Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Sporta klubu aplikācija Sportlex piedāvā iespēju tās lietotājam apmeklēt kādu no 70 klubiem; galvenais mērķis – piesaistīt tos, kuri pagaidām vēl nesporto

Šobrīd aptuveni 2500 lietotāji ir lejuplādējuši Sportlex mobilo lietotni. No tiem aptuveni 350 ir aktīvie lietotāji. SIA Sportlex īpašnieka Konstantīna Bratuškina mērķis ir sasniegt desmit tūkstošus aktīvo klientu Latvijā. Tas varētu notikt trīs četros gados. Salīdzinot ar Eiropu un Ameriku, Latvijā cilvēki sporto diezgan maz, tāpēc ir pamats domāt, ka izaugsmes potenciāls ir liels, viņš spriež.

Sportlex darbību sāka 2017. gada jūlijā, bet ideja par šādu aplikāciju Konstantīnam bija jau vairākus gadus. «Es pats gandrīz astoņus gadus biju valdes loceklis sporta klubā Active Life. Man jau ilgu laiku bija vēlme vadīt lielāku tīklu. Skaidrs, ka katram īpašniekam ir savas idejas, tāpēc man radās doma par šādu aplikāciju, kura ļauj apmeklēt jebkuru no tajā piedāvātajiem klubiem,» viņš stāsta. Vaicāts, vai pasaulē nav kaut kas līdzīgs, Konstantīns teic, ka Amerikā jau vairākus gadus tiek īstenots līdzīgs projekts Classpass, bet Sportlex ir mazliet citāds biznesa modelis, turklāt tas sniedz papildu iespējas, piemēram, korporatīvie klienti to var piedāvāt saviem darbiniekiem kā t.s. bonusu.

Daži saka, ka uzņēmējam ir jāveido komanda, nevis bizness, jo, izveidojot labu, motivētu komandu, tā spēs sasniegt izvirzītos biznesa mērķus!

Mēs ticam, ka darbinieku motivācija ir viens no noteicošajiem faktoriem uzņēmumu veiksmes stāstos. Pirmais, lielākais un pašam uzņēmējam neizdevīgākais darbinieku motivācijas rīks ir alga jeb finansiālā atlīdzība, taču visi papildu labumi ir alternatīvā motivācija. Uzņēmums iegūst finanses tikai pašās biznesa cikla beigās, uzražojot un pārdodot savu produktu, vienalga, vai tā būtu prece vai pakalpojums, un tieši tāpēc ir tik svarīgi šos iegūtos augļus ieguldīt pārdomāti.

Izmantojot finansiālo motivāciju, darba devējs zaudē, jo naudai ir precīza vērtība uz dienu X, taču, nodrošinot darbiniekiem masveida labumus, piemēram, apmaksātas pusdienas, kino biļetes vai sporta aktivitātes, uzņēmums var iegādāties šos labumus ar īpašu atlaidi, jo tas ir apjomīgs pirkums. Tādā veidā iztērētajām finansēm tiek pievienota papildu vērtība iegādātā labuma atlaides apjomā, turklāt šādi arī tiek izrādītas rūpes par darbinieku labklājību, kas palielina viņu lojalitāti.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "Sport@Citadele". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Dienas Bizness centās noskaidrot XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu skandāla aizkulises, kad divu stundu laikā tika izpārdotas biļetes uz visiem svētku koncertiem.

«Visā pasaulē uz lieliem pasākumiem biļetes tiek izpārdotas šādos tempos, tas nav nekas jauns. Tas parāda tikai to, cik liels pieprasījums ir uz šiem svētkiem. Biļešu proporcija - 100 gribētāju uz vienu biļeti,» skaidro Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Lai gan gribētāju skaits uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus. Papildus koncerti netiks organizēti vairāku apstākļu kārtā, jo izvērtējot visu māksliniecisko programmu, mākslinieciskā padome neredz iespēju tik nozīmīgiem soļiem. Kultūras ministrija pilnībā akceptējusi šo lēmumu, jo tā pilnībā paļaujas uz Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku māksliniecisko padomi.

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Krievijā ir ļoti daudz nopietnu problēmu un ekonomiskā situācija ir diezgan briesmīga, savukārt izmisums un neatlaidība sankciju pārvarēšanas jautājumā liecina par to efektivitāti, šādu viedokli pauž Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.

Vaicāts, kā var vērtēt Krievijas amatpersonas vizīti Latvijā tieši pirms NATO spēku ierašanās, pārspriežot sankciju atcelšanu, diplomāts sacīja, ka tas bijis Krievijas ministra privāts brauciens. «Taču mums visiem ir zināms, ka tur ir ļoti daudz nopietnu problēmu un ekonomiskā situācija ir diezgan dramatiska. Tas ir fakts,» teica diplomāts.

Savukārt taujāts, vai Krievijai noteiktās sankcijas ir mazinājušas tās propagandas spēku, diplomāts norādīja, ka informatīvais karš tā īsti nekad nepārtrūkst vai nebeidzas. «Vienkārši vienā mirklī varbūt ir kāds lielāks saasinājums, kāpums, bet citā tas nedaudz noplok, izplēn. Es domāju, ka demokrātisko valstu realizētās sankcijas, neskatoties ne uz ko, strādā pietiekami ietekmīgi. Tas labi redzams - zināmais izmisums un neatlaidība, ar kādu tās mēģina dažādos veidos pārvarēt. Tas tikai liecina par to, ka sankcijas strādā,» uzskata Eihenbaums.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas savā pēdējā sanāksmē jūlijā paudušas neskaidrību par ekonomikas perspektīvām un to, cik lielā mērā viņiem nāksies paplašināt monetāro stimulēšanas programmu, atklāj ceturtdien publicētais detalizētais sanāksmes izklāsts.

ECB pārstāvji nelabprāt pauda secinājumus, ņemot vērā agrīnās ekonomikas atveseļošanās pazīmes, un galvenais ekonomists Filips Lāne klātesošajiem uzsvēra, ka atveseļošanās apmērs pagaidām ir nevienmērīgs un daļējs.

"Septembrī padome būtu labākā situācijā, lai atkārtoti novērtētu monetārās politikas nostāju un tās instrumentus," teikts sanāksmes izklāstā. "Tas sniegtu lielāku skaidrību attiecībā uz vidēja termiņa inflācijas prognozēm un ekonomiskās aktivitātes perspektīvām," teikts ziņojumā.

Strauja sākotnējā atgūšanās ir likusi dažām ECB amatpersonām izteikt minējumus, ka, iespējams, ECB nevajadzēs tērēt visus paredzētos 1,35 triljonus eiro, kas iezīmēti aktīvu iegādei pandēmijas programmas ietvaros. Daži ECB pārstāvji uzsvēruši, ka šis apjoms būtu jānosaka kā griesti, nevis kā mērķis, savukārt citi uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējos pieņēmumus par tālāko ekonomikas virzību, programmas apjoms būtu jāiztērē pilnībā, raksta "Bloomberg".

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Smukas, gudras un radošas – mūziķe Elizabeta Lāce, fotomodele Dana Stuce un arhitekte Irbe Šmite sevi spoži pieteica vasaras sākumā

Kopš š.g. 1. jūnija izveidota Kūsiņš lapa facebook.com vietnē, kas piepildīta ar uzmanību raisošām bildēm un video sižetiem. Nokļūt visu mediju uzmanības centrā gan nebija mākslinieču mērķis, tomēr viņu radītais produkts – etnogrāfiska un ekoloģiska apakšveļa neatstāja vienaldzīgus.

Straujā popularitāte

«Gribējām parādīt draugiem, bet iznāca parādīt pusei Latvijas, un aizgāja popularitātes vilnis,» atminas dizaineres. Tikai dažu dienu laikā Kūsiņa facebook profils ieguva pāri par 2000 sekotāju. Popularitāte uzliek atbildību gan pret sevi, gan savu darbu – Elizabeta, vērtējot zīmola ilgtspējību, atzīst, ka bieži ir novērotas ļoti labas idejas un uzrāviens, un tikpat ātri tas viss noplok. «Cenšamies sevi turēt tādā kā burbulī, kurā darbojamies tālāk uz priekšu, norobežojoties no komentāriem un izolējoties no popularitātes ietekmes.» Kūsiņa produkcija konceptuāli iekļāvās saulgriežu noskaņās. «Tāds furors ir tikai sākumā, pirms Jāņiem palaidām, tagad kļuvis mazliet mierīgāk no mediju puses, sāk nākt pasūtījumi, jāstrādā ar tiem un jādomā uz priekšu par nākamajam iecerēm. Jāstrādā lai pierādītu sevi,» turpina Dana. «Tagad sākas īstais darbs. Cik mēs pašas varam saprast savu dinamiku, cik mūsu rokas var paveikt. Esam ļoti nogurušas, maz gulējušas un laimīgas par to, kas šobrīd notiek. Pagaidām pieprasījums ir tāds, kuru spējam apmierināt,» saka Elizabeta.

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu tirgū konkurenti ir gan ārvalstu, gan vietējie ražotāji, bet Spodrībai izdevies iemantot patērētāju uzmanību – teju visi produkti ierindojas pārdotāko ekoloģisko mazgāšanas līdzekļu topa pirmajās trīs vietās un, piemēram, ziepes ir tirgus līderis kategorijā, bet viss zīmols Seal For Nature šī gada iecienītāko zaļāko zīmolu topā ieguva otro vietu.

Vēl viens no Spodrības flagmaņiem ir Eco balzams traukiem, kas ir otrais pirktākais zīmols Latvijā, bet no ekoloģiskiem kopšanas līdzekļiem tas ir pirmajā vietā un aizņem 3% no visa trauku mazgāšanas segmenta. Nolūkā veicināt pārdošanas apjomu liela vērība tiek pievērsta mārketingam, organizējot dažādas akcijas, loterijas, prezentācijas u.c. «Latvieši pēc būtības ir patrioti, bet, tiklīdz ierauga cenu, tad siltās jūtas pret Latviju noplok. Mārketings ir vajadzīgs – jāstāsta, kā atšķiramies no citiem, it īpaši - ārvalstu ražotājiem, kuriem mārketingam ir lielāks budžets nekā mums gada apgrozījums, bet, neskatoties uz to, spējam ar viņiem cīnīties un pat apsteigt. Pagaidām tirgū startējam vidējā un zemā cenu kategorijā, bet premium produkti būs nākamais attīstības solis,» sola Spodrības direktors Raimonds Krampāns.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Jau pēc nedēļas Krievijā sāksies viens no nozīmīgākajiem notikumiem pasaules sportā – Pasaules čempionāts futbolā. Daži tirgus dalībnieki norāda – tā kā šī ir cilvēces pati populārākā sporta spēle, tad tā mēdz piesaistīt arī daudzu investoru uzmanību.

Rezultātā tie šo dažu nedēļu laikā lielākā mērā seko līdzi nevis akciju līkņu izmaiņām, bet tiem notikumiem, kas aptver futbolu. Tas esot iemesls, kādēļ pasaules čempionātu laikā finanšu tirgū noplok cenu svārstīgums.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka akciju tirgus cenu volatilitāte jūnija laikā ir sarukusi četru no iepriekšējo piecu Pasaules kausu laikā. Cenu svārstīguma kritumi turklāt bijuši lielāki tad, ja čempionāts rīkots Eiropā un futbola mači notikuši aktīvāko tirdzniecības stundu laikā.

Piemēram, 2008. gada Futbola čempionāta laikā Francijā (jūnijā) Volstrītas baiļu indikatora – Vix indeksa – vērtība saruka par 14,3%, bet 2006. gada Vācijas čempionāta laikā – par 10,3%. Iepriekšējais čempionāts risinājās Brazīlijā, kura laikā Vix indekss jūnijā samazinājās par 3%, bet vēl iepriekšējā Dienvidāfrikas čempionāta laikā 2010. gadā tas krita par 4%. Rezultātā Bloomberg ziņo – liela daļa no izlasēm, kas piedalās Pasaules kausā, nāk no Eiropas un attīstības valstīm. Tas varot nozīmēt, ka daudzu tirgoņu prāti šajā laikā tiks pievēsti gandrīz tikai kājasbumbai.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.