesā tā varot būt ierasta prakse. V.Zaļūksne tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Jūrmalas pilsētas tiesa uzsākusi tiesas izmeklēšanu tā saucamajā Jūrmalas kukuļošanas lietā, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais pilsētas mērs Raimonds Munkevics un bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Notikušajā sēdē prokurore Velta Zaļūksne nolasīja apsūdzību, savukārt gan R.Munkevis, gan N.Pīrants, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādījuši, ka inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos savu vainu neatzīst. Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 1.decembrī, plānots sākt nopratināt lieciniekus, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē abi apsūdzētie pieteica noraidījumu prokurorei V.Zaļūksnei, tomēr tiesa tos noraidīja. Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts Lauris Matisāns tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, tur strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Jūrmalas tiesā šodien prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesai par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) piespriest piecu gadu cietumsodu.

Kādreizējām Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam prokurore lūdza piespriest četrus gadus cietumā.

Tāpat prokurore uzskata, ka abiem konfiscējama manta un jānosaka trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Prokurore aģentūrai LETA teica, ka šādus sodus izvēlējusies, ņemot vērā, ka izdarīts smags noziegums, par kuru panta sankcija paredz sodu tikai brīvības atņemšanas veidā. Tāpat viņa ņēmusi vērā apsūdzēto attieksmi pret izdarīto, apsūdzētajiem piešķirto valsts amatpersonas pilnvaru apjomu, arī to, ka nekādi atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Jūrmalas tiesa šodien par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam piesprieda četru gadu cietumsodu.

Savukārt otram šajā lietā apsūdzētajam - kādreizējam Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam - tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu.

Saskaņā ar tiesas spriedumu abiem apsūdzētajiem noteikta arī mantas konfiskācija.

Šodien pasludinātais Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums gan vēl nav stājies spēkā, likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne iepriekš lūdza tiesu R. Munkevicam piespriest piecu gadu, bet N. Pīrantam - četru gadu cietumsodu. Tāpat prokurore pauda uzskatu, ka abiem konfiscējama manta un nosakāms trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Galvenais mērķis Jūrmalas domes deputātu cīņā par varu ir simtiem miljonu vērtie Jūrmalas domes īpašumi – kapitālsabiedrību daļas.

Domes deputātu balsis Raimonda Munkevica «klans» pērk ar solījumiem par ietekmi kādā no pašvaldības kapitālsabiedrībām, LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. «Privatizācija ir beigusies pirms gada, bet tos var pārdot, var piesaistīt investoru /../, jo tie ir simtiem miljonu vērti,» norādīja R. Ražuks. Tas noskaidrojies domes ārkārtas sēdē. R. Ražuks norādīja, ka cīņa par mēra krēslu skaidrojama ar to, ka pašvaldības vadītājs ir pašvaldības kapitāldaļu turētājs. Turklāt R. Munkevics bijis ieviesis stingru kontroli, pazeminot summu, ko kapitālsabiedrība var tērēt bez priekšsēdētāja akcepta, tagad tā ir tikai 5000 latu. R. Ražuks atcēlis kapitālsabiedrību brīvu darbošanos ierobežojošos noteikumus. Paralēli domei R. Munkevics veidojot citu struktūru – domes valdi. Tajā esot paredzēti amati pašam Munkevicam un viņa partijas biedriem. Domes sēdē Dzintra Homka balsojusi pret R. Ražuku, jo viņas vīram Munkevica «klans» solījis kontroli pār SIA Dubultu šķelda, kurā pašvaldībai ir 50%. R. Ražuks neizslēdz iespēju, ka R. Munkevics varētu atgriezties mēra krēslā, jo pret Ražuku esot 8 deputāti, par – tikai 7. Viņaprāt, mēra nomaiņa nozīmē, ka palēnināsies vai pat apstāsies pozitīvie procesi Jūrmalā – cīņa par kūrortpilsētas statusu, nekustamā īpašuma nodokļa un siltumtarifu «cilvēciskošana», pamatiedzīvotāju ekonomiskā deportācija no Jūrmalas.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Bažīgi par krāpšanu, saņemot vēstuli no apgāda Jumava, kurā solīta iespēja tikt pie «20 000 latu vērtas balvas», jelgavnieki vērsušies pie laikraksta Zemgales Ziņas (ZZ).

Vēstulē kļūdainā latviešu valodā izvērstā tekstā vairākkārt tās saņēmēji aicināti būt modriem, taču par noteikumiem, kā var laimēt minēto naudas summu, nekas nav teikts. ZZ raksta, ka vēstules, kuras parakstījis grāmatu apgāda Jumava prezidents Juris Visockis, izsūtītas arī mirušiem cilvēkiem, ziņo diena.lv.

«Lūdzu, dziļi ievelciet elpu, pirms lasīsit šo vēstuli, jo tik labas ziņas kā šī katru dienu negadās saņemt,» aiz uzrunas vēsta pirmais teikums. Tālāk norādīts, ka vēstules saņēmējam ir iespēja tikt pie 20 tūkstošu latu vērtas balvas, kas tikšot pasniegta februārī.

Kā raksta ZZ, lappusi garajā vēstulē nekas nav minēts par nosacījumiem, kā var laimēt naudu. Vien minēts, ka pēc nepilnām divām nedēļām adresāts saņems «dzeltenu aploksni ar svarīgiem dokumentiem». Pēc turpmākā teksta noprotams, ka uz šo sūtījumu būs arī jāatbild, taču skaidri noteikumi nekur nav minēti. Vēstuli parakstījis apgāda Jumava prezidents Juris Visockis un Grand Prix komitejas valdes locekle Anna Pavlovska. Kas ir Grand Prix, vēstulē nav minēts, taču noprotams, ka šo apšaubāmo akciju rīko Jumava un kompānija Reader's Digest.

Šodien Jūrmalas domē iesniegts deputātu iesniegums, kurā izteikta neuzticība Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, kas domē ievēlēts no LZS, KDS, LPP/LC saraksta.

Iesniegumu parakstījuši trīs Vienotības deputāti Juris Visockis, Iveta Blaua un Dzintra Hirša, Zigurds Starks, (pagaidām bezpartejisks), Arnis Ābelīte no Tev Jūrmalai , Aigars Tampe (VL-TB/LNNK), Māris Dzenītis no Reģionu alianses un Ilmārs Ančāns no partijas Mūsu Zeme.

Šoreiz apvērsums varētu izdoties, jo ne tikai domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis devies partijas meklējumos un kļuvis par Zaļās partijas biedru, bet arī citi deputāti mainījuši partijas piederību. Kukuļdošanā apsūdzētā Raimonda Munkevica partiju Jūrmala- mūsu mājas pametis Vladimirs Maksimovs, kurš pievienojies bijušā attīstības komitejas vadītāja, uzņēmēja Aleksandra Bašarina jaundibinātajai partijai Uz priekšu, Latvija, kur jau ir deputāte Dzintra Homka .Turklāt pagājušajā domes sēdē Munkevica- Trukšņa vadītā koalīcija atstādināja Māri Dzenīti no Lielupes ostas valdes locekļa un Kūrortpilsētu asociācijas pārstāvja amatiem. Deputāti prognozē, ka par neuzticības izteikšanu varētu balsot pat 14 domnieki.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Vieta, kas Jūrmalai nes naudu un nodrošina prestižu - tā varētu raksturot Dzintaru koncertzāli. No pilsētas maka viedokļa izdevīgākie ir Krievijas un NVS valstu iedzīvotājus piesaistoši pasākumi, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, norāda laikraksts Diena.

Konkurss Jaunais vilnis, Dziedošais KiViNs un citi krievu valodu saprotošajai auditorijai paredzēti pasākumi nodrošina pilsētai to pietiekami labi situēto cilvēku pieplūdumu, no kura savukārt barojas nekustamo īpašumu kompānijas, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, uzsver laikraksts.

Tas atgādina, ka pirms desmit gadiem Dzintaru koncertzāle izskatījās visai nožēlojami ar veciem koka soliem. Vairāku gadu laikā brīvdabas daļa ir pilnībā rekonstruēta un labiekārtota apkārtne, tagad pienākusi kārta vēsturiskajai ēkai, kuras restaurācijas un rekonstrukcijas projekts sākts 2012. gada oktobrī. Darbus plānots pabeigt divu gadu laikā ar tehnoloģiskajiem pārtraukumiem vasarā, un tos veic būvniecības uzņēmums RE&RE. Kopējās izmaksas ir 8,47 miljoni latu.

Jūrmalas tiesa noraidījusi kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāta Laura Matisāna pieteiktos noraidījumus prokurorei Veltai Zaļūksnei, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt jautājumu par 5000 latu piešķiršanu grupas Līvi albuma izdošanai. Ar lūgumu finansēt albumu vērsies mūziķis Aivars Brīze, taču par Līvu vārda izmantošanu īstas skaidrības nav, jo citi bijušie šīs grupas mūziķi iepriekš noraidījuši iespēju, ka kāds varētu uzstāties ar šādu nosaukumu, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki domes deputāti labvēlību pret grupu skaidrojot ar pilsētas mēra padomnieka kultūras un sporta jautājumos Raimonda Munkevica interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kur viņu izvaicāja mūziķa dzīvesbiedre Elita Veidemane.

Neizpratni par to, kāpēc Jūrmalai būtu jāatbalsta Līvu albums, paudis domes deputāts Māris Dzenītis (Reģionu alianse). «Es saprastu, ja tā būtu Liepāja, bet kāpēc jāmaksā Jūrmalai?» vaicājis deputāts, kurš atbalstu grupai saista ar minēto interviju NRA dienu pirms domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes, kurā tika lemts par līdzekļu piešķiršanu albumam, informē laikraksts.

Jūrmalas pilsētas tiesa ir nolēmusi grozīt drošības līdzekli kukuļdošanā apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam un atbrīvot viņu no apcietinājuma, ja tiks iemaksāta 40 tūkst. Ls liela drošības nauda, DB pastāstīja N.Pīranta advokāts Lauris Matulis.

Viņš arī norādīja, ka papildus N.Pīrantam noteikts aizliegums izbraukt no valsts. Advokāts skaidroja, ka jebkurā gadījumā respektē tiesas lēmumu, tomēr drošības naudas apmērs ir liels. Tomēr nauda tikšot iemaksāta, taču konkrētus termiņus kad tas varētu notikt advokāts nevarēja nosaukt. Vien piebilda, ka jautājums tiks risināts.

Prokurore Velta Zaļūksne esot lūgusi tiesu N.Pīrantam arī piemērot papildus drošības līdzekli aizliegumu tuvoties konkrētām personām, taču tiesa to nepiemēroja.

Jāatgādina, ka otru šajā lietā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics 11. augustā tika atbrīvots no cietuma pret drošības naudu 50 tūkst. Ls apmērā. Saskaņā ar KNAB iegūtajiem pierādījumiem R. Munkevics un N.Pīrants mēģinājuši nodrošināt sev labvēlīgu rezultātu Jūrmalas domes 20. maija sēdē paredzētajā balsojumā par pašvaldības vadītāja atbrīvošanu no amata, piedāvājot naudu un amatu kādam Jūrmalas pilsētas domes deputātam.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants 17.septembrī atbrīvots no apcietinājuma, DB apstiprināja viņa advokāts Lauris Matulis.

Jāatgādina, ka Jūrmalas pilsētas tiesa 14.septembrī nolēma grozīt N.Pīrantam drošības līdzekli un atbrīvot viņu no apcietinājuma, ja tiks iemaksāta 40 tūkst. Ls liela drošības nauda. Papildus N.Pīrantam noteikts aizliegums izbraukt no valsts.

L.Matulis arī pastāstīja, ka naudas summa faktiski bija savākta 16.septembrī, bet dienu vēlāk tiesā uzrādīti maksājumu dokumenti un tiesa lēmusi atbrīvot N.Pīrantu no cietuma. Avotus, no kuriem nauda nākusi, advokāts neatklāja.

Jāatgādina, ka otru šajā lietā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics 11. augustā tika atbrīvots no cietuma pret drošības naudu 50 tūkst. Ls apmērā. Saskaņā ar KNAB iegūtajiem pierādījumiem R. Munkevics un N.Pīrants mēģinājuši nodrošināt sev labvēlīgu rezultātu Jūrmalas domes 20.maija sēdē paredzētajā balsojumā par pašvaldības vadītāja atbrīvošanu no amata, piedāvājot naudu Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (JL). Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, mēģinot panākt vēlamo rezultātu, domes balsojumā, vienam deputātam nodots kukulis 5000 latu apmērā.

Jūrmalas tiesa šodien paredzējusi uzsākts Munkevica un Pīranta kukuļošanas lietu. Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un viņa partijas Jūrmala - mūsu mājas biedrs, bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Tiesai lietu vajadzēja sākt skatīt jau šā gada 31. janvārī, taču tā atlikta, DB pastāstīja R. Munkevica aizstāvis Aivo Leimanis.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R. Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā. Tomēr šajā datumā abi apsūdzētie tika aizturēti, bet R. Munkevics gāzts no mēra krēsla.

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Juris Visockis, informē Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Paziņojumā norādīts, ka domes ārkārtas sēde tika sasaukta un jauns priekšsēdētājs ievēlēts, pamatojoties uz astoņu domes deputātu iesniegumu, kurā lūgts sasaukt Jūrmalas domes ārkārtas sēdi, darba kārtībā iekļaujot jautājumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

DB jau rakstīja, ka Jūrmalas domes deputāti 2. aprīlī nolēma atbrīvot no amata domes priekšsēdētāju Gati Truksni. Par viņa atbrīvošanu no amata balsoja astoņi deputāti, pret nebija neviena, bet četri deputāti balsojumā atturējās. Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem 20. martā bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica G.Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos. Deputāti viņam pārmeta reklamēšanos par nodokļu maksātāju naudu, ko viņš pats noliedz.