Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics pieteicis noraidījumu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Noraidījumu viņai pieteicis arī otra apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāts Lauris Matisāns, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā, kas tad lēma par aizliegumu apsūdzētajiem tuvoties I.Blauai, Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Pēc apsūdzētā domām, prokurore šajā lietā neesot objektīva. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Šaubas par lēmuma pamatotību un aizdomas par tā pieņemšanas apstākļiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.

Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.

Jūrmalas pilsētas tiesa uzsākusi tiesas izmeklēšanu tā saucamajā Jūrmalas kukuļošanas lietā, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais pilsētas mērs Raimonds Munkevics un bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Notikušajā sēdē prokurore Velta Zaļūksne nolasīja apsūdzību, savukārt gan R.Munkevis, gan N.Pīrants, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādījuši, ka inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos savu vainu neatzīst. Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 1.decembrī, plānots sākt nopratināt lieciniekus, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē abi apsūdzētie pieteica noraidījumu prokurorei V.Zaļūksnei, tomēr tiesa tos noraidīja. Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts Lauris Matisāns tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, tur strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Jūrmalas tiesā šodien prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesai par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) piespriest piecu gadu cietumsodu.

Kādreizējām Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam prokurore lūdza piespriest četrus gadus cietumā.

Tāpat prokurore uzskata, ka abiem konfiscējama manta un jānosaka trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Prokurore aģentūrai LETA teica, ka šādus sodus izvēlējusies, ņemot vērā, ka izdarīts smags noziegums, par kuru panta sankcija paredz sodu tikai brīvības atņemšanas veidā. Tāpat viņa ņēmusi vērā apsūdzēto attieksmi pret izdarīto, apsūdzētajiem piešķirto valsts amatpersonas pilnvaru apjomu, arī to, ka nekādi atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta sieva Santa Pīrante atzīta par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājāslapā.

Tur arī norādīts, ka sākta bankrota procedūra, bet kreditori savus prasījumus pret parādnieku var iesniegt viena mēneša laikā. Iepriekš DB rakstīja, ka S. Pīrante no 2009. gada 14. septembra vadījusi uzņēmumu Kauguri Investment, kas pēc Lursoft datiem nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

Jāatgādina, ka N.Pīrantu un bijušo Jūrmalas pilsētas mēru Raimondu Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā.

Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu balsojumā par viņa palikšanu amatā. Tomēr šajā datumā abi apsūdzētie tika aizturēti, bet R. Munkevics gāzts no mēra krēsla.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu apsūdzēto bankas Citadele bijušo darbinieku Kristapu Putānu Rīgas rajona tiesa šodien atzina par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā. Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, informē tiesa.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās Citadeles bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā Citadelē, ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt jautājumu par 5000 latu piešķiršanu grupas Līvi albuma izdošanai. Ar lūgumu finansēt albumu vērsies mūziķis Aivars Brīze, taču par Līvu vārda izmantošanu īstas skaidrības nav, jo citi bijušie šīs grupas mūziķi iepriekš noraidījuši iespēju, ka kāds varētu uzstāties ar šādu nosaukumu, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki domes deputāti labvēlību pret grupu skaidrojot ar pilsētas mēra padomnieka kultūras un sporta jautājumos Raimonda Munkevica interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kur viņu izvaicāja mūziķa dzīvesbiedre Elita Veidemane.

Neizpratni par to, kāpēc Jūrmalai būtu jāatbalsta Līvu albums, paudis domes deputāts Māris Dzenītis (Reģionu alianse). «Es saprastu, ja tā būtu Liepāja, bet kāpēc jāmaksā Jūrmalai?» vaicājis deputāts, kurš atbalstu grupai saista ar minēto interviju NRA dienu pirms domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes, kurā tika lemts par līdzekļu piešķiršanu albumam, informē laikraksts.

Šodien Jūrmalas domē iesniegts deputātu iesniegums, kurā izteikta neuzticība Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, kas domē ievēlēts no LZS, KDS, LPP/LC saraksta.

Iesniegumu parakstījuši trīs Vienotības deputāti Juris Visockis, Iveta Blaua un Dzintra Hirša, Zigurds Starks, (pagaidām bezpartejisks), Arnis Ābelīte no Tev Jūrmalai , Aigars Tampe (VL-TB/LNNK), Māris Dzenītis no Reģionu alianses un Ilmārs Ančāns no partijas Mūsu Zeme.

Šoreiz apvērsums varētu izdoties, jo ne tikai domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis devies partijas meklējumos un kļuvis par Zaļās partijas biedru, bet arī citi deputāti mainījuši partijas piederību. Kukuļdošanā apsūdzētā Raimonda Munkevica partiju Jūrmala- mūsu mājas pametis Vladimirs Maksimovs, kurš pievienojies bijušā attīstības komitejas vadītāja, uzņēmēja Aleksandra Bašarina jaundibinātajai partijai Uz priekšu, Latvija, kur jau ir deputāte Dzintra Homka .Turklāt pagājušajā domes sēdē Munkevica- Trukšņa vadītā koalīcija atstādināja Māri Dzenīti no Lielupes ostas valdes locekļa un Kūrortpilsētu asociācijas pārstāvja amatiem. Deputāti prognozē, ka par neuzticības izteikšanu varētu balsot pat 14 domnieki.

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

Jūrmalas tiesa šodien par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam piesprieda četru gadu cietumsodu.

Savukārt otram šajā lietā apsūdzētajam - kādreizējam Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam - tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu.

Saskaņā ar tiesas spriedumu abiem apsūdzētajiem noteikta arī mantas konfiskācija.

Šodien pasludinātais Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums gan vēl nav stājies spēkā, likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne iepriekš lūdza tiesu R. Munkevicam piespriest piecu gadu, bet N. Pīrantam - četru gadu cietumsodu. Tāpat prokurore pauda uzskatu, ka abiem konfiscējama manta un nosakāms trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu uzņēmējam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 eiro apmērā, informē Latvijas Republikas Prokuratūra.

Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. Kopsummā abu apsūdzēto darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums 181 720 eiro apmērā, norādīja Latvijas Republikas Prokuratūra.

Kopš daļa projektu vadības ir nodota Centrālās finanšu un līgumu aģentūras rokās, ir parādījušās uzņēmējus neiepriecinošas nianses, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmas organizēšanu Latvijā nodarbojas vairākas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Kopš lielākā daļa projektu vadības ir nodota CFLA rokās, uzņēmēji norāda, ka ir parādījušās nianses, kas neiepriecina. «Mēs ļoti vēlētos, lai arī CFLA uzskatītu nozaru asociācijas par saviem sadarbības partneriem, vairāk uzticētos tām un palielinātu to lomu birokrātijas mazināšanā, kā to savās vadlīnijās rekomendē Eiropas Komisija,» norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Labrīt!

Latvija

Ar Eiro izstādes atklāšanu tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Informatīvajā kampaņā galvenā uzmanība tiks pievērsta naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien skatīs nacionālās lidsabiedrības airBaltic prasību pret maksātnespējīgo SIA AB Jet (iepriekš KD Jet), lai tiktu atzītas aviokompānijas kreditora prasījuma tiesības aptuveni divu miljonu latu apmērā, kas izriet no abu starpā noslēgtajiem rezervju daļu pirkšanas līgumiem.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.