Sony ar Xperia XZ1 turpina tradīciju aizvien pilnveidot tālruni, gadiem ilgi būtiski nemainot tā izskatu

Japāņu sabiedrībā dziļi iesakņojusies tradīciju cienīšana un zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē. Ne velti pieci pasaulē senākie joprojām eksistējošie uzņēmumi radušies tieši Japānā un no piecarpus tūkstošiem par 200 gadiem vecāko pasaules kompāniju vairāk nekā trīs tūkstoši dibināti uzlecošās saules zemē. Paļaušanās uz pārbaudītām vērtībām lielā mērā izskaidro, kādēļ Sony viedtelefoni gadu gaitā mainās pavisam minimāli.

Desmitgades pirmajā pusē Sony labākā sērija Xperia Z jau saņēma kritikas devu no tehnoloģiju apskatniekiem par faktiski nemainīgo dizainu. Šoruden prezentētais Xperia XZ 1 modina aizdomas, ka japāņi nolēmuši pa līdzīgu tradīciju godāšanas taku staigāt arī tagad, jo jaunais modelis faktiski ir pērnā gada XZ kopija ar dažiem tehniskiem uzlabojumiem.

Kompānija Sony var saskarties ar tiesvedību visā pasaulē pēc tam, kad hakeri uzlauza PlayStation Network un nozaga tīkla lietotāju personīgo informāciju, vēsta Reuters.

Sony slēdza piekļuvi tīklam jau 19. aprīlī, bet par datu zādzību neziņoja līdz pat otrdienai. Hakeru rīcībā nokļuva informācija par 77 miljoniem tīkla lietotāju, ieskaitot to vārdus, adreses un, iespējams, pat kredītkaršu datus.

Pēc zādzības vairākās ASV pavalstīs ir uzsākta izmeklēšana. Datu zādzību izmeklēs pat ASV Federālā Tirdzniecības komisija un FIB kibernoziegumu nodaļa. Lielbritānijā incidentam savu uzmanību ir pievērsuši lietotāju privātuma aizsardzības uzraugi.

Lielbritānijas informācijas komisārs Kristofers Grahams (Christopher Graham) norādīja, ka komisija jau ir uzsākusi izmeklēšanu Sony sistēmas «uzlaušanas» sakarā. Komisijai ir tiesības piespriest ievērojamas soda naudas, pat līdz 500 tūkstošiem britu mārciņu.

Kompānija Sony jau 2012. gada vidū plāno atteikties no Sony Ericsson zīmola izmantošanas. Tāpat kompānija plāno uzsākt mobilo ierīču ražošanu, izmantojot zīmolu Sony.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī Sony iegādājās Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu giganta Ericsson daļu kopīgajā uzņēmumā Sony Ericsson. Darījuma sasniedza 1,05 miljardus eiro. Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Kompānija norāda, ka nākamajā gadā veltīs ievērojamus līdzekļus, lai popularizētu Sony arī kā mobilo ierīču zīmolu, vēsta Los Angeles Times.

«Mēs pēdējā laikā neeasam bijuši tik agresīvi, kā pirms dažiem gadiem. Tomēr mēs pastiprināsim un koncentrēsim savu darbību, kā arī investēsim atsevišķos tirgos, kā, piemēram, Indijā,» sacīja Sony Ericsson viceprezidents Kristiāns Tīrs (Kristian Tear).

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Pēc tam, kad kompānija Sony paziņoja par rekordlielajiem 2011. gada zaudējumiem 5,7 miljardu ASV dolāru apmērā, Sony akcijas cena Tokijas biržā samazinājās par 6,7% līdz 1 132 jēnām (7,71 Ls), kas ir zemākais līmenis pēdējā 31 gada laikā.

Kā vēsta BBC, Sony ar zaudējumiem strādā jau pēdējos četrus gadus, taču šo gadu kompānija paredz pabeigt ar peļņu. Tomēr investori gan nedomā, kompānijai izdosies sasniegt plānoto.

«Sony ir daudz problēmu, un jaunais prezidents līdz šim nav spējis radīt skaidru plānu tam, kā optimizēt kompāniju,» norāda Fukoku Capital Management eksperts Juki Sukarai.

Sony televizoru bizness, kas iepriekš bija viens no lielākajiem kompānijas dzinējspēkiem, ir smagi cietis no pieaugošās konkurences un krītošajām cenām. Šī Sony divīzija strādā ar zaudējumiem jau astoņus gadus.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Tehnoloģiju kompānija Sony otrdien ir atzinusi, ka pret to ir bijis vērsts vēl viens hakeru uzbrukumus, kura laikā, iespējams, ir nozagti dati vēl par 25 miljoniem lietotāju. Sony paziņojums seko tikai dienu pēc tam, kad kompānija solīja, ka nepieļaus līdzīgus uzbrukumus, vēsta Reuters.

Sony atzina, ka 18. aprīlī ir uzlauzta Sony Online Entertainment datorspēļu sistēma, bet kompānija to atklājusi un slēgusi sistēmu tikai pirmdien. Šoreiz ir nozagti dati par 10,7 tūkstošiem Austijas, Nīderlandes un Spānijas lietotājiem, 12,7 tūkstošiem ASV lietotāju un citiem.

Savukārt, kā norāda investori, kompānijas izpilddirektors Hovards Stringers (Howard Stringer) ir centies klusēt par uzbrukumiem Sony. «Veids kā Sony ir centusies risināt hakeru problēmas skaidri norāda, ka tā nespēj pārvaldīt krīzes. Esošajam izpilddirektoram vajadzētu atkāpties,» uzskata eksperti.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Sony cer, ka kredītkaršu informāciju hakeriem nav izdevies nozag, jo kredītkaršu dati, kas tika nozagti no PlayStation Network, tika glabāti droši šifrētos failos, vēsta BBC.

Sony iepriekš brīdinājis, ka starp hakeru nozagtajiem datiem varētu būt informācija par kredītkaršu numuriem un kredītkaršu derīguma termiņiem, tomēr tagad uzņēmums atklāj, ka šie dati esot bijuši droši šifrēti.

Informācija par klientu dzimšanas datiem un dzīvesvietas adresi neesot bijusi tik stipri aizsargāta.

«Dati, kas saturēja informāciju par kredītkartēm, bija stingri aizsargāti, un mūsu rīcībā nav informācijas, ka tie būtu nozagti,» vēstīts PlayStation mājaslapas jautājumu un atbilžu sadaļā.

Tomēr uzņēmums nav atklājis datu aizsardzības tipu, kas sargā informāciju par kredītkartēm. IT drošības uzņēmuma Sophos pārstāvis Grehems Klulejs (Graham Cluley) BBC norādījis, ka Sony minētā «datu šifrēšana» varētu nozīmēt «pilnīgi jebko».

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Lai gan kopumā auto zādzību gadījumi šogad samazinās, šā gada sešos mēnešos nozagts vairāk Toyota automašīnu nekā visa 2010. gada laikā, liecina BTA Insurance Company SE dati.

Kompānija secinājusi, ka Toyota joprojām ir viens no garnadžu iecienītākajiem auto un, ja 2010. gada laikā BTA saņēma 12 apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus par zagtiem Toyota auto, tad šā gada pirmajā pusgadā vien tādi bijuši jau 13.

Citu Top 5 zagtāko auto marku - BMW, Volkswagen (VW), Audi un Mercedes Benz - zādzības ir sarukušas. 2010. gada laikā BTA saņēma 14 atlīdzību pieteikumus par VW un tikpat daudz par BMW automašīnu zādzībām, bet šā gada pirmajā pusgadā attiecīgi četrus un divus pieteikumus par šiem auto. Savukārt par Mercedes Benz pērn saņemti 15 pieteikumi, bet šā gada sešos mēnešos – vien divi. Arī par Audi auto zādzībām pērn BTA iesniegts krietni vairāk pieteikumu nekā šogad - attiecīgi desmit un četri.

Tehnoloģiju kompānija Sony Corp uzsākusi sarunas, lai izpirktu Zviedrijas uzņēmumam Ericsson piederošās daļas mobilo telefonu ražošanas kopuzņēmumā Sony Ericsson, aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti.

Šāds darījums varētu ļaut Sony sekmīgāk konkurēt ar tādiem telekomunikāciju ierīču ražotājiem kā Apple un Samsung. Kā Reuters paskaidroja nozari pārzinoši avoti – Sony un Ericsson jau vairākas nedēļas cenšas vienoties par kopuzņēmuma, kurā abām kompānijām pieder puse, nākotni.

Ja Sony vienotos par Ericsson daļu izpirkšanu, darījuma vērtība varētu sasniegt 1,3 miljardus ASV dolāru. Summa arī atkarīga no tā, kādas vienošanās tiktu noslēgtas par Ericsson telekomunikāciju patentu izmantošanu.

Tomēr The Wall Street Journal iepriekš vēstīja, ka šīs sarunas jebkurā brīdī var izgāzties. Abas kompānijas atteikušās sniegt komentārus.

Pēc trešā ceturkšņa finanšu rādītājiem, Sony Ericsson paziņojis, ka no nākamā gada ražos tikai viedtālruņus, vēsta BBC.

Šī gada trešo ceturksni uzņēmums aizvadījis bez peļņas, kas bijis uzlabojumus salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kurā Sony Ericsson piedzīvoja 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Salīdzinājumam – aizvadītā gada trešajā ceturksnī Sony Ericsson bija nopelnījis 49 miljonus eiro, norāda britu medijs.

Tāpat trešajā ceturksnī samazinājušas Sony Ericsson tālruņu piegādes – uzņēmums minētajā periodā piegādājis 9,5 miljonus tālruņu, kas ir 9% kritums salīdzinot ar aizvadīto gadu.

Japānas un Zviedrijas kopuzņēmumus šos zaudējumus skaidro ar zemo pieprasījumu pēc tradicionālajiem mobilajiem tālruņiem. Piemēram, uzņēmuma ražotie Xperia viedtālruņi veido 80% no tās pārdoto ierīču apjoma.

Pirmais Sony izgatavotais OLED tehnoloģijas lielizmēra televizors priecē ar sulīgām krāsām un no ekrāna plūstošu skaņu

Japānas uzņēmums Sony jau gandrīz pirms desmit gadiem sāka ķircināt patērētājus ar ziņām par progresu organisko gaismu izstarojošo diožu jeb OLED tehnoloģijas attīstībā. Beidzot tam izdevies tikt līdz pietiekami lieliem paneļiem, kuru izgatavošanas izmaksas gan joprojām ir augstas, taču «pa zobam» jau lielākai saujiņai potenciālo lietotāju. Tā ceļu pie pircējiem šovasar sākusi Sony pirmā lielizmēra OLED televizoru sērija A1.

Kā jau inovatīvām ierīcēm pienākas, A1 cenšas atstāt neizdzēšamu iespaidu ar itin visu, ieskaitot izmēru. Mazākais sērijas modelis ir ar 55 collu ekrānu, bet lielākais, DB rīcībā pabijušais, – ar 65 collu jeb 165 centimetru paneli.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.