Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana, informē VDI.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

SIA "Adugs Production" pārsūdzējis Valsts darba inspekcijas (VDI) piemēroto 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, aģentūrai LETA pavēstīja VDI.

Līdz ar to patlaban tiek lemts par turpmāko rīcību, proti, vai sods tomēr tiks piemērots, vai nē. Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams vismaz mēnesis. Kā skaidro VDI, sākotnējo 1000 eiro sodu bija piemērojis VDI inspektors, bet patlaban pārsūdzēšanas dēļ lieta nodota VDI direktoram Renāram Lūsim.

Jau ziņots, ka VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

VDI skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Pēdējā laikā ir pieaudzis Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemto iesniegumu skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadība pat neapjauš, ka darbinieki cieš no stresa vai emocionālās vardarbības.

Īstenojot kampaņu par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, VDI ir aptaujājusi gandrīz 4000 respondentu - lielākoties valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus - un noskaidrojusi, ka aptuveni 60% no viņiem pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms un nākas biežāk strādāt pēc darba laika.

Savukārt divas trešdaļas aptaujāto ir norādījušas, ka darbavietā piedzīvotās psihoemocionālās slodzes dēļ, viņuprāt, ir pasliktinājusies viņu veselība, pastāstīja Lūsis. VDI direktors gan piebilda, ka anketēšanas gaitā iegūtie dati vēl tiek apkopoti un analizēti. No pirmdienas, 14.oktobra, VDI pārstāvji dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Uzņēmums ADUGS Production ir neizpratnē par Valsts Darba inspekcijas (VDI) vadītāja paziņojumu, jo kopš šāgada maija, kad VDI veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem netika saņemti, norāda uzņēmuma advokāte Viktorija Jarkina.

Savukārt pēc Valsts policijas skaļajiem paziņojumiem inspekcija pieprasīja sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Darba inspekcija: Uzņēmumā Adugs konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts" 

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas...

V.Jarkina uzsver, ka kopš šā gada maija nekādas citas klātienes VDI pārbaudes "Adugā" nav notikušas, inspekcija nav prasīju arī nekādu citu informāciju kā vien iepriekš norādīto. Ja VDI paustā informācija balstīta uz policijas publiskajiem paziņojumiem, tad uzņēmums tos kategoriski noraida, bet, ja to konstatējusi šī institūcija pati, tad uzņēmuma rīcībā detalizētas informācijas par šī apgalvojuma būtību nav.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

V.Jarkina uzsver, ka "atbilstoši attiecīgam pieprasījumam, 3.decembrī VDI esam vērsušies ar saviem skaidrojumiem par pieprasīto situāciju uzņēmumā. Sēde, kurā dokuments tiks izskatīts, ir nozīmēta 11.decembrī".

Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei, pretējā gadījumā šīsdienas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši Valsts Darba inspekcija vai Valsts policija, secina V.Jakrina.

SIA ADUGS Production attīstības vadītāja Anna Lencberga uzsver, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Latgalē, kas nodrošina darbu 270 cilvēkiem, maksājot algu, kas atbilstoša vidējai algai Latgales reģionā. Uzņēmums arī nodrošina transportu uz darbu un mājup, tiek piešķirti dažādi pabalsti, piemēram, operāciju gadījumā, tiek nodrošinātas veselības pārbaudes, darbiniekiem tiek nodrošināta dienesta viesnīca. Uzņēmums regulāri veic investīcijas darba vides uzlabošanā, pagājušajā gadā veiktās investīcijas - modernizētas arī ražošanas līnijas, kas samazina darbinieku fizisko slodzi, izbūvēta ventilācijas sistēma un uzstādītas ērtas garderobes.

Valsts darba inspekcija (VDI) trešdien, 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, informē VDI.

Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls.

Ēnstrādnieku skaits Latvijā samazinās, bet aktuāli kļūst jauni veidi likuma apiešanai, šorīt LNT stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.

Lūsis informēja, ka VDI pārbaužu skaitu nav samazinājis, bet atklātu nelegālas nodarbinātības pārkāpumu kļūst mazāk. Tomēr VDI novēro jaunus veidus, kā formāli apiet ierobežojumus.

Pašlaik izplatītākais pārkāpums šajā jomā esot tas, ka cilvēki strādā vairāk nekā viņiem tiek uzskaitītas darba stundas. Lūsis uzsvēra, ka zaudētājs šajā gadījumā ir darbinieks, jo viņam sociālās iemaksas veic no salīdzinoši nelielas samaksas.

Lūsis aicināja darbiniekus šādiem darba devējiem neticēt. Ja reiz viņi krāpj valsti, tad kāpēc gan lai kaut kādā brīdī nepiekrāptu arī darba ņēmēju, retoriski vaicāja Lūsis.

VDI joprojām novēro daudz darba vides problēmu, par ko liecina fakts, ka pērn ir palielinājies letālu nāves gadījumu darbā skaits.

Lai aizstāvētu uzņēmuma un 270 darbinieku likumiskās tiesības un reputāciju “ADUGS Production” 23. novembrī ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi par 2020. gada 20. novembrī publicēto Valsts policijas (VP) paziņojumu, kā arī ir vērsies VP, kurā tās Iekšējās kontroles birojs ir uzsācis pārbaudi.

Adugs ir vērsies arī LR Valsts darba inspekcijā (VDI) saistībā ar direktora Renāra Lūša izteikumiem, kuros viņš publiski Adugs rīcību bija nodēvējis kā “smagāko pārkāpumu komplektu”.

Darba inspekcija: Uzņēmumā Adugs konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts" 

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas...

Savā 2020. gada 10. decembra atbildē uz Adugs pretenziju, VDI paskaidroja, ka amatpersonas izteikumi nav sasaistāmi ar VDI veikto pārbaudi, bet gan Valsts policijas publiski izplatīto informāciju. VDI, pretēji publiski izskanējušajam par iespējamo darbinieku piespiedu nodarbināšanu vai citiem darba tiesību pārkāpumiem, ir lūgusi Adugs sniegt paskaidrojumus par maznozīmīgiem iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem, kuru izskatīšana VDI plānota 2021. gadā, skaidro uzņēmumā.

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus 

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par...

"Ja VP plaši paziņo par it kā atklātajiem pārkāpumiem bez atsauces uz nevainīguma prezumpciju (nevienu cilvēku nevar uzskatīt par vainīgu bez tiesas sprieduma), šī ziņa tiek pārpublicēta tālāk. Medijiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā tas liek atzīt uzņēmumu par vainīgu bez likumīgā kārtā pieņemta nolēmuma. Ražošanas uzņēmumam, kuram nav nekāda statusa kriminālprocesā, nācās saskarties ar ievērojamām saimnieciskās darbības grūtībām. Adugs vārdā vēlamies pateikties uzņēmuma darbiniekiem, kas grūtajā situācijā ir mūs atbalstījuši un nākuši pretī. Īpaši novērtējam sadarbības partnerus un mūsu produktu pircējus, kas, neskatoties uz satraucošo paziņojumu, palika mums uzticīgi," norāda uzņēmuma izpilddirektore Gaļina Holoimova.

ADUGS Production atklāj jauno baranku līniju  

SIA ADUGS Production uzstādījis jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas pēc testēšanas nedēļas...

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Valsts darba inspekcija (VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā, informē VDI pārstāve Dace Aleksāne.

Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

«Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,» norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Atalgojuma norādīšana darba sludinājumā nesniedz pilnu priekšstatu par darba samaksu konkrētā amatā

Atalgojums

Turklāt šāda norma nevajadzīgi iejaucas pušu līgumu slēgšanas brīvībā. Nav pierādījumu, ka normas leģitīmais mērķis – reemigrācijas veicināšana – būtu attaisnojies. Praksē ir redzams, ka darba sludinājumos norma tiek apieta, norādot atalgojumu plašā amplitūdā. Latvijā vērojams būtisks darbaspēka trūkums un speciālistu pārvilināšana kļūst arvien aktuālāka, kā rezultātā dati par darbiniekam izmaksājamo atalgojumu ir komercnoslēpumu saturoša informācija, tik strikts ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ko DB pauž organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre.

Saņem aizrādījumus

Jau nepilnu gadu jāievēro Saeimā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, kas paredz darba sludinājumos norādīt arī attiecīgā amata algas amplitūda. Vēl joprojām šajā jautājumā var runāt par viedokļu sadursmi. Savukārt uzraudzīt Darba likumā pieminēto normu ievērošanu, tostarp arī sludinājumos norādāmo informāciju, pienākums ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas līdz augusta vidum, kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža, bija saņēmusi desmit iesniegumu par atalgojuma nenorādīšanu darba sludinājumos. Lielākā daļa šo pārkāpumu apstiprinājās vai tika konstatēta daļēji. Par pārkāpumiem VDI izteica darba devējiem mutvārdu aizrādījumu, stāsta iestādes Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa piebilst, ka VDI nav saņēmusi negatīvas atsauksmes par jauno likuma normu, bet laikā, kad jaunie grozījumi tikko stājās spēkā, uzņēmumi vērsās VDI pēc konsultācijas, lai precizētu jaunās tiesību normas piemērošanas prasības.

Valsts darba inspekcija (VDI) sākot no 22. maija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā būvniecības nozarē smago nelaimes gadījumu skaits palielinājās par 36 % un letālo nelaimes gadījumu skaits pieauga no 2 uz 5 letāliem nelaimes gadījumiem.

Turklāt smagie nelaimes gadījumi būvniecības nozarē 2016.gadā sastādīja piekto daļu no kopējā smago nelaimes gadījumu skaita, bet letālie – 14 % no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita, tāpēc, veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta gan būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem, gan citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Darba drošības kultūra kopumā uzlabojas, taču joprojām lieli riski darbinieku dzīvībai un veselībai ir būvniecības un transporta nozarē, apstrādes rūpniecībā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Valsts darba inspekcija (VDI) īpaši pārbaudīs kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumus, kā arī kontrolēs dažādu nozaru darbiniekiem veiktās obligātās veselības pārbaudes un ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu uzņēmumos.

Rezultāti priecē

VDI operatīvā informācija liecina, ka 2017. gadā uzņēmumos ir būtiski samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits. «Pērn tādi ir bijuši 18, vēl daži tiek izmeklēti, pašā sliktākajā gadījumā kopumā tāds varētu būt 21. Tas ir zemākais letālo nelaimes gadījumu skaits valstī pēdējos 17 gados,» informē VDI direktors Renārs Lūsis. 2016 gadā Latvijā darba vietās negadījumos gājuši bijā 38 cilvēki, bet 2015. gadā – 26. Tāpat pērn ir samazinājies VDI konstatēto darba drošības pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2016. gadu.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Anti-topā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

«Tas procents - tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,» stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā «ēnu ekonomikas» sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana, informē VDI.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu.

Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

Labklājības ministre Ramona Petraviča kopā ar Valsts darba inspekcijas un VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadību, inspektoriem un Latvijas Robežsardzes struktūrvienību pārstāvjiem pārbaudes reidā apmeklējusi būvniecības objektu Vecumniekos.

Pārbaudes mērķis bijis pārliecināties, vai ir novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi darba drošības normatīvu ievērošanā un vai objektā visiem nodarbinātajiem ir sakārtotas darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā būvdarbu objektā atradās Latvijas un ārvalstu (Ukrainas) strādnieki. Visiem būvdarbu vadītājs uzrādīja darba līgumus. Tomēr darba drošības jautājumos konstatētie pārkāpumi kļuva par iemeslu tam, lai VDI inspektori izsniegtu brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu. Tā novēršanai tika dots termiņš likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka būvnieki var informēt par pārkāpuma novēršanu arī elektroniski, iesūtot foto materiālu VDI, kolīdz darba drošības normatīvu prasības ir izpildītas.

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā, informē LM.

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula), ietvertās normas.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā – Darba likumā – jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro.

Valsts darba inspekcija (VDI), tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, 28.aprīlim, ir uzsākusi preventīvas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, pievēršot uzmanību darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai.

Pārbaužu mērķis ir samazināt pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu, kas saistīti ar pakrišanas, paklupšanas un paslīdēšanas riskiem.

Pēc VDI rīcībā esošās informācijas, pēdējo četru gadu laikā valsts un pašvaldības iestādēs no paklupšanas, pakrišanas, paslīdēšanas cietuši 335 nodarbinātie. Lai arī 2015.gadā nelaimes gadījumu skaits valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs samazinājās, tomēr jāuzsver, ka būtiski pieauga tieši smago nelaimes gadījumu skaits, un to var uzskatīt par negatīvu tendenci. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, taču, galvenokārt, tie ir bijuši kritieni, kas saistīti ar paklupšanu vai aizķeršanos aiz priekšmetiem, piemēram, vadiem, somām u.c. Tāpat nereti traumas gūtas, paslīdot un pakrītot gan uz mitras, gan sausas grīdas, kāpjot pa kāpnēm, pakāpjoties uz krēsliem, kā arī mācību kabinetos aizķeroties aiz paaugstinājumiem.

Būvfirma "Velve" izmeklē pagājušajā nedēļā notikušu starpgadījumu būvobjektā Strēlnieku ielā, Rīgā, informēja "Velves" pārstāve Ieva Šaripo.

Viņa skaidroja, ka piektdien, 22.novembrī, "Velves" apakšuzņēmējam veicot darbus objektā Strēlnieku ielā, divi darbinieki uzstādīja veidņu sijas ēkas ceturtajā stāvā. Darbu izpildes laikā, pārtrūkstot rācijas sakariem ar celtņa operatoru, līdz ar sijas pacelšanu gaisā tika pacelti arī pie tās piestropētie darbu veicēji, kuri savas pretkritiena sistēmas bija piestiprinājuši pie celtņa pacelšanas ķēdēm.

"Celtņa operatoram, kurš atradās celtņa kabīnē otrā ēkas pusē, pamanot notikušo, darbinieki nekavējoties tika nogādāti atpakaļ drošībā uz ēkas ceturtā stāva pārseguma. Ņemot vērā, ka darbinieki darbu izpildes laikā lietoja atbilstošu drošības un pretkrišanas aprīkojumu, starpgadījuma rezultātā neviens nav cietis," norādīja Šaripo.

2014. gada 3. novembrī uzņēmumā Zaļā Mārupe notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.

Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA Zaļā Mārupe un kompetentajai institūcijai SIA Darba aizsardzības institūts. Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA Zaļā Mārupe tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA Zaļā Mārupe pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.

Traģēdija Jaunbērzē notika iesērējuša mēslu vada dēļ, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales struktūrvienības vadītājs Valdis Dūms.

Viņš pastāstīja, ka bija izsērējis spiedvads no mēslu starpkrātuves uz mēslu glabātuvi. Cilvēki mēģinājuši šo korķi izkustināt, palaižot mēslus pretējā virzienā. Tad noticis tas pats, kas notiek atverot silta šampanieša pudeli.

Mēslos sakrājušos gāzu maisījums ar lielu spiedienu milzīgā daudzumā izplūda slēgtajā telpā. Cilvēkiem, kuri tur atradās vairs nebija skābekļa ko elpot, pieļāva Dūms.

Viņš norādīja, ka gāzes pašas par sevi nav indīgas, cilvēki nosmaka skābekļa trūkuma dēļ. Tas noticis ļoti strauji. Pietiekot divu trīs elpas vilcienu un cilvēkam šajā bezskābekļa vidē atslēdzas visas funkcijas.