Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

No 2009. gada 1.janvāra līdz 24.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 22 personas, no tām 21 mirusi darba vietā.

Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošās informācijas, smagas traumas šogad guvuši 110 cilvēki, informēja VDI Sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Bunka - Brilijonka. Salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 23 darbinieki un 30 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 163 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi piecu nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta z/s Santas laukstrādnieks tika atrasts miris darba vietā. Valmierā a/s Valmieras piens veļas mazgātāja, veicot darba pienākumus, ar karstu ūdeni applaucēja rokas un kājas. Cēsu rajonā AS Cata šoferis guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā. Daugavpilī SIA Intergaz gāzes pārsūknēšanas operatoram kļuva slikti darba vietā, un viņš nomira. Savukārt Rīgā SIA Biolars reaktora operators guva smagas traumas, nokrītot no aptuveni 3 metrus augstas platformas.

No 2009. gada 1.janvāra līdz 30.novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 32 personas un 29 personas mirušas darba vietās.

Par to liecina Valsts darba inspekcijas informācija. Smagas traumas šogad guvuši 157 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 34 darbinieki un 44 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 246 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki: a/s Latvijas Gāze līnijcauruļlicējs guva smagu acs traumu, a/s Rīgas centrāltirgus lifta operators, esot alkohola reibumā, paklupa un salauza kāju, Rīgā Pašvaldības policijas kārtībnieks guva smagas traumas, paklūpot darba vietā, Liepājā P/A Nodarbinātības projekti palīgstrādnieks, paklūpot guva smagu kājas traumu, SIA Paeglīši un partneri lentzāģa operators guva smagu rokas traumu, strādājot ar ripzāģi, Ventspilī a/s SZMA V elektroiekārtu montētājs nomira darba vietā, SIA L&T traktorists tika atrasts miris ģērbtuvē, Rīgas 2.slimnīcas virtuves bloka vadītājas vietniece smagi traumēja roku gaļas maļamajā mašīnā, SIA DEPO DIY preču komplektētājs nomira darba vietā.

Laikā no 2009. gada 1.janvāra līdz 11.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 12 personas un 10 mirušas darba vietās. Smagas traumas šogad guvuši 72 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 15 darbinieki un 16 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 95 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 2 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši šādi darbinieki:

1. 2009.03.09. Rīgā SIA Fortuna Travel apsargs tika smagi piekauts darba vietā.

2. 2009.04.20. Rīgas rajona Olaines pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes elektriķis, skrūvējot lampu, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas.

Kopējie statistikas dati var mainīties, jo izmeklēšanas rezultātā var tikt konstatēts, ka nelaimes gadījums nav bijis saistīts ar darbu.

Cilvēki traumas gūst visneiedomājamākajos veidos - nereti arī ikdienišķās vai amizantās situācijās, secinājusi apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE.

Piemēram, kāds klients salauzis kāju, jo, nesot sunim ēst, iekritis suņa izraktajā bedrē, informē apdrošināšanas kompānija.

Atlīdzības pieteikumi iesniegti arī par gadījumiem, kad iekodis suns vai kaķis, bet kādam klientam uzbrucis aizšauts meža dzīvnieks. Vēl kāds klients guvis deguna traumu, kad, viņam liecoties uz leju, suns lēcis uz augšu, un abi sabadījušies ar galvām.

Kāds klients, kas guvis smadzeņu satricinājumu, traumas gūšanas apstākļus atlīdzības pieteikumā aprakstījis šādi: «Kārtojot nākamajai dienai skolas drēbes, no biksēm izkrita 0,50 latu monēta, kuru rāpojot mēģināju sameklēt, bet bija palikušas vaļā skapja durvis, par kurām aizmirsu, un, strauji ceļoties augšā, atsitu galvu.»

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Palielinās plaisa starp godprātīgiem darba devējiem, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, un tādiem, kam viss vienalga

Tik skarbi situāciju vērtē Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī statistika nav iepriecinoša – pērn cietuši 1756 cilvēki, lielākoties gan gūstot ne pārāk smagas traumas. Smagas traumas guvuši 211 cilvēki, bet letāli nelaimes gadījumi beigušies 38 cilvēkiem. Arī šā gada sākumā nelaimes gadījumi turpinās – līdz 8. maijam bojā gājuši deviņi cilvēki, vēl 18 atrasti miruši, iespējams, dabīgā nāvē. Pērn šajā pašā laika posmā bojā gāja 18 nodarbinātie. Savukārt smagas traumas guvis 51 cilvēks, pērn – 76 cilvēki.

Rīgas apgabaltiesa šodien prasībā pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja McDonald’s pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia piedzina kopumā 20 520 eiro par labu Innai Timofejevai saistībā ar paslīdēšanu uz grīdas un smagas traumas gūšanu.

Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesa par labu Timofejevai nolēma piedzīt kopumā 20 520 eiro, kas sevī ietver morālā kaitējuma atlīdzību 10 000 eiro apmērā, zaudējumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Savukārt prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu 1 412 871 eiro apmērā tika noraidīta, tāpat arī noraidīts prasījums daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.

Ar spriedumu arī noteiktas tiesības Timofejevai saņemt no Premier Restaurants Latvia likumiskos procentus 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei no piedzīto zaudējumu un morālā kaitējuma kopsummas. Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kas ir noteikta 3.maijā.

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Pa Jelgavas slimnīcas bēniņu logu, kas atrodas septiņu stāvu augstumā, pagājušās nedēļas nogalē izlēkusi slimnīcas ārste, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka Ķirurģijas nodaļas dežūrārste studē rezidentūrā un Jelgavas slimnīcā strādā kopš vasaras. Pēc negadījuma jaunā ārste ir izdzīvojusi un ievietota slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā.

Jelgavas slimnīcas vadītāja vietniece ārstniecības jautājumos Solveiga Ābola apstiprinājusi informāciju, ka piektdien no slimnīcas augšstāva izkritusi slimnīcas darbiniece.

«Cietušās traumas ir ļoti smagas, kas ir pašsaprotami pēc tāda kritiena – tie ir gan iekšējo orgānu bojājumi, gan lūzumi, kā arī citas traumas. Pagaidām viņa ārstējas pie mums intensīvajā terapijā,» teikusi S.Ābola.

Bīstamākā profesiju Latvijā, skatoties pēc bojā gājušo darbinieku skaita, ir mežstrādnieka amats, kur visbiežāk cilvēki zaudē dzīvību, gūstot traumas no krītošiem kokiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse. Kā nākamo profesiju, kuras pārstāvji visbiežāk iet bojā, darot savu darbu, viņš minēja lauksaimniekus, kam tālāk seko autovadītāji un celtnieki.

Kopumā, vērtējot darba drošību, A. Luhse norāda, ka situācija Latvijas darba vidē nav pasliktinājusies. Saglabājušās jau iepriekš tendences, kas liecina, ka visbiežāk traumas darba vietā gūst gados jauni cilvēki, kuriem vairumā gadījumu arī nav iepriekšējās pieredzes konkrētajā amatā.

Par bīstamākajām nozarēm, kurās visbiežāk darbinieki gūst traumas, Valsts drošības inspekcijas direktors nosaucis mežsaimniecības un transporta nozari, taču tāpat daudz traumas gūstot pašvaldību iestādēs strādājošie, kas gan pārstāv plašu amatu kopumu.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus" izstrādā jaunu treniņu scenāriju individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanā.

"Exonicus" traumas simulatora individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanas treniņu scenārijs "Covid-19 PPE" māca secību, kā apģērbt un noģērbt individuālos aizsardzības līdzekļus. "Tradicionāli apmācības notiek grupā un izmanto reālus individuālās aizsardzības līdzekļus," skaidro Sandis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd rīks ir publiski pieejams. S. Kondrāts spriež, ka šis scenārijs noderēs arī citām infekciju saslimšanām, kā arī, lai vingrinātos bioloģisko, ķīmisko un radiācijas slimnieku aprūpē.

"Virtuālā simulācija sniedz iespēju neierobežotu reižu skaitu individuāli trenēties aizsarglīdzekļu drošai lietošanai un saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par apgūtajām iemaņām vai pieļautajām kļūdām, neapdraudot pacientu," norāda Ieva Šlēziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore. Viņas skatījumā simulācijas priekšrocība ir tās eksperimentālais raksturs - ir pierādīts, ka eksperimentējot pieaugušie iemācās labāk. Šajā situācijā būtiska ir arī attālināta piekļuve apmācībai - ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pēc iespējas jāierobežo kontakti klātienē un šobrīd klātienes mācības nav iespējamas. Tāpēc virtuālā realitāte un datorsimulācija kā attālināta mācību metode vienlaikus ir pieejama visiem interesentiem. Virtuālajā apmācībā arī netiek tērēti aizsarglīdzekļi, kas paredzēti lietošanai pacientu aprūpē.

Visbiežāk traumas, pildot darba pienākumus, tiek gūtas tādās jomās kā kokapstrāde, būvniecība, medicīniskā palīdzība un apsardze, secināts pēc apdrošināšanas sabiedrības Ergo apkopotajiem datiem.

Tāpat traumas tiek gūtas arī, strādājot birojā - pārsvarā tie ir sadzīves negadījumi. Piemēram, dažādas traumas un kaulu lūzumi, kas gūti, paslīdot, nokrītot pa trepēm vai biroja krēsla u.c. Tāpat darba traumas ik pa laikam gūst, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā ar darba auto, liecina Ergo statistika.

Statistika liecina, ka gūto darba traumu ziņā augstā riska grupā ietilpst darbinieki, kuri ikdienā pārvietojas ar darba auto, kā arī tādu amatu pārstāvji kā elektriķi, saimniecības vadītāji.

Latvijā pieprasījums pēc darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas ir sezonāls – īpaši izteikts tas ir vasarā, kad uz vienu līdz trim mēnešiem tiek piesaistīts papildus darbaspēks – vasaras strādnieki, palīgstrādnieki, vasaras darba meklētāji un praktikanti, norāda Ergo pārstāvji.

SIA Maxima Latvija un biedrība Zolitūde 21.11 ir vienojušās par materiāla atbalsta sniegšanu fiziski cietušajiem Zolitūdes lietā. Vienošanās paredz, ka traģēdijā fiziski cietušo atbalstam kopumā tiks novirzīti gandrīz 900 tūkstoši EUR.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram, kuru Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs atzinis par smagi cietušu, tiktu izmaksāts atbalsts 75 000 EUR apjomā, cietušajiem, kuri guvuši vidēji smagas traumas no 20 000 – 35 000 EUR apmērā, savukārt viegli cietušajiem būs iespēja saņemt atbalstu 5 000 EUR apmērā. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas Krimināllietas ietvaros.

Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova norāda, ka šī atbalsta pieņemšana ir katra cietušā brīva izvēle.

Šobrīd uzsākts vienošanās parakstīšanas process ar vairākiem fiziski cietušajiem.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Valsts darba inspekcija uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegti un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis, informēja VDI pārstāvis Aivis Vincevs.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divas nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā, cietušajam bija aptuveni 50% ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Darbinieki iet bojā pilnmēness laikā un alkohola reibumā, izanalizējot notikušos nelaimes gadījumus darba vietās, secinājusi Valsts darba inspekcija.

Darba inspekcija, citējot nelaimes gadījumu izmeklēšanas rezultātus, norāda, ka gandrīz katrs ceturtais bojā gājušais darbinieks ir bijis alkohola reibumā.

2012.gadā darba vietās bojā gāja 34 cilvēki, no kuriem astoņu nodarbināto asinīs tika konstatēts alkohols. Maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles.

Savukārt smagas traumas darba vietā pērn guva 213 darbinieki, no kuriem alkohola reibumā bijuši 19.

Būtiski, ka 2012.gadā alkohola reibumā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits ir divkāršojies un ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā. Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši vīrieši, visjaunākajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi.