Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI), liecina ministrijas sniegtā informācija.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība.

Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Valsts darba inspekcija (VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā, informē VDI pārstāve Dace Aleksāne.

Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

«Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,» norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014.gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji 1 letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā - 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā (2008. - 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā, informē Valsts darba inspekcija.

Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014.gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā - 4,7, bet Latvijā - 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.

2015.gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. 2015.gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai nekaitīgu darba vidi.

VDI vēlas vērst darba devēju un darba aizsardzības speciālistu uzmanību uz satraucošo statistiku, atgādinot, ka sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanā. Nedroša darba vide, nepilnīga darbinieku apmācība, darba vides risku neatbilstošs izvērtējums, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma. Tāpēc uzņēmumu vadītāji aicināti pārrunāt ar darbiniekiem drošas darba metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī nosūtīt darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Valsts darba inspekcija (VDI) sākot no 22. maija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā būvniecības nozarē smago nelaimes gadījumu skaits palielinājās par 36 % un letālo nelaimes gadījumu skaits pieauga no 2 uz 5 letāliem nelaimes gadījumiem.

Turklāt smagie nelaimes gadījumi būvniecības nozarē 2016.gadā sastādīja piekto daļu no kopējā smago nelaimes gadījumu skaita, bet letālie – 14 % no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita, tāpēc, veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta gan būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem, gan citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana, informē VDI.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu.

Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

Kaut gan letālo gadījumu skaits samazinājies, Valsts darba inspekcija (VDI) izceļ bīstamu nozari, piektdien raksta laikraksts Diena.

Uzņēmumā Rīgas piensaimnieks šonedēļ noplūda ķīmiskās vielas tvaiks, un no ražošanas telpām tika evakuēti 32 cilvēki. Par laimi, cietušo nebija, tomēr notikušais aktualizējis jautājumu par darbinieku drošību darbavietās.

Pērn VDI reģistrēti 1753 nelaimes gadījumi darbā. No tiem smagi bijuši 213 gadījumu, bet ar letālām sekām – 41 gadījums. Šogad līdz šim nelaimes gadījumos darbā gājuši bojā 15 cilvēku, kas ir krietni mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Vēl 19 cilvēku darbavietā atrasti miruši, tomēr, lai konstatētu nāves iespējamo saistību ar darba vidi, notiek izmeklēšana.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Valsts darba inspekcija (VDI) trešdien, 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, informē VDI.

Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls.

Pēdējos mēnešos saņemto nelaimes gadījumu atlīdzības pieteikumi iesniegti par tādiem nelaimes gadījumiem kā kritiens no otrā stāva lodžijas, roku un kāju applaucēšana, uz ielas krītot gūtiem lūzumiem. Vidējais atlīdzības apmērs nelaimes gadījumos cietušajiem ir 125 eiro, informē If Apdrošināšana pārstāvji.

Iepriekšējos gados ziemas mēnešos tas bijis 160 eiro, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkopotā informācija.

«Viens no smagākajiem nelaimes gadījumiem šogad ir noticis Rīgā, kur no otrā stāva lodžijas nokrita vīrietis, gūstot vairāku kaulu lūzumus un plēstas brūces. Viņš stāstīja, ka tobrīd labojis lodžijas durvis, paslīdējis, nav noturējis līdzsvaru, un nokritis. Nelaimes gadījumā cietušo vidū ir arī kāds bērns, kuru skolā starpbrīdī bija pagrūdis cits skolas biedrs, kā rezultātā bērnam nācās ārstēt smadzeņu satricinājumu un galvas sasitumu,» informē If Apdrošināšana personu atlīdzību grupas vadītāja Ilma Svekre.

Šogad septīto gadu Valsts darba inspekcija veiks preventīvu kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumu pārbaudi.

Tās mērķis ir izvērtēt faktiskos darba apstākļus uzņēmumos, pievēršot uzmanību biežajiem nelaimes gadījumiem darbā un nereģistrētās nodarbinātības problēmai, kā arī informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā. Preventīvās pārbaudes ilgs no 4. līdz 28. februārim.

Pēc Darba inspekcijas operatīvās informācijas 2012.gadā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē reģistrēti 153 nelaimes gadījumi, kuros 2 darbinieki gāja bojā, bet 22 guva smagas traumas, bet mežizstrādes nozarē notikuši 24 nelaimes gadījumi, kuros 4 darbinieki gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas.

Darba inspekcija preventīvo pārbaužu laikā secinājusi, ka darba vide kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos mēdz būtiski atšķirties. Ir uzņēmumi, kuros ir modernas tehnoloģijas un sakārtota darba aizsardzības sistēma, bet tāpat ir darba devēji, kas darbiniekiem nenodrošina veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, ar viņiem neslēdzot arī rakstveida darba līgumus.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana, informē VDI.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

Nokrītot no Z Torņu jaunbūves, gājis bojā 21 gadu jauns celtnieks, Db.lv apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere.

Vīrietis Z Torņu jaunbūvē nokrita no sestā stāva un iekrita 18 metrus dziļā šahtā. Izsaukumu uz nelaimes vietu VUGD saņēma 18.21, notikuma vietā ieradās arī mediķi un policija. Vīrietis tika izcelts no šahtas plkst. 19.45, informēja I. Vetere. Kā skaidroja VUGD pārstāve, saprotot, ka celtnieks gājis bojā, notikuma vietā sagaidīta arī policijas ierašanās.

Vakar un arī šobrīd notikuma vietā strādā arī Valsts Darba inspekcija (VDI), lai noskaidrotu, vai nav notikuši pārkāpumi no darba devēja vai darba ņēmēja puses, Db.lv informēja VDI pārstāvis Aivis Vincevs. Runāt par secinājumiem un vainīgajiem pašlaik ir pāragri, uzsvēra A. Vincevs.

Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Pašlaik VDI veic pārbaudes visā Latvija. Lūsis atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un Maxima mācība tiek aizmirsta. VDI darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Tematiskās pārbaudes notiek arī būvniecībā, kur šogad notikuši jau trīs letāli nelaimes gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2013.gadā, teica Lūsis.

Viņš atgādināja, ka VDI ir pabeigusi izmeklēšanu par nelaimes gadījumu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI izmeklēšanas komisija identificēja nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga Maxima Latvija, proti, netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem visvairāk notiek piektdienās, liecina Valsts policijas dati.

Savukārt AAS Balta statistika par KASKO liecina, ka pirmdienās nelaimes gadījumi ar auto notikuši visbiežāk.

To apstiprina arī Baltas māsas kompānijas Lietuvā Lietuvos Draudimas dati, liecinot, ka lietuviešiem neveiksmīgākās dienas ir tieši piektdienas, kā arī brīvdienas nedēļas nogalē.

Pēc AAS Balta datiem, kopš 2011.gada līdz šī gada maijam vērojama tendence, ka Latvijas autovadītāji visbiežāk nelaimes gadījumus izraisa pirmdienās. Apdrošinātāja dati liecina, ka vidēji 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem notiek pirmdienās, kamēr 15% - piektdienās, bet sestdienās notikuši 9% no visiem negadījumiem.

Palielinās plaisa starp godprātīgiem darba devējiem, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, un tādiem, kam viss vienalga

Tik skarbi situāciju vērtē Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī statistika nav iepriecinoša – pērn cietuši 1756 cilvēki, lielākoties gan gūstot ne pārāk smagas traumas. Smagas traumas guvuši 211 cilvēki, bet letāli nelaimes gadījumi beigušies 38 cilvēkiem. Arī šā gada sākumā nelaimes gadījumi turpinās – līdz 8. maijam bojā gājuši deviņi cilvēki, vēl 18 atrasti miruši, iespējams, dabīgā nāvē. Pērn šajā pašā laika posmā bojā gāja 18 nodarbinātie. Savukārt smagas traumas guvis 51 cilvēks, pērn – 76 cilvēki.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām un virtuālo telpu. Tās ir iekarojušas uzticību gan privātajā dzīvē, gan arī darba jautājumos un papildus datu uzglabāšanai nodrošina mums vitāli svarīgu sistēmu darbību. Piemēram, personas datu uzglabāšanu un virtuālu naudas apriti. Šāds uzticības kredīts tehnoloģijām nozīmē arī pilnīgi jaunu atbildības jomu – par kiberdrošību. Riski Baltijas valstīs vēl tikai tiek apzināti, kamēr pasaulē tas jau ir nopietns virziens, ar ko saskaras arī apdrošinātāji.

ERGO Grupas uzņēmumu pieredze citās pasaules valstīs liecina, ka kiberuzbrukumu veids, kā arī to nodarītie zaudējumi var būt ļoti dažādi, un biežāk dzirdētie gadījumi ar bankas rīcībā esošo privātpersonu datu piesavināšanos nebūt nav tie bīstamākie. To apstiprina arī starptautiskā privātuma, datu aizsardzības un informācijas drošības institūta Ponemon veiktais pētījums. Tajā secināts, ka vislielākos zaudējumus nodara kiberuzbrukumi enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarē. Ļaunprātīga hakeru uzbrukuma rezultātā apturēta elektroenerģijas spēkstacijas darbība var radīt ne vien bojājumus konkrētajā objektā, bet arī izraisīt daudz plašāka mēroga negadījumu ķēdes reakciju – apturēts citu uzņēmumu darbs, nelaimes gadījumi apgaismojuma dēļ vai drošības sistēmu atslēgšanās un sabojāta produkcija ražotnēs.