Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Plānots, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēks var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Vecāku pabalsts - biežāk uzdotie jautājumi (avots - Labklājības ministrija).

Vai jauno pabalstu varēs saņemt arī par tiem bērniem, kas dzimuši 2007. gadā?

Jā. Nodarbinātie vecāki, kas patlaban saņem vai šogad sāks saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, no nākamā gada bērna kopšanas pabalsta vietā saņems vecāku pabalstu. Pabalsta apmēru pārrēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Ņemot vērā, ka jaunais pabalsts vēl nav apstiprināts parlamentā, precīza pabalsta aprēķināšanas kārtība vēl nav noteikta, taču visdrīzāk tas notiks automātiski, un vecākiem nebūs jāraksta iesniegums vai jādodas uz VSAA nodaļu.

Kā aprēķinās vecāku pabalstu?

Vecāku pabalstu noteiks 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, tātad algas, no kuras ir jāveic sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz "rokas" un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

2018.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 55 000 eiro, šodien nolēma valdība.

Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Šī gada iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 52 400 eiro. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2018.gadam aprēķināts, ņemot vērā šī gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 52 400 eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,05.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, sociāli apdrošināto personu skaits, kuru iemaksu algu summa gadā bija virs 55 000 eiro, 2016.gadā bija 4200 personas.

Tā kā iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek piemērots kalendāra gada ienākumiem, tad noteikumu projektā paredzētais spēkā stāšanās laiks ir nākamā gada 1.janvāris.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Klasteru attīstības programmai, inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju veidošanai, kā arī nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai no piešķirts 6,53 milj. Ls līdzfinansējums no Eiropas fondiem, lēmis Ministru kabinets.

Klasteru programmai no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) paredzēts finansējums 3,41 miljona latu apmērā. Aktivitātes mērķis ir veicināt nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, tādējādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu veidošanos, norāda Ekonomikas ministrija.

Projekta iesniedzējs var būt biedrības vai nodibinājumi, kas veido klasteri un apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas kopējā sadarbības tīklā, kas darbojas noteiktā reģionā vai tautsaimniecības nozarē, vai savstarpēji saistītās nozarēs. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 300 tūkstoši latu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

No 2015.gada 1.janvāra vairāk netiks noteikti ierobežojumi izmaksājamajam slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, kā arī piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam.

Sākot ar 2015.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau regulēs iemaksu griesti, jo pārsvarā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstam aprēķina periods nav ilgāks par gadu. Kopš 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs (iemaksu griesti) gadā ir 46 400 eiro.

Par to otrdien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

LM uzsver, ka ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta apmērs būs palielināts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, par pirmo bērnu - 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

2014.gadā tiks noteikts maksimālais apmērs ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 46,4 tūkstoši eiro gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināms visiem sociālās apdrošināšanas veidiem), būs 15,82 tūkstoši eiro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 50 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 46 400 eiro. Attiecīgi par summu, kas šos griestus pārsniedz jeb 3600 eiro būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informāciju par faktisko un prognozēto darba samaksas pieaugumu attiecīgajos gados.

Šā gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM).

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, šogad būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli 1, valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15%. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru.

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» un «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām».

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli 1, valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15%. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram.

Plānots, ka 2015.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 48 600 eiro, informē Labklājības ministrija (LM).

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2015.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2014.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru - 46,4 tūkstošus eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,047.

To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2013.gadā Latvijā bija 4293 sociāli apdrošināti cilvēki jeb 0,4% no kopējā apdrošināto cilvēku skaita, kuriem iemaksu algu summa gadā bija virs 48,6 tūkstošiem eiro. Šo cilvēku vidējā gada iemaksu algu summa bija 77,89 tūkstoši eiro.

2015.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 48,6 tūkstoši eiro, informē Labklājības ministrija (LM).

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2015.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2014.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 46,4 tūkstošus eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,047.

To paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2013.gadā Latvijā bija 4293 sociāli apdrošināti cilvēki jeb 0,4% no kopējā apdrošināto cilvēku skaita, kuriem iemaksu algu summa gadā bija virs 48,6 tūkstošiem eiro. Šo cilvēku vidējā gada iemaksu algu summa bija 77,8 tūkstoši eiro.

2017.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 52 400 eiro, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru.

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2017.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2016.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 48 600 eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,078.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (2016.gada maijā), 2015.gadā Latvijā bija 4240 sociāli apdrošināti cilvēki, kuriem iemaksu algu summa gadā bija virs 52 400 eiro. Savukārt 5296 cilvēkiem iemaksu algu summa gadā bija virs 48 600 eiro.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc šī sistēma būtu jāpārskata. To intervijā aģentūrai LETA norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijā ir šādi nodokļu režīmi: vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, personas, kas gūst ieņēmumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kā arī patentmaksātāji. Saskaņā ar J. Reira teikto, 600 000 strādājošo strādā vispārējā nodokļu režīmā, maksājot pilnu sociālo iemaksu likmi, bet 300 000 strādājošo ir nodarbināti tādos nodokļu režīmos, kuros ir krietni zemāka sociālo iemaksu likme vai iemaksu objekts, līdz ar to šie nodarbinātie saņem daudz zemākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, bezdarbnieku pabalstus, maternitātes pabalstus, pensijas utt. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir 926 eiro, bet MUN gadījumā tā ir 231 eiro. Tas uzskatāmi parāda, cik atšķirīgā apjomā būs arī cilvēku saņemtie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. 2017. gadā Pasaules Banka savā pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīja, ka īpaši nodokļu režīmi mazajam biznesam pastāv daudzās OECD valstīs, bet Latvijas atšķirība un īpatnība ir niecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksu summas.