Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā paliks nemainīga – 33,09%, no kuriem darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 9%, norāda Labklājības ministrija (LM).

Šāda likme būs gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem: pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī jaunajai vecāku apdrošināšanai.

LM, balstoties uz plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, izstrādājusi sociālo iemaksu likmes sadalījumu atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. Nākamajā gadā tas būs šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 33,09%

(darba devējam - 24,09%; darba ņēmējam – 9%)

Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,26%

(darba devējam - 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Plānots, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēks var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēki ar augstiem ienākumiem var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Sabiedrībā atkal ir uzvirmojusi tēma par pensijām, to iemaksu likmēm un uzkrāto līdzekļu investēšanu, un skaidrs ir viens - iemaksu likme valsts fondēto pensiju sistēmā jeb pensiju 2.līmenī noteikti būtu jāatjauno tādā līmenī, kāds tas bija pirmskrīzes periodā.

Tam ir divi lieli iemesli. Par pirmo jau ir diezgan daudz runāts – no iemaksu apmēra būs atkarīgs mūsu pensijas lielums. Otrs iemesls ir retāk izskanējis, taču ne mazāk svarīgs – pensiju kapitālu valsts var krietni mērķtiecīgāk izmantot, lai attīstītu tieši Latvijas, nevis citu valstu tautsaimniecību, un audzētu iedzīvotāju labklājību laika posmā līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

Plāns, izveidojot trīs līmeņu pensiju sistēmu un pieņemot Valsts fondēto pensiju likumu 2000.gadā, paredzēja pakāpenisku pensiju iemaksu palielinājumu pensiju 2.līmenim no sākotnējiem 2% līdz 9% 2009.gadā un 10% 2010.gadā no strādājošā bruto darba algas samaksas.

Labklājības ministrija (LM) 2016.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un tās sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2016. gadā.

Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem, tāpat, kā 2015.gadā, būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 28,75%, kur darba devējs maksās 19,90 % un 8,85 % (2015. gadā – 20,16 % un 8,96 %).

Pašreizējās budžeta ilgtermiņa prognozes rāda, ka situācija ir stabila. Bažas gan rada tie cilvēki, kas iemaksas veic no minimālās algas. Diezin vai viņi būs apmierināti ar to pensijas apmēru, ko pie šādām iemaksām garantē pirmais līmenis, intervijā laikrakstam Diena norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, un cik liels ir uzkrājums?

Ja runājam par šāgada pirmajiem septiņiem mēnešiem, tad ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 55 miljoniem eiro, līdz ar to palielinājies arī uzkrājums. Gada sākumā tas bija 367 miljoni eiro, augusta sākumā – 422 miljoni, bet gada beigās varētu sasniegt 470 miljonus eiro.

Kā šis uzkrājums radies?

Galvenokārt regulējot to, cik mēs tērējam. Iemaksu likme ir stabila, un katru gadu, veidojot budžetu, tiek nolemts, cik daudz naudas mēs varam tērēt. Liela nozīme uzkrājuma izveidē ir arī tam, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, sākot ar 2014. gadu, tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, šogad tie ir 160 miljoni eiro.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc šī sistēma būtu jāpārskata. To intervijā aģentūrai LETA norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijā ir šādi nodokļu režīmi: vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, personas, kas gūst ieņēmumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kā arī patentmaksātāji. Saskaņā ar J. Reira teikto, 600 000 strādājošo strādā vispārējā nodokļu režīmā, maksājot pilnu sociālo iemaksu likmi, bet 300 000 strādājošo ir nodarbināti tādos nodokļu režīmos, kuros ir krietni zemāka sociālo iemaksu likme vai iemaksu objekts, līdz ar to šie nodarbinātie saņem daudz zemākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, bezdarbnieku pabalstus, maternitātes pabalstus, pensijas utt. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir 926 eiro, bet MUN gadījumā tā ir 231 eiro. Tas uzskatāmi parāda, cik atšķirīgā apjomā būs arī cilvēku saņemtie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. 2017. gadā Pasaules Banka savā pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīja, ka īpaši nodokļu režīmi mazajam biznesam pastāv daudzās OECD valstīs, bet Latvijas atšķirība un īpatnība ir niecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksu summas.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī turpmākos divus gadus būs 4%.

To paredz grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ko šodien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Likumprojekts paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2013.- 2014.gadā būs 4%, 2015. gadā – 5%, bet turpmāk tā plānota 6% apmērā.

Līdz šim 2013., 2014., 2015. gados likme bija paredzēta 6% apmērā. Pašlaik tā kopš 2009. gada pavasara noteikta 2% apmērā. Salīdzinājumam pirms krīzes likme bija 8%.

Jāpiebilst, ka sākotnēji atbildīgā komisija, skatot likuma grozījumus galīgajam lasījumam, bija atbalstījusi deputāta Jāņa Lāčplēša ierosinājumu 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi saglabāt 2 % apmērā, taču, atkārtoti balsojot, šis priekšlikums tika noraidīts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.