Martā Latvijā reģistrēti 758 jauni automobiļi, kas ir par 468 vieglajām automašīnām vairāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesi, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Martā reģistrēti par 223 vieglajiem automobiļiem vairāk nekā februārī. Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada janvāri – martu, reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 163%. Reģistrācijas līderi joprojām nemainīgi – Volkswagen, Toyota, Renault.

«Ņemot vērā jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības apjomus Baltijas valstīs, Latvija joprojām atpaliek, jo Lietuvā marta mēnesī bija piereģistrētas 1234 automašīnas, savukārt Igaunijā – 1424 pirmreizējās jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas,» DB skaidro Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 0,3% , salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet Eiropas Savienībā (ES) - par 0,2%, liecina Eurostat statistikas biroja precizētais ziņojums. Gada griezumā eirozonā un ES novērojams IKP pieaugums attiecīgi 2,0% un 2,1% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais IKP pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,0% eirozonā un par 2,1% ES.

Latvijas sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija 1,1%, Lietuvā 1,8% un Igaunijā 2,3%.

Salīdzinot ar 2009. gada pēdējo ceturksni, pērn attiecīgajā laika periodā ASV IKP pieauga par 2,7%, savukārt Japānas ekonomika auga par 2,6%.

Tabula. IKP pieaugums ES valstīs pērn pēdējā ceturksnī.

Valsts

Pret 2010. gada 3. ceturksni

Pret attiecīgo ceturksni pirms gada

Beļģija

0.3

1.8

Bulgārija

1.7

2.1

Čehijas Republika

0.5

2.9

Dānija

-0.4

2.7

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.8

4.6

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

0.8

3.9

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānijas

0.1

-0.6

Slovēnija

0.6

1.9

Slovākija

0.9

3.4

Somija

1.7

5.0

Zviedrija

1.2

7.2

Lielbritānija

-0.6

1.5

Eirozona

0,3

2,0

ES 27

0,2

2,1

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ja vēl pirms pāris gadiem starptautiskā arhitektu plenērā uzvarēja ideja par augstbūvēm Jūraslīča teritorijā, tagad tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgs risinājums - savrupmājas un viesu nami, ko citu no cita atdala nevis sētas, bet dažādas formas zemes vaļņi, vēsta laikraksts Diena.

Projekta attīstītājs ir SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderim, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Vai jaunais, Krievijā tapušais arhitektu priekšlikums gūs jūrmalnieku atbalstu, noskaidros detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana, kas notiks no 2. līdz 30. jūnijam.

Jaunajā risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais - savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 037 m2 lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei. Starp zemesgabaliem iecerēti vaļņi, kas organiski iekļaušoties ainavā un tikšot apaudzēti ar zāli. Tos izveidos no būvgružiem, kas radušies pēc Jūraslīča ēku nojaukšanas. Teritorijai pa vidu ies tikai viens galvenais ceļš, kurš turklāt tiks iegremdēts zemē, tādējādi, cik var saprast no paskaidrojuma raksta, no šā ceļa mājas nebūs redzamas.

Šonedēļ sāksies darbi, lai līdz mēneša beigām piecās vietās, kurās ir intensīva auto satiksme un arī gājēju kustība, Liepājā uz brauktuvēm izveidotu ātrumu ierobežojošos vaļņus, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Piemēram, Liedaga ielā no sintētiskā materiāla izgatavotie, taču šobrīd bojātie vaļņi tiks demontēti un to vietā ierīkoti no asfaltbetona veidoti divi ātruma šķēršļi.

SIA Komunālā pārvalde Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons skaidro, ka no polimēriem gatavotie vaļņi, kādi iepriekš izmantoti pilsētā, ātri bojājas, tie nav draudzīgi automašīnu piekarei, turklāt šādu vaļņu kopšana vai nomaiņa prasa vairāk līdzekļu, «tie vairāk piemēroti uzņēmumu iekšējām teritorijām, kurās nav tik intensīva satiksme».

Paaugstinājumi uz brauktuvēm tiks izbūvēti atbilstoši Domes Transporta infrastruktūras komisijas lēmumiem, kas pieņemti, izskatot iedzīvotāju priekšlikumus vai sūdzības.

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Sākusies veco koka tirdzniecības kiosku nojaukšana Rīgas Centrāltirgū, informē uzņēmums.

Šodien tiek nojaukti savu laiku nokalpojušie kioski Gaiziņa ielā, kur ar pirmo pavasara silto laiku sāks darboties zemnieku Nakts tirgus. Drīzumā tiks nojaukti arī vidi degradējošie kioski Prāgas ielā pie galvenās ieejas Rīgas Centrāltirgū no Autoostas puses, kur agrāk pārsvarā notika cigarešu tirdzniecība un šajā vietā paredzēts ierīkot pircējus un pilsētas viesus aicinošus Centrāltirgus vārtus. Vārtu svētki iecerēti jūnija mēnesī pirms Jāņiem, kad Rīgas Centrāltirgū notiks liels Līgo gadatirgus un citi tirgus 80 gadu jubilejai veltīti svētku pasākumi.

Rūpniecības preču kiosku nojaukšana Nēģu laukumā tuvākajā laikā nav paredzēta, savukārt nākotnē ir paredzēts visu rūpniecības preču tirdzniecību koncentrēt Rūpniecības preču tirgus teritorijā, uzbūvējot tur daudzstāvu tirgus ēku un autostāvvietas.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.

Pussagruvušas, ugunsgrēkā cietušas ēkas – bijušās dzīvojamās mājas un palīgceltnes Dzegužu ielā 28 un Krāsotāju ielā 15 – tiks nojauktas piespiedu kārtā, šādu lēmumu pieņēma Pilsētas īpašumu komiteja.

Ēkas atrodas avārijas stāvoklī, apdraud garāmgājēju drošību un degradē pilsētas ainavu, to renovācija saimnieciski nav lietderīga, turklāt tehniski nav iespējams izpildīt spēkā esošās normatīvās prasības.

Ēku īpašniekiem Dzegužu ielā viena mēneša laikā jāuzsāk un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā jāpabeidz demontāžas darbi, savukārt ēku Krāsotāju ielā īpašniekiem – attiecīgi triju un piecu mēnešu laikā. Ja noteiktajos termiņos darbi nebūs izpildīti, ēkas nojauks par Rīgas domes līdzekļiem, tos piedzenot no īpašniekiem proporcionāli katra domājamo daļu apmēram.

Kopš 2011. gada augusta, kad Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzdeva pašvaldības iestādēm uzsākt cīņu ar graustiem, nojaukti 53 grausti un atjaunoti astoņi, vēl 16 tiks nojaukti līdz šā gada beigām.

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Aprit 10 gadi kopš pirmskrīzes cenu pīķa un 30 gadi kopš 1987. gada akciju cenu sabrukuma

Šogad Rietumvalstu akciju tirgos jaunu cenu rekordu sasniegšana kļuvusi par ierastu parādību. Tiesa gan, ja atskatās vēl samērā nesenā vēsturē, tad dzīvojuši esam visādos laikos. Tieši pirms 10 gadiem ASV akciju vērtības oktobrī sasniedza savu pirmskrīzes rekordu. Pēc tam, lai ASV Standard & Poor’s 500 indekss atkal spētu aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, bija jāgaida līdz 2013. gada martam. 2007. gada oktobrī ASV bankas sāka ziņot par zaudējumiem, bet vēl pēc gada aktuālā situācija pārtapa par vienu no lielākajiem globālajiem finanšu krahiem mūsdienu vēsturē. Situāciju lielā mērā pēc tam palīdzēja stabilizēt pasaules ietekmīgāko centrālo banku rīcība, kas ietvēra rekordzemu likmju un bezprecedenta likviditātes drukāšanas politiku. Tas, pēc daudzu ekonomistu domām, palīdzējis novest gan pie straujākas ekonomikas, gan krietni augstākām vērtspapīru cenām.Šobrīd pat tiem investoriem, kas akcijas iegādājās 2007. gada cenu pīķī un tās nepārdeva finanšu krīzes trakumā, savu šo ieguldījumu vērtību būtu izdevies dubultot. Eksperti arī mēdz piebilst, ka akcijām šajā periodā izdevies investoriem sniegt ievērojamu atdevi virs inflācijas, ja ieskaita dividendes. Bieži vien šāda situācija tiek izcelta kā ilgtermiņa domāšanas triumfs.

Īrijas valdība atteikusies pārdot sev piederošos 25% Aer Lingus akcijas aviokompānijai Ryanair, ziņo Business World.

Īrijas valdības atteikumā minēts, ka Ryanair esot krietni par zemu novērtējusi Aer Lingus vērtību, lai gan kā minēts AFP, Ryanair esot bijis gatavs par akcijām maksāt gandrīz 1 miljardu ASV dolāru. «Konkurenta uzpirkšana varētu negatīvi ietekmēt tirgu, kā arī reģionālo lidostu attīstību,» norādījis Īrijas transporta ministrs Noels Dempsijs.

Gan Ryanair, gan Aer Lingus ir Īrijas aviosabiedrības. Ryanair jau tagad pieder ap 30% Īrijas nacionālās aviokompānijas akciju un to apvienošanās mēģinājumu 2007. gadu bloķēja arī Eiropas Komisija, norādot, ka iegūstot tiesības uz 35 gaisa maršrutiem veidotos monopols, kas nav patērētāju interesēs. Savukārt Ryanair valde ir pārliecināta, ka apvienošanās bremzēta, jo tik spēcīga Īrijas aviosabiedrība varētu izkonkurēt Air France, British Airways vai Lufthansa. Ryanair ir arī pārvadāto pasažieru skaita ziņā otra lielākā aviosabiedrība Rīgas lidostā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā aplūkot desmit lielāko pirkumu, kas reģistrēti zemesgrāmatā laika posmā no 16. līdz 22. jūnijam, sarakstu.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Šogad starptautiskajai aviobiļešu tirdzniecības platformai ASAP Tickets aprit 20 gadi, un pēdējos piecus gadus to tehniski attīsta, uztur un popularizē Latvijas uzņēmums Dynatech, kas specializējas IT, mārketinga, projektu vadīšanas, dizaina un citu biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Kopš Latvijas uzņēmums Dynatech uztur platformu ASAP Tickets, tā klientu skaists ir gandrīz trīskāršojies. Pēdējo piecu gadu laikā ASAP Tickets ir piesaistījis 32,200,242 jaunus platformas lietotājus un pārdevis 1,128,301 biļešu uz tādiem populāriem galamērķiem kā Filipīnas, Amerikas Savienotās Valstis un Itālija.

Latvijas uzņēmums Dynatech ir viens no divpadsmit starptautiskās DYNINNO grupas birojiem visā pasaulē. Tas darbojas kā kompetenču centrs un palīdz grupas uzņēmumiem attīstīt produktus un pakalpojumus ceļošanas, finanšu tehnoloģiju un izklaides jomā, nodrošinot pašu izstrādātās IT tehnoloģijas un kompetences mārketingā, projektu vadībā, dizaina risinājumos u.c.

“Kopš Dynatech dibināšanas esam pārņēmuši ASAP Tickets pilnveidošanu un uzturēšanu, lai centralizēti nodrošinātu platformas attīstību. Ikdienā mēs sniedzam tādus pakalpojumus kā publisko un iekšējo aplikāciju arhitektūras plānošanu, izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu sistēmas darbību, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi, izmantojot mūsu aplikācijas. Līdz ar pandēmijas sākumu un biznesa modeļa maiņu mums īsā laikā nācās aplikācijās ieviest jaunus algoritmus un tehniskos risinājumus, lai spētu nodrošināt efektīvu darbu mūsu 1500 cilvēku lielajai pārdošanas komandai visā pasaulē,” stāsta Dynatech tehniskais direktors (CTO) Mareks Reppo.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Nekas nevar būt labāks par salikumu - jauns un bagāts, norāda Forbes.

Db.lv piedāvā aplūkot Forbes izveidoto sarakstu ar desmit pasaules jaunākajiem miljardieriem.

Pirmajā desmitniekā ir tikai trīs jaunieši, kuri savu bagātību nopelnījuši pašu spēkiem, pārējie septiņi savu bagātību ir mantojuši.

Otro un trešo vietu ar 2,5 miljardus lielu bagātību dala kompānijas LDK Solar dibinātājs Ksiafengs Pengs (Xiaofeng Peng) un kompānijas Ranbaxy Laboratories mantinieks Šivinders Sings (Shivinder Singh).

Astotajā vietā ierindots visjaunākais miljardieris pasaulē, kas savu bagātību nopelnījis pašu spēkiem. Tas ir sociālā tīkla Facebook radītājs un pašreizējais kompānijas vadītājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg). Viņš savos 23 gados jau ir nopelnījis 1,5 miljardus USD. Bet jāatzīmē, ka nākamā gada sarakstā, visticamāk, viņa vieta būs krietni augstāk (šogad viņš atrodas pasaules bagātāko iedzīvotāju saraksta 785 vietā).

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.