Ogres rajona prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzēta persona 23 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, iegūstot no vienas privātpersonas tādus datus, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot svešu maksāšanas līdzekli, kā arī par nelikumīga sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanu un svešas mantas iegūšanu, veicot krāpšanu, izdarot dokumenta viltošanu, kas piešķir tiesības uz tā izmantošanu, informē Prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā persona, izmantojot cietušās personas uzticēšanos un apstākli, kad cietusī persona nelieto datoru un internetbanku, pierunāja viņu atvērt kontu bankā. Apsūdzēta persona cietušajai personai norādīja, ka konts un internetbankas pieslēgšana ir nepieciešama, lai varētu piedeklarēties tās dzīves vietā, kā arī pārliecināja cietušo personu, ka pašvaldībā nepieciešams iesniegt internetbankas karti. Pēc konta atvēršanas bankā, apsūdzētā persona ieguva attālināto elektronisko bankas operāciju programmatūras (internetbankas) lietotāja numuru, paroli, pieejas kodus, kurus izmantoja saviem nolūkiem.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics pieteicis noraidījumu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Noraidījumu viņai pieteicis arī otra apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāts Lauris Matisāns, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā, kas tad lēma par aizliegumu apsūdzētajiem tuvoties I.Blauai, Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Pēc apsūdzētā domām, prokurore šajā lietā neesot objektīva. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Jūrmalas tiesa noraidījusi kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāta Laura Matisāna pieteiktos noraidījumus prokurorei Veltai Zaļūksnei, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu apsūdzēto bankas Citadele bijušo darbinieku Kristapu Putānu Rīgas rajona tiesa šodien atzina par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā. Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, informē tiesa.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās Citadeles bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā Citadelē, ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Pretēji prokurora Arvja Miglāna prasītajam, Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja lūgumu par kukuļdošanā apsūdzētā un no amata atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu.

Kā informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, prokurors lūgumu par apsūdzētā apcietināšanu pieteica vakar, taču aizstāvji oponēja, ka klientu nav pamata apcietināt, jo viņa atrašanās vieta esot zināma. Pēc advokātu teiktā, Vaškevičs joprojām ārstējas slimnīcā Austrijā.

Jautāta, vai tiesa nav vērtējusi iespēju izskatīt šo lietu videokonferences režīmā, Kvjatkovska sacīja, ka pagaidām par to neesot lemts.

Kārtējā slēgtā tiesas sēde Vaškeviča krimināllietā plānota rīt, 25.septembrī, plkst.9.40, kad tiesa lems par dažiem procesuāliem jautājumiem, pastāstīja advokāte.

Kā ziņots, tiesnese Tamāra Broda, kuras lietvedībā nonākusi Vaškeviča krimināllieta, par apsūdzētā drošības līdzekli lēma arī šā gada 19.martā, grozot to uz apcietinājumu, tomēr jau 5.aprīlī Augstākā tiesa (AT) šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma grozīt kukuļdošanas krimināllietā apsūdzētā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekli un piemērot viņam apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā.

Kā informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, šodien pieņemto Rīgas apgabaltiesas lēmumu trīs dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Vaškeviča aizstāvji to noteikti darīšot.

Jautāta, kāda ir šodien pieņemtā Rīgas apgabaltiesas lēmuma motivācija, Kvjatkovska aģentūrai sacīja, ka pagaidām nevar to komentēt, jo paša lēmuma viņas rīcībā nav. Tomēr advokāte pieļāva, ka tiesa apsūdzētā drošības līdzekli varētu būt grozījusi bažās par iespējamu viņa izvairīšanos no krimināllietas iztiesāšanas.

Kvjatkovska aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām grūti spriest, kā varētu tikt nodrošināta reāla apsūdzētās personas apcietinājuma izpilde, ņemot vērā, ka viņš uzturas ārzemēs, turklāt ārstniecības iestādē.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Liepājas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā par naudas piesavināšanos apsūdzēta kādas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļas kasiere, informē Ģenerāprokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā sieviete ļaunprātīgi izmantojot pieeju viņas pārziņā esošajiem CSDD naudas līdzekļiem, laika posmā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada pavasarim, prettiesiski daudzkārt izņēma no kases skaidru naudu no 100 līdz 600 eiro apmērā, kurus izlietoja savu kredītsaistību apmaksai.

Tādā veidā apsūdzētā piesavinājās CSDD piederošos naudas līdzekļus 10 tūkstošu eiro apmērā.

Apsūdzētā sieviete pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.

Lieta izskatīšanai nodota Liepājas tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore pabeigusi kriminālprocesu pret personu par draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus Rīgas mēram, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Saskaņā ar lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā no speciāli izveidotas e-pasta adreses nosūtīja e-pasta vēstuli adresētu Rīgas mēram, kurā izpauda draudus nogalināt vai nodarīt smagus miesas bojājumus. To pašu apsūdzētā persona izdarīja arī no savas e-pasta adreses. Saņemtajās e-pasta vēstulēs izteiktos draudus, cietušais uztvēris reāli, baidoties, ka apsūdzētā persona arī izpildīs izteiktos draudus.

Apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 132.panta.

Izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, personas vainas atzīšanu un prettiesisko darbību nožēlošanu, prokurore nolēma piemērot priekšrakstu par sodu - piespiedu darbu uz 50 stundām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.

Uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kurš patlaban tiek tiesāts par naudas izspiešanu no kukuļošanā apsūdzētā atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča sievas Ināras Vilkastes, vērsies ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret Iekšlietu ministriju (IeM) un Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi (ONAP) par trīs miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Štālbergs aģentūrai LETA nevēlējās atklāt prasības summu, bet stāstīja, ka prasība saistīta ar uzdevuma līgumu un 2006. gadā pret viņu vērstajām apsūdzībām naudas izspiešanā. Viņš uzskata, ka tolaik pie viņa veiktajā kratīšanā izņemts cits līgums, nevis tas, kas izmantots pret viņu vērstajā lietā par izspiešanu. To, pēc viņa domām, apliecinot dažādas atzīmes uz dokumentiem, tādejādi ir pamats uzskatīt, ka varētu būt notikusi lietisko pierādījumu apmaiņa.

IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane aģentūrai LETA sacīja, ka Štālbergs prasa piedzīt iepriekšminēto summu - trīs miljonus latu. Lai gan prasība saistīta ar valsts policijas veikto kriminālprocesu un tai ar ministriju nebūtu saistības, IeM šo Štālberga prasību neatzīstot.

Ventspils prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu par personu grupā veiktu krāpšanu, iegūstot no vairākām privātpersonām un zemnieku saimniecībām kopumā 29296 eiro, kas samaksāti avansā par traktoru iegādi, apsūdzētajiem apzinoties, ka pirkums nenotiks, informē Prokuratūra.

Apsūdzētie saukti pie kriminālatbildības par sveša maksāšanas līdzekļa nozagšanu, tā nelikumīgu izmantošanu un tādu datu izplatīšanu, kas sniedz iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2015. gada otrajā pusē trīs apsūdzētie, viens no tiem, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, personu grupā mantkārīgu motīvu vadīti, vienojās par krāpšanas izdarīšanu. Viens no apsūdzētajiem, lai veiktu krāpnieciskas darbības personu grupā, meklēja iespējas, lai iegūtu personu datus un to banku datus. Apsūdzētā piedāvājumam atsaucās kāda nekustamo īpašumu māklere.Cietumā esošā persona interneta portālā ss.lv izvietoja sludinājumus par traktortehnikas pārdošanu, apzinoties, ka pirkuma – pārdošanas līgums netiks noslēgts.Sludinājumiem atsaucās vairākas zemnieku saimniecības un privātpersonas. Tika izveidotas dažādas e - pasta adreses.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par kukuļdošanā apsūdzētā atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča apcietināšanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu 22.martā pārsūdzēja viņa advokāti Jeļena Kvjatkovska, Valērijs Ickevičs un Juris Dzelme.

AT minēto sūdzību šodien izskatīja aiz slēgtām durvīm.

Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Minēto lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu likumā noteiktajā kārtībā varēja pārsūdzēt, taču pārsūdzība neapturēja tā izpildi.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.