Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Aptuveni 43 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju veic pirkumus internetā esot alkohola izraisīta reibuma stāvoklī, liecina iepirkšanās piedāvājumu salīdzināšanas vietnes Kelkoo pētījums.

Ceturtā daļa no iereibušajiem pircējiem savus pirkumus izdarījuši tikai tāpēc, ka bijuši dzēruši, un piektā daļa otrā rītā nav spējusi atcerēties, ko ir nopirkuši interneta veikalā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk esot dzēruma stāvoklī tiek pirktas drēbas un apavi, kā arī datorspēles, filmas un grāmatas. Kāds no aptaujātajiem britiem pat atzinās, ka dzērumā esot iegādājies laivu.

Lielākā daļa dzērumā izdarīto pirkumu tiek veikti no 23 līdz vieniem naktī. Pētījumā secināts, ka reibumā esoši briti bijuši dāsnāki pircēji un tie arī vēlāk, vairāk nekā skaidrā esoši cilvēki, nožēlojuši savus pirkumus.

Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma atbalstījusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), paredzot lielākus naudas sodus par braukšanu bez tehniskās apskates un īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA), informē Saeimas preses dienests.

Likumprojekts paredz, ka tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, varēs piemērot naudas sodu no 40 līdz 80 latiem. Patlaban soda apmērs ir 40 lati.

Patlaban sods neatkarīgi no transportlīdzekļa veida noteikts no 30 līdz 50 latiem.

Likumprojektā paredzēta arī atbildība par braukšanu ar tādu ārzemēs reģistrētu vieglo automobili, kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet tāda nav saņemta. Transportlīdzekļa vadītājam par to paredzēts sods no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

Tāpat likumprojekts paredz virkni grozījumu attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem vides jomā.

Valsts policijas ar 360 grādu kameru aprīkotais netrafaretais policijas mikroautobuss aptuveni mēneša laikā konstatējis 600 satiksmes noteikumu pārkāpumus, šodien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lielākā daļa pārkāpumi saistīti ar braukšanu bez laikus veiktas tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas, kā arī ar braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.

Jau ziņots, ka šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu. Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Tiesa attaisnojusi policistu, kurš automašīnu vadījis dzērumā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Policijas formā tērpto šoferi, kurš auto bija iestūrējis grāvī, pamanīja TV3 raidījuma Bez tabu. Izsauktā policija konstatēja, ka vīrieša organismā ir vairāk nekā 1.5 promiles alkohola. Policija noskaidroja, ka iedzērušais autobraucējs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kinologu nodaļas darbinieks Gints Vītolnieks. Jāatzīmē, ka kinologs savu suni veda automašīnas bagāžniekā.

Tiesnese Adrija Kasakovska Vītolnieku attaisnoja, norādot, ka uzradies kāds liecinieks, kurš it kā ir vadījis grāvī nonākušo auto. «Neviens pie stūres braucot Gintu Vītolnieku neredzēja. Viņu sargā Satversmes 92. pants, jo ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Iespējams, patraucēja arī televīzijas klātbūtne, jo vīrietis atrunājās, ka bijis šokā no kameru klātbūtnes,» savu lēmumu laikrakstam Neatkarīgā komentē tiesnese.

Nodoklis, kuru no šā gada iekasē par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām, tai skaitā par braukšanu uz mājām, būs jāmaksā visām valsts amatpersonām, kuras savas mašīnas izmanto šādiem nolūkiem, pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

No valdības vadītāja teiktā varēja saprast, ka koalīcija savu vienošanos panākusi, jo dienesta mašīnu izmantošana uz mājām vai uz darbu esot papildu labums, kuru amatpersonas gūst no sava statusa, vēsta diena.lv. Tāpēc arī par to jāmaksā nodoklis.

Par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jau janvārī no algas sešiem ministriem katram ir atvilkti 22,86 lati. Par dienesta auto janvārī kā darba devēja maksāja arī Valsts kanceleja.

No premjera teiktā šodien izrietēja, ka amatpersonām nodoklis būs jāmaksā no savas algas.

2008. gadā Ceļu policija par braukšanu bez OCTA administratīvi sodījusi gandrīz 16 tūkstošus autovadītājus, kas soda naudās samaksājuši 837 tūkstošus latus.

Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu 43 autovadītājiem tika piespriests administratīvais sods par braukšanu bez OCTA, liecina jaunākā Valsts policijas apkopotā informācija. Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datubāzes datiem Ceļu policija pārbauda ap 2 -3 tūkstošiem autovadītāju dienā. Valsts policijas dati arī liecina, ka 2008.gada laikā 4644 personas saņēmušas atkārtotu administratīvo sodu par braukšanu bez OCTA, soda naudās samaksājot 154.9 tūkstošus latu. „Statistika vēlreiz apliecina, ka līdzšinējie sodi par braukšanu bez OCTA nav pietiekami liels bieds autovadītājiem, lai to nedarītu atkārtoti. Tāpēc ceram, ka jau visdrīzākajā laikā Saeimā tiks pieņemtas izmaiņas likumdošanā, kas ļaus būtiski palielināt administratīvo sodu par piedalīšanos ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav OCTA. Priekšlikumi paredz vairāk kā divas reizes palielināt sodu apmērus,” norādīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Viļņā jūnija vidū uzstādīta ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta, kas izveidota sadarbībā ar Lietuvas sistēmu integratoru FIMA.

Risinājums testa režīmā darbosies līdz 15. augustam, nodrošinot Viļņas pilsētai pilnu statistiku par satiksmes noteikumu pārkāpumiem konkrētajā ielu krustojumā.

Testa posmā LMT risinājums koncentrēsies uz trīs veidu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanu konkrētajā krustojumā: braukšanu pie sarkanās gaismas, neatļautu pagriezienu veikšanu un sabiedriskā transporta joslu uzraudzību, fiksējot, kādi transportlīdzekļi to izmanto, analizējot informāciju par numura zīmju veidiem un atklājot pārkāpumus atbilstoši Lietuvas ceļu satiksmes noteikumiem.

Lai uzsāktu transporta uzraudzības sistēmas testēšanu Lietuvā, LMT sadarbojies ar sistēmu integratoru FIMA, pirmoreiz šādu risinājumu ieviešot kopā ar sistēmu integratoru, nevis ar pašvaldību.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmums CityBee Jaungada naktī ierobežos pieeju saviem auto.

No 31. decembra desmitiem vakarā līdz 1. janvāra astoņiem rītā nebūs iespējams rezervēt un uzsākt jaunus braucienus ar CityBee transportlīdzekļiem. Pēc tam automašīnas būs pieejamas kā ierasts. Šis pakalpojuma pārtraukums neietekmēs aktīvos braucienus, kurus varēs turpināt vai pārtraukt arī ierobežojumu laikā.

Lēmumu ierobežot transportlīdzekļu pieejamību svētku laikā CityBee pieņēmuši ar nolūku rūpēties par klientu un sabiedrības drošību. Tāpat auto koplietošanas uzņēmums rīkojās iepriekšējā gadu mijā, kā arī šī gada Jāņos.

Decembrī notiek visvairāk satiksmes negadījumu Raugoties uz situāciju kopumā, decembris ir ne tikai svētku mēnesis, bet arī laiks, kad īpaši jāpiesargājas uz ceļiem. Kā liecina CSDD statistikas dati, decembris parasti ir tas gada mēnesis, kurā ceļu satiksmes negadījumi notiek visbiežāk. Lielākoties pie tā var vainot tumšo gadalaiku un slidenos ceļus, bet šie apstākļi tikai pastiprina nepieciešamību braukt vēl piesardzīgāk un nekādā gadījumā nesēsties pie auto stūres reibumā. Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka diennaktī no 2023. gada 31. decembra pulksten 6.00 līdz 2024. gada 1. janvāra pulksten 6.00 valstī reģistrēti 60 ceļu satiksmes negadījumi un kopumā fiksēti 299 administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmes jomā.

Paredzēts paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru par braukšanu reibumā, nosakot to līdz 5000 latu, kā arī ļaut dzērājšoferus sodīt ar vadītāja tiesību atņemšanu uz mūžu.

Šādu sodu ieviešanu paredz ceturtdien, 26. februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Tomēr paredzēts, ka arī tie vadītāji, kam tiesības būs atņemtas uz mūžu, varēs tās atgūt pēc 10 gadiem ar nosacījumu, ka persona laikā, kad vadīšanas tiesības viņai ir bijušas atņemtas, nav izdarījusi administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekļus.

Piemērojot naudas sodus, plānots izdalīt divus jaunus līmeņus alkohola koncentrācijai asinīs. Maksimālo 5000 Ls naudas sodu paredzēts piespriest vadītājiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 2,5 promiles. Savukārt šoferiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs svārstās no 2 līdz 2,5 promilēm, paredzēts sods 3 līdz 4 tūkstošu latu apjomā.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Valsts pārvaldes kontrolējošās iestādes ieviesīs principu «konsultē vispirms», tādējādi cerot kardināli mainīt līdzšinējo attieksmi pret uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta vicepremjers un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka pašlaik ir izstrādātas vadlīnijas par minētā principa piemērošanu valsts iestāžu darbībā, tās gatavojas ieviest kopumā 22 kontrolējošas valsts pārvaldes iestādes.

Fragments no intervijas:

Vai tas neradīs situāciju, ka tādējādi «var atslābt», jo sodīs tikai pēc tam?

Protams, var jau ignorēt prasības, tomēr principā «konsultē vispirms» ieviešana jau neatceļ sodu sistēmu kā tādu. Situācijās, kad uzņēmējs vai cilvēks būs ticis informēts par to, kas un kā viņam jāizdara, bet nebūs prasīto pildījis, inspektoriem tiesības uzlikt soda naudu par norādītajiem trūkumiem paliek. Protams, sodam ir jābūt samērīgam. Nenoliedzami, ka būs situācijas, kad smagu pārkāpumu gadījumā sods būs bez brīdināšanas, piemēram, par nelegālu nodarbināšanu, aplokšņu algu maksāšanu. Tas, ka tiek plānots ieviest savdabīgu iecietības laiku un īpašu piedāvājumu jaunajiem uzņēmumiem, nebūt nenozīmē prasību atcelšanu. Mērķis ir veicināt abu pušu – uzņēmēju un kontrolētāju – sadarbību, lai sasniegtu rezultātu – prasības tiek ievērotas, izpildītas, nevis ieviestas soda sankcijas.

Spānijas valsts parāda attiecība pret IKP šogad pieaugšot līdz 78%, prognozē minētās valsts finanšu ministrs Luiss de Guindos, ziņo Wall Street Journal.

Parāda attiecība pret IKP salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielināšoties par desmit procentpunktiem.

Spānijas finanšu ministrs skaidro, ka vajag atrast balansu starp tēriņu samazināšanu un pārāk lielu tēriņu samazināšanu. «Ja nepieciešamie pasākumi netiks veikti, tirgus tevi sodīs. Bet tas tevi sodīs arī tad, ja tu iesi pārāk tālu,» savu nostāju par tēriņu samazināšanu skaidro L. de Guindos

Spānija pagājušajā piektdienā paziņoja par krasiem tēriņu samazināšanas plāniem, kur budžeta aizdevumi tiks kopumā apcirpti par 27 miljardiem eiro. Tas ir aptuveni 2,5% no Spānijas IKP.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka valstī jāievieš piespiedu ārstēšana no alkoholisma.

«Es pilnīgi noteikti esmu par. Domāju, ka mums būtu jāpieņem šāds lēmums,» radiostacijai Žiniu radijas pavēstīja premjers, atbildot uz jautājumu par šādu iniciatīvu.

Pēc Butkeviča teiktā, alkoholisms rada nopietnas problēmas no alkohola atkarīgo cilvēku ģimenēm.

Kā uzskata premjers, lēmuma pieņemšana par piespiedu ārstēšanu no alkoholisma varētu prasīt aptuveni gadu.

Diskusijas par alkoholiķu piespiedu ārstēšanu sākās pēc pagājušajā nedēļā Lietuvu satricinājušās ziņas par četrkāršu slepkavību Ķelmes rajona Kražos, kur vismaz 12 reizes tiesāts 57 gadus vecs vīrietis dzērumā nogalināja četras sievietes.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra datiem patlaban vadītāju apliecības ir 32081 Jānim un 4788 Līgām.

Tieši pirms vasaras saulgriežiem apkopotā informācija vēsta, ka arī šo vārdu īpašnieki ir pamanījušies «nopelnīt» pārkāpumu uzskaites punktus – gandrīz seši tūkstoši (5928) Jāņu un 337 Līgas par likuma pārkāpumiem kopā «nopelnījuši» 6265 pārkāpumu uzskaites punktus.

Lielākai daļai svētku gaviļnieku ir 1-4 punkti, tomēr likumsargu īpašu vērību izpelnījušies 14 Jāņi, kuri katrs jau uzkrājuši 16 punktus un viņiem ir atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli. Salīdzinot ar Jāņiem, Līgas ir prātīgākas braucējas – maksimālais punktu skaits kādai no Līgām ir sasniedzis desmit.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas pret braukšanu dzērumā atklāta interaktīva video mājas lapa otraiespeja.lv, kurā virtuāli var iejusties dzērājšofera «ādā» un šāda vadītāja izraisītā ceļu satiksmes negadījumā, kā arī pārdzīvot sekas, kādas ir braukšanai apreibinošo vielu ietekmē.

Otraiespeja.lv ir radīta, lai atklātu autoavārijas dramatiskos apstākļus un mēģinātu atturēt cilvēkus no domas par braukšanu dzērumā reālajā dzīvē, informē CSDD pārstāvji.

Šī Latvijā izveidotā interneta vietne pirmo reizi dod iespēju pēc izvēles mainīt skatīšanās virzienu, pastiprina klātbūtnes sajūtu un sniedz personisko pieredzi. Lai tas būtu iespējams, izmantota 360 grādu ieraksta leņķa kamera un sfērisks attēlu apstrādes princips, skaidro direkcijas pārstāvji.

Klipa filmēšanas laikā tika izmantotas kameras, kas aptver filmēšanas laukumu. Līdzīga tehnoloģija izmantota arī, piemēram, fotografējot Google Street View kartes.

Kādam bagātam norvēģim par dzērumā nobrauktiem 400 metriem bija jāmaksā 109 tūkstošu dolāru liels naudas sods, ziņo hosted.ap.org.

Policija 49 gadus vaco vīrieti dzērumā apturēja pagājušā gadā oktobrī netālu no lidostas Norvēģijā. Vīrieša asinīs konstatētas 1.8 promiles alkohola, kaut gan Norvēģijā atļautā alkohola koncentrācija asinīs ir 0.2 promiles.

Norvēģijā soda naudas nosaka, balstoties uz konkrētā cilvēka ienākumiem un maksātspēju, tādēļ vīrietim noteikta tik augsta soda nauda. Tāpat viņš zaudēja autovadītāja apliecību uz diviem gadiem un trīs mēnešiem.

Āfrikas valsts Kamerūna ir aizliegusi starppilsētu satiksmi naktīs, pēc tam, jo aizvadītā gada laikā ir ievērojami pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas saistīti ar braukšanu dzērumā pa valsts sliktajiem ceļiem, vēsta Reuters.

«Nakts satiksme veido tikai 5 procentus no visas satiksmes, bet 35 procentus no visiem ceļu satiksmes negadījumiem,» norāda Kamerūnas Transporta ministrija.

Kamerūna ir viena no pārtikušākajām Centrālāfrikas valstīm un slavena ar saviem sliktajiem ceļiem asfaltēti ir tikai 20% valsts autoceļu.

Pērn ceļu satiksmes negadījumos valstī gājuši bojā 1,2 tūkstoši cilvēku un vairāk nekā 5 tūkstoši ir tikuši ievainoti. Saskaņā ar valdības datiem – lielākā daļa negadījumu ir notikuši, braucot dzērumā un pārsniedzot ātrumu.

Pret Kamerūnas valdības lēmumu jau ir iebilduši preču piegādātāji, kas norāda, ka aizliegums braukt naktīs liks tiem bankrotēt.

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.