Februāra pēdējā nedēļa lielākajos pasaules finanšu tirgos izvērtās visai dramatiska.
Akciju cena strauji planēja zemāk, un daudzi vadošie šī tirgus indikatori ieslīdēja tā saucamajā korekcijas stadijā, par ko parasti tiek saukta vērtības samazināšanas vismaz par 10%. Piemēram, ASV akcijām pagājušā nedēļa bija sliktākā kopš 2008. gada, kad sevi bija pieteikusi globālā finanšu krīze.
Pa brīvdienām gan, šķiet, koronavīrusa tracis tika nedaudz sagremots un pār daudziem nāca atklāsme, ka tik straujš kritums tomēr varētu būt pārspīlēts. Rezultātā šo pirmdien jau izskatījās – tikpat strauji kā akciju cenas krita, tās varētu arī pieaugt jeb citiem vārdiem – cik sarkana bija pagājušā nedēļa, tik zaļa varētu būt šī nedēļa.
Pūļa gudrība atkal nosliecās uz atlaižu zvejošanu, kur tā paša ASV "Standard & Poor's 500" indeksa vērtība pirmdien pieauga par 4,6%. Savukārt ASV "Dow Jones Industrial Average" indekss vispār palēcās par 5%. Pamatīgs optimisms arī šīs otrdienas pirmajā daļā bija vērojams Eiropas lielākajos akciju tirgos.
CB koris
Daļēji šāds akciju mijēju prieks saistīts ar pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru kora ieskanēšanos. Šo pirmdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda ziņoja, ka tās stūrētā iestāde nepieciešamības gadījumā ir gatava rīkoties, lai apdrošinātu ekonomiku pret koronavīrusa baiļu ietekmi. Eirozonas ražošana jau tā šobrīd atrodas recesijas stadijā, un pat bez visa vīrusa bija risks, ka pa sitienam lielākā mērā nonāks reģiona tirdzniecība gan ar ASV, gan Apvienoto Karalisti.
Līdzīgi izteikumi pēdējo dienu laikā izskanējuši arī no ASV Federālajām rezervēm (FRS), Japānas Bankas un Anglijas Bankas. Kopumā – radusies cerība (uz to daudzi patiesībā arī gaidīja), ka pasauli varētu pāršalkt ziņojumi par koordinētiem centrālo banku ekonomikas balstīšanas pasākumiem - likmju samazināšanu vai kādiem citiem monetārajiem stimuliem.
Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas (sevišķi ASV FRS) kopš iepriekšējās krīzes ir spēlētāji, kam finanšu tirgi burtiski skatās mutē. Periodiski pat kādi nepārliecinoši jaunumi ekonomikā investoru masai likuši domāt, ka palīgā ar papildu sparu galu galā atkal steigsies ietekmīgākās centrālās bankas. Rezultātā bija pat tādi nosacīti it kā ačgārni brīži, kad slikti tautsaimniecības dati noveduši pie tirgus cenu kāpuma un labi – pie cenu krituma. Arī šogad tādējādi ir spekulācijas, ka finanšu tirgi netiks atstāti novārtā un izpelnīsies lielu monetārās politikas noteicēju labvēlību.
Katrā ziņā tirgus dalībnieki pēdējo gadu laikā izmisīgi mēģina atrasties pareizajā centrālo banku pusē, kas tiem tīri labi ir arī atmaksājies. Ja FRS grib stimulēt un celt riska aktīvu cenu, tad tas tai arī, šķiet, mēdz sanākt, un brišana pret šīs varenās iestādes iegribām un pārējo pūli var maksāt dārgi.
Tiešām zemākais punkts?
Ne visi gan ir pārliecināti, ka šā brīža ekonomikas izaicinājumu plūdus izdosies apstādināt vien ar monetāro politiku (runas, ka daudzviet tās spēja palīdzēt ekonomikai ir tuvu izsmeltai). Dzirdams viedoklis, ka stimulēšanas stafetes kociņu šoreiz drīzāk vajadzētu pārņemt valdībām.
Tāpat ne visi ir pārliecināti, ka akcijām tuvākā nākotne pat pēc šāda nedēļas sākuma pieauguma turpinās būt veiksmīga. Neskaidrība joprojām ir liela, un pārskatāmā periodā tāda tā, visticamāk, saglabāsies. Katrā ziņā koronavīruss un bailes no tā no virsrakstiem nepazudīs.
To, ka tirgū ir bijis kāds zemākais cenu punkts, varēs pateikt, vien raugoties atpakaļskata spogulī.
"Daudzi cilvēki droši vien jau tagad saka, ka nokavējuši zemāko cenu punktu. Tomēr tā varētu arī nebūt patiesība. Ekonomikas dati nāk ar nobīdi, un mēs vien sākam redzēt vīrusa ietekmi. Tas ir vien sākums," "Bloomberg" teic, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "BOS" pārstāvji.
